Īpašās pārraides

Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī

Īpašās pārraides

Nacionālo Bruņoto spēku parāde no 11.novembra krastmalas

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena. Saeimas svinīgā sēde

Mūrniece: Latvijas neatkarība ir neticams notikums

Pasaules vēsturē ir grūti atrast precedentu, ka tauta, kas tik ilgi ir bijusi okupēta, spēj pacelties no pelniem un atjaunoties, tādējādi Latvijas neatkarība ir brīnums un neticams notikums, valsts neatkarības simtgadei veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē, teica 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)).

Tautas sapnis par neatkarīgu valsti, politiķu spēja vienoties augstākas idejas vārdā un parlamentārā demokrātija bija stūrakmeņi, uz kuriem balstījās jaundibinātā Latvijas valsts. "Šodien ar apbrīnu varam secināt, cik politiski nobriedusi un mūsdienīga bija Latvija tās dzimšanas brīdī. Simt gadu garumā mūsu nācija ir pieredzējusi daudz, taču mūsu ceļš vienmēr ir vedis pretim trim zvaigznēm – savai zemei, savai valodai un savai valstij," uzsvēra Mūrniece.

“Šis ir liels brīdis. Mēs esam izredzēti un laimīgi, ka Latvijas simt gadus varam svinēt brīvā un demokrātiskā valstī. Un mums ir dota iespēja pulcēties tajā pašā vietā, kur pirms simt gadiem tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Tautas apzināšanās, ka nacionālo identitāti, valodu un brīvību spēj nodrošināt tikai Latvijas valsts. Tāpēc nepieciešama spēja vienoties tautas un valsts labā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. "Valsts atjaunošanu ne velti sauc par brīnumu, neticamu un fantastisku notikumu. Pasaulē ir gruti atrast precedentu, ka tauta, kas pavadījusi tik ilgu laiku totalitārā režīma žņaugos, spēj pacelties no pelniem. Tas paliek visas Latvijas un Baltijas piemērs, ko apbrīno visa pasaule," sacīja Mūrniece.

Viņa izteica pateicību visiem Tautas frontes un Pilsoņu kongresa dalībniekiem, kas piedalījās valsts neatkarības atjaunšanas procesā. Mūrniece akcentēja, ka Latvijas priekšparlaments – Tautas padome – bija formulējis modernu, pat Rietumeiropas mērogā progresīvu politisko platformu: demokrātisku valsts iekārtu, vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, nacionālo minoritāšu interešu ievērošanu, preses, vārda un pulcēšanās brīvību. Tika arī skaidri norādīts – Latvijas ārpolitiskā vieta būs Tautu savienībā jeb Nāciju līgā, ko var uzskatīt par mūsdienu ANO priekšteci.

Latvijas valstiskums vienmēr ir bijis saistīts ar ģeopolitiskajiem procesiem Eiropā un pasaulē, tostarp Pirmo un Otro pasaules karu un Padomju Savienības sabrukumu. “50 garie gadi, kad latvieši bija spiesti dzīvot okupētā Latvijas teritorijā, atstājuši grūti izdzēšamas pēdas. Okupācijas režīmu veiktās represijas ir baisākās lappuses Latvijas valsts vēsturē,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Taču neatkarības ideja cilvēkos turpināja dzīvot. Latvijas nacionālie partizāni bruņoti pretojās padomju okupācijas režīmam vēl desmit gadus pēc Otrā pasaules kara. Neatkarības un demokrātijas ideālus centās uzturēt disidenti. Lieli nopelni valstiskuma uzturēšanā bija trimdai. Tautas nevardarbīgā pretošanās visspilgtāk uzliesmoja Daugavas glābšanas kustībā, Baltijas ceļā un Barikāžu laikā.

"Deputāti, cik tālrezīgi esam mēs? Kādi ir tie lieli uzdevumi, kurus savai valstij un valdībai izvirzīsim mēs? Kāds būs tas mantojumss, kuru pēcteši vērtēs pēc 100 gadiem? Vēlēšanas parādīja, ka vēlētāju pārsvaram nav nekādu šaubu par Latvijas pederību rietumu pasaulei. Izšķiroši, ka arī turpmāk mūsu valsts ārpolitika nemainītos," sacīja Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka sargāt Latviju ir katra pilsoņa gods un pienākums. "Mums jāsargā demokrātija, kas ir vērtība, kas ielikta katras valsts pamatos. Svarīgi saprast, ka demorkātija var pastāvēt tikai tiesikuma ietvaros. Lai stiprinātu demokrātiju, mums jāstiprina tiesiskums. Populisms, kas kādam īstermiņā šķiet tīkams, valstij var izrādīties graujošs," piebilda politiķe.

Iestāties par savu drošību vislabāk ir iespējams, strādājot plecu pie pleca ar NATO partneriem no Eiropas, ASV un Kanādas, uzsvēra Mūrniece. Viņa Latvijas tautas vārdā pateicās mūsu sabiedrotajiem, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessargiem, jaunsargiem, robežsargiem, policistiem un glābšanas dienestam. “Taču mūsu aizsardzībai jābūt visaptverošai! Tajā jāiesaistās visdažādākajām institūcijām, visai sabiedrībai.”

Lūkojoties uz nākotnes izaicinājumiem, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka ir virkne jautājumu, uz kuriem Latvijas politiķiem jau pavisam drīz jāsniedz atbildes - kā turpināsim atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, kā īstenosim solījumu bērniem augt ģimeniskā vidē, kā panāksim, lai iespējami vairāk tautiešu atgriežas dzimtenē no ekonomiskās emigrācijas.  

Noslēgumā Mūrniece teica, ka “ceļš uz simtgadi, sapošot sevi un valsti, bija ļoti skaists, jo tas bija kultūras ceļš. Tas bija mūsu pašu ceļš arvien dziļāk pie savas būtības, arvien dziļāk savā un visas pasaules kultūras telpā. Neaizmirstams notikums bija šīsvasaras Dziesmu un deju svētki. Savu lepnumu par Latviju apliecinājām, pie mājām, torņos un pilsētu laukumos paceļot sarkanbaltsarkanos karogus”.

“Latvija ir diža, un dižu to paaudzēs ir darījusi tauta. Katrs no mums,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, vēlot Saules mūžu Latvijai!

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti