Pirms nedēļas patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" notika protesti, kuros piedalījušies tur vairumā esošie kurdi. Centra iemītnieki bijuši neapmierināti ar karantīnu, kas tika ieviesta Covid-19 saslimstības rādītāju dēļ. Daudzi no viņiem nedrīkstēja atstāt centra teritoriju. Taču situācija ir mainījusies – tagad 55 cilvēki noslēguši vakcinācijas procesu un viņiem ir vakcinācijas sertifikāti. Tas nozīmē, ka viņi drīkst atstāt centra teritoriju. Līdz ar to situācija pašlaik ir mierīga.
"Tie, kas ir karantīnā, ļoti labi saprot, kāpēc viņi tur ir. Un tiem, kuriem ir šie sertifikāti, tādā gadījumā mēs no šodienas vakara pēc viņu instruktāžas atļausim arī aiziet līdz veikalam un iziet no centra teritorijas," pastāstīja PMLP vadītāja Maira Roze.
Neilgi pēc centrā notikušajiem protestiem, atlūgumu no darba iesniedzis "Mucenieku" priekšnieka vietnieks Elvijs Lamberts. Viņš Latvijas Televīzijai (LTV) pastāstīja, ka lēmumam briedis jau vairākus mēnešus un tas ir saistīts ar darba jomas maiņu. Savukārt centra vadītājs Pēteris Grūbe ir iesniedzis darba nespējas lapu. Ar Grūbi LTV sazināties neizdevās.
Kopš augusta sākuma "Muceniekus" nelikumīgi pametuši 85 patvēruma meklētāji. PMLP skaidroja, ka patvēruma meklētāji drīkst atstāt centra teritoriju.
"Patvēruma meklētajs, ja viņam ir finanšu līdzekļi, viņš dzīvo paša izraudzītā vietā. Un tikai tad, ja nav viņam finanšu līdzekļu, viņš uzturas "Muceniekos". Ja viņam ir pašam iespēja dzīvot ārpus, viņš to var darīt. Mūsu uzdevums ir kontrolēt vairāk situāciju centrā, bet katrai personai ir tiesības iziet ārā. Un tad, protams, mēs vairs šo cilvēku nekontrolējam," stāstīja PMLP vadītāja Roze.
Taču, ja centrā dzīvojošie patvēruma meklētāji neatnāk atpakaļ, pārvalde par to ziņo Valsts robežsardzei. Ja šos patvēruma meklētājus pēc tam pārtver citu Eiropas Savienības valstu robežsargi, viņi var tikt nosūtīti atpakaļ uz Latviju.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 25 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
