Muižnieks tiesā apstrīdējis valdības lēmumu neapstiprināt viņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks tiesā iesniedzis prasību atcelt valdības izdoto viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu.

Tāpat Muižnieks tuvākajās dienās gatavojas tiesai iesniegt vēl vienu prasību ar lūgumu izstrādāt pagaidu noregulējumu, kurā tiktu aizliegts ievēlēt jaunu rektoru.  

Muižnieks: Par vēršanos tiesāKristaps Feldmanis

    “Es esmu iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu ar lūgumu atcelt man nelabvēlīgu administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka tas [akts] nav pieņemts tiesiski, respektīvi, tie argumenti, kas bija minēti šajā Ministru kabineta lēmumā, neatbilst tam, ko prasa vai atļauj Augstskolu likums par rektora apstiprināšanas atteikumu, ka to var neapstiprināt tad, ja ir pārkāpts Augstskolu likums vai augstskolu Satversme.

    Tajā pieteikumā, tāpat kā agrāk tas bijis analizēts, es uzsveru, ka tādi pārkāpumi nav bijuši,” pastāstīja Muižnieks.

    Muižnieks arī norādīja, ka šobrīd notiekošajam nekādā veidā nevajadzētu skart LU studentu dzīvi un mācību procesu, jo visām lekcijām un nodarbībām, sākoties jaunajam studiju semestrim, vajadzētu notikt pēc plāna.

    KONTEKSTS:

    Valdība otrdien, 27.augustā, pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

    Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.

    Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devušies daudzu mēnešu atvaļinājumā. Grantiņš arī paziņoja, ka augstskolā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa, un tā palikusi bez četriem dekāniem.

    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to nodēvēja par haosu pārvaldībā, kas tikai apliecina iepriekš konstatētos pārkāpumus rektora ievēlēšanas procesā, savukārt LU Senāts apgalvoja, ka paziņojums par  LU Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un četru dekānu darbības pārtraukšanu bijis maldinošs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti