Šobrīd pedagogi, kas iepriekš krimināli sodīti, izglītības iestādēs strādāt nedrīkst. Izglītības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, lai šādu iespēju tomēr radītu personām, kurām ir sodāmība par nelieliem nodarījumiem. Vēl pērn kāda persona ar kriminālsodāmību apstrīdēja liegumu strādāt Satversmes tiesā, vairāk stāsta izglītības ministre Ina Druviete. „Viens no cilvēkiem, kuru skāra šī norma, iesniedza sūdzību ST.”
Valsts izglītības kvalitātes dienests vērtē, ka potenciāli varētu būt 60 līdz 100 personas ar sodāmību, kuras šobrīd varētu lūgt sodāmības izvērtējumu pirms stāšanās pedagoga amatā. Plānots veidot īpašu komisiju, kas šos pedagogus izvērtēs. Arī jaunā kārtība strikti aizliegs strādāt pedagogiem, kas sodīti par vardarbību vai dzimumnoziegumiem, stāsta dienesta pārstāvis Jānis Mihailovs
„Paredzēts, ka izvērtējumu varēs veikt gadījumos, ja personas soda termiņš ir notecējis vai sodāmība ir dzēsta, otrkārt - izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, kas nav saistīti ar vardarbību, bērnu tiesību pārkāpumiem vai seksuāla rakstura noziegumiem,” norāda Mihailovs.
Noteikumu projektam nepieciešamais finansējums ir 17 tūkstoši eiro. Savukārt valdības komiteja otrdien, skatot jauno kārtību, uzdeva Izglītības ministrijai projektu pārstrādāt tā, lai personas, kas izvērtējumu vēlēsies iegūt, par to maksātu pašas kā par pakalpojumu. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atbalsta vērtēšanas sistēmas un komisijas izveidi.
Taču priekšlikumu ieviest vērtējumu par maksu vērtē kā diskutējamu, stāsta arodbiedrības pārstāve Modra Jansone. „No vienas puses, var teikt - tam cilvēkam ir bijis notiesājošs spriedums, tad no viņas puses varētu būt kāds ieguldījums, lai spētu atgriezties darbā. Taču no otras puses, ja viņš jau to sodu vienreiz ir izcietis, kādēļ likt viņam atkal par to maksāt, lai viņš ar darbu varētu uzturēt sevi un savu ģimeni,” norāda Jansone.
Savukārt biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve Jana Simanovska pārliecināta, ka valstī ir citas prioritātes, kur tērēt laiku un resursus, piemēram, kā vardarbības skolā mazināšana. Viņasprāt, komisijai būs grūti vienoties par atļauju izsniegšanu. „Piemēram, runājot par satiksmes negadījumiem alkohola reibumā, ko es nekādā gadījumā neatbalstu, bet no otras puses - vai tiešām mēs esam gatavi tādēļ zaudēt ļoti labu pasniedzēju. Es domāju komisijai jau pašā sākumā būs grūtības definēt, kas ir pieļaujamie un kas nepieļaujamie gadījumi no vieglajiem nodarījumiem. Jebkurā gadījumā tas vērtējums būs tāds morālisks un slidens. Gandrīz sanāk, ka tai komisijai nāksies vērtēt cauri visus krimināllikumus un administratīvos pārkāpumus,” norāda Simanovska.
Izvērtēšanas komisijā plānots iekļaut Izglītības ministrijas, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un arī vecāku nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
