Mūrniece piektdien Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atkārtoti pauda, ka personīgi atbalstītu prezidenta amatam Levitu, taču NA vēl par sava kandidāta virzīšanu nav lēmusi, arī Levits nav uzrunāts.
Tomēr Mūrnece pauda cerību, ka Levits būs gatavs kandidēt un citas partijas viņu atbalstīs.
Viņa arī uzsvēra, ka NA vēlas, lai prezidenta velēšanas būtu atklātas. „Manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, kas politikā notiek,” nepieciešamību vēlēt prezidentu atklāti pamatoja Mūrniece.
Viņa uzsvēra, ka prezidents ir pirmā un augstākā amatpersona, lai gan mēdz teikt, ka prezidentam ir tikai reprezentatīvas funkcijas; tā nav, jo prezidents ir ārpolitiska un iekšpolitiska figūra, viņš ir Bruņoto spēku virspavēlnieks, vada Nacionālās drošības padomi, pārstāv valsti svarīgajās ārvalstu vizītēs, nominē premjeru.
„Nevajag mazināt prezidenta lomu un nozīmi,” sacīja Mūrniece.
Viņa arī vairākkārt uzsvēra, ka atklātas prezidenta vēlēšanas ir īpaši svarīgas šajā ģeopolitiskajā situācijā, „ņemot vērā, ka Ukrainā notiek karš; Krievija neslēpti cenšas ietekmēt Latvijas sabiedrības viedokli būtiskajos jautājumos; drošības speciālisti runā par kiberkara pirmajām fāzēm, bet Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs staigā pa Saeimu un zondē situāciju”.
Viņa gan atzina, ka katrai jaunajai iniciatīvai nepieciešams laiks, „lai cilvēki to apjēgtu”, tad arī cilvēki varēs uzrunāt politiķus un pieprasīt viņiem konkrētu rīcību.
Mūrniece arī uzsvēra, ka deputātiem būtu jāspēj godīgi un atklāti atbildēt par savu balsojumu - „vienreiz šim liekulības tirgum jāpieliek punkts”.
Mūrniece gan atturējās prognozēt, vai koalīcija tomēr atbalstīs atklātu prezidenta vēlēšanu kārtību un spēs vienoties par kopīgu kandidātu šim amatam, jo „kristāla bumbas, kurā varētu ieraudzīt, kas notiks vasarā, nevienam nav”.
Mūrniece atzina, ka ceturtdienas balsojumi, kuru rezultātā Saeima nesāka izskatīt NA iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām, „radīja bažas, ka vairāki deputāti no „Saskaņas”, Zaļo un Zemnieku savienības un „No sirds Latvijai” darīja visu, lai nobremzētu šī lēmuma izskatīšanu”. Tomēr turpmāko šīs ieceres virzību viņa nevēlējas prognozēt.
Jau ziņots, ka Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš, kura pilnvaru termiņš beidzas šovasar, pagaidām nav paziņojis savu lēmumu par kandidēšanu uz otro termiņu. Iepriekš viņš solīja, ka par to paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
