Pirms diviem ar pusi gadiem valsts sāka īstenot jaunu nodarbinātības programmu, piešķirot tā saucamos mobilitātes pabalstus. To mērķis ir palīdzēt cilvēkiem uzsākt darba attiecības tajā vietā Latvijā, kur ir brīva vakance. Ir gan nosacījums, ka cilvēkam jau vismaz divus mēnešus jābūt reģistrētam bezdarbniekam. Ar šiem pabalstiem valsts četrus mēnešus daļēji sedz transporta vai degvielas izdevumus, kā arī dzīvokļa īres maksu, ja cilvēks izvēlējies pārcelties tuvāk jaunajai darbavietai.
"Vislielākā aktivitāte, kur visvairāk pieprasa šo pabalstu, ir Rēzeknes pusē. Rēzeknes filiālē atbalstu saņem 26 personas. Attiecīgi tālāk paanalizējot statistiku, Limbažos atbalstu saņem desmit personas, Ludzā - astoņas, attiecīgi septiņas Balvos, sešas, piecas - tā pa visu Latviju," stāsta NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka.
Kopumā šogad pabalstiem pieteikušies 145 cilvēki, no tiem atbalstīti 120, jo daļa neatbildusi NVA kritērijiem, kas paredz to, ka jaunā darba alga nevar pārsniegt divu minimālo mēnešalgu summu. Lai gan Rēzeknes filiālē ir vislielākā interese, tās Reģionālās mobilitātes pasākumu organizatore Ilona Mihailova atzīst, ka rindās pēc pabalstiem cilvēki nestāvot un nākot arvien mazāk. Daži iekārtojušies darbos kā veikalu pārdevēji vai pavāri, bet vēl vairāk ir tādu cilvēku, kuri joprojām ir bez darba.
"Droši vien cilvēks ar ģimeni varbūt nebūtu ar mieru braukt prom, neesam mēs šeit tik mobili laikam. Pierīgā viņi jau pieraduši pie tā, ka līdz darbavietai jābrauc tālu. Pat Rīgas apmēros vienalga tas ceļš būtu garš. Šeit mēs pieraduši, ka darbs ir tuvu mājām," skaidro Ilona Mihailova.
Programmas ideju atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās eksperte reģionālās attīstības un nodarbinātības jautājumos Jolanta Vjakse gan norāda - ir laiks izvērtēt, kāpēc atbalstu joprojām izmanto uz pusi mazāk cilvēku, nekā bija plānots.
"Tas, ka cilvēki to neizmanto, ir, protams, jāizvērtē, kāpēc tas notiek, vai tas laiks ir pārāk īss un cilvēkiem ir tā nedrošība, ka viņi kaut ko uzsāks jaunā vietā un kā viņam tas turpināsies. Vai atbalsts pats ir jāpārskata un jāsalāgo, cik tas kurai no pozīcijām vairāk jādod vai mazāk jādod. Tas tomēr ir viens no risinājumiem, lai cilvēki atgrieztos darba tirgū," pauž Jolanta Vjakse.
Solveiga Kabaka no NVA uzsver - pašlaik neesot plānots pabalstu izsniegšanas termiņu pagarināt: "Šobrīd nav domāts pagarināt, ir veikta izpēte, pasākuma sagatavošanas laikā tika veikta priekšizpēte un tad tika secināts, ka šis mobilitātes atbalsts būtu cilvēkam nepieciešams tieši pirmos mēnešus, visbiežāk tas arī ir uz pārbaudes laiku, kad pārbaudes laikā cilvēks var saprast, vai piedāvātie darba pienākumi ir piemēroti, vai viņš spēs tos veikt, vai viņš sastrādāsies ar darba devēju, vai darba devējs būs ar nodarbināto personu apmierināts."
"Tur ir lieli ierobežojumi. Tie 20 kilometri un tas, ka uz Rīgu nevar. Kur ir galvenās darba vietas? Tās ir Rīgā," tā savukārt nelielo interesi skaidro socioloģe, darba tirgus un sociālās politikas pētniece Līga Rasnača. Viņa arī uzsver - reģionos, kur ir liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, ir arī vismazāk brīvo darbavietu. Ar vairāk nekā 95 tūkstošu eiro lielu budžetu plānots šo programmu turpināt arī nākamgad.
