Māra Skujiņa CV
- No 2017.gada februāra līdz 2017.gada septembrim vecākais menedžeris “Access Bank”, Azerbaidžānā.
- No 2013.gada marta līdz 2016.gada aprīlim bija Latvijas Televīzijas valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos.
- No 2009.gada sākuma līdz 2012.gada janvārim Skujiņš bijis valdes loceklis un finanšu direktors kabeļtelevīzijas operatorā „Baltcom TV”. Paralēli tam bijis arī valdes loceklis Zviedrijā reģistrētam Latvijas un Nīderlandes kopuzņēmumam “HVE Balt-Com Fiber AB”. Uzņēmumam pieder zemjūras optiskais kabelis, kas savieno Latviju un Zviedriju, nodrošinot datu pārraides pakalpojumus telekomunikāciju operatoriem.
- Pirms tam Skujiņš strādājis kā finanšu direktors un analītiķis holdinguzņēmumā „Alīna”, kas darbojas telekomunikāciju, nekustamo īpašumu un izklaides nozarēs, kā arī bijis valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis “Nordea Finance Latvia”.
- Skujiņš no 2003. – 2004.gadam bijis Latvijas Līzinga asociācijas vadītājs un pirms tam arī valdes loceklis. Kopš 2000.gada kā dibinātājs un valdes loceklis darbojas arī Latvijas Transatlantiskajā organizācijā.
- Profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Skujiņš 2008.gadā ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā. Diplomdarbu rakstījis par krāpniecību līzinga tirgū.
- Pirms tam apmaiņas programmas ietvaros studējis Cīrihes Universitātē banku un finanšu specialitātē, kā arī Maincas Universitātē vēstures specialitātē. 1994.gadā vēstures maģistra grādu ieguvis Latvijas Universitātē.
Ministres un Skujiņa saruna izvērtās garāka nekā sākotnēji plānots - teju divas stundas aiz slēgtām durvīm. Šaubu par Skujiņam vajadzīgās valsts noslēpumu pielaides saņemšanu finanšu ministrei neesot. Tāpat nav aizdomu, ka pretendentam varētu būt reputācijas problēmas.
"Kopējais iespaids ir pozitīvs, jo citādi es atteiktos virzīt kandidātu. Bet saruna bija ilga, konstruktīva, un labu pārliecinošu sajūtu radīja Skujiņa kungs. Vēl svarīgi, kā VID kolektīvs pieņems jauno vadītāju. Dāmas priecāsies, ka ir vīrietis," sacīja ministre. Šis ministres izteiciens radīja pamatīgu viļņošanos sociālajos tīklos.
Lēmumu par Skujiņu VID vadītāja amatā valdība varētu pieņemt nākamajā nedēļā. Pirms tam gan vēl plānota viņa iztaujāšana frakcijās. Skujiņa kandidatūrai VID vadītāja amatā atbalstu pauda arī divas no trim koalīcijas partijām. “Vienotība” savu pozīciju paziņos pēc tikšanās ar pretendentu.
Tāpat ar amata pretendentu tiksies uzņēmēju organizācijas un arodbiedrības, kuru viedoklis būs nozīmīgs, piebilda Dana Reizniece-Ozola.
Jāturpina iesāktās reformas
Ministre norādīja, ka jaunajam VID vadītājam būs jāturpina iepriekšējās vadītājas sāktās reformas, lai padarītu VID klientiem draudzīgāku un ērtāku, tostarp izmantojot modernās tehnoloģijas.
“Jāuzlabo efektivitāte – jāpadara lētāka nodokļu iekasēšana, viena iekasētā eiro izmaksas. To, protams, var panākt ar gudrāku darbu organizāciju Valsts ieņēmu dienestā, nešķiežot resursus, meklējot veidus, kā tos ietaupīt,” Reizniece-Ozola norādīja uz otro uzdevumu Skujiņam.
Tāpat viņam būs jāstrādā pie ēnu ekonomikas mazināšanas: “Jāsamazina lielo nodokļu plaisas. To var panākt gan ar gudrāku nodokļu administrēšanu, gan profesionālu, godprātīgu policejiskā bloka darbu.”
Skujiņš, runājot par ēnu ekonomikas izskaušanu, uzsvēra – svarīgi, lai cilvēkiem būtu vienkārši un ērti sastrādāties ar nodokļu iekasētājiem. Viņaprāt, jāidentificē vājās vietas klientu apkalpošanā, jo lielākā daļa cilvēku tomēr vēloties pildīt likumu un maksāt nodokļus. Savukārt, ja ir nopietni pārkāpumi, tad sodam jābūt neizbēgamam, piebilde ministre.
Vēl viens no Skujiņa uzdevumiem būs izraudzīties apvienotās finanšu un muitas policijas vadītāju. Kā arī patstāvīgus vadītājus atsevišķām dienesta struktūrvienībām.
Augstā amata pretendents neizslēdza iespēju, ka struktūrvienību vadītājus meklēs starp dienesta darbiniekiem.
“Pirmkārt man ir jāiepazīstas ar tiem cilvēkiem, kuri ir, un tur ir daudz nozares profesionāļi. Un sāksim ar tiem, kas ir vietas izpildītāji un tuvākie vadītāji un tad raudzīsimies tālāk,” sacīja Skujiņš.
Taujāts par darba pieredzi vadībā, Skujiņš pauda, ka viņam bijusi laba un koleģiāla sadarbība, kā arī bijis jāpieņem grūti lēmumi. Ministre piebilda, ka tik liela kolektīva kā VID vadīšanā Skujiņam nav bijusi pieredze, bet Latvijā arī nav “pārāk daudz cilvēku, kuriem būtu tāda iepriekšējā prakse”. Tomēr kandidāta iepriekšējā pieredze esot gana pārliecinoša.
Ministre atklāja, ka ir vairāki izmērāmi kritēriji, pēc kuriem vērtēs nākamā VID vadītāja darbu. Jāuzlabo klientu apmierinātība, kurai jābūt virs astoņām ballēm desmit baļļu sistēmā. Tāpat jāsamazina nodokļu plaisa. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājuma jābūt straujākam nekā dabiskajai ekonomiskajai izaugsmei. Viņa arī sagaida ātrāku kriminālprocesu izmeklēšanu un prokuratūrā izbrāķēto krimināllietu sarukumu.
Turklāt VID ģenerāldirektora atalgojums daļēji būs piesaistīta sasniegtajiem rezultātiem.
KONTEKSTS:
Konkurss uz VID vadītāja amatu tika izsludināts pēc Ilzes Cīrules pēkšņās aiziešanas mūžībā. Pieteikumu iesniegšana konkursam noslēdzās 2.maijā. Atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Savukārt uz trešo kārtu virzīti četri amata pretendenti.
Galu galā komisija nolēma vadītāja amatam virzīt bijušo LTV valdes locekli Māri Skujiņu. Viņš norādīja, ka par galveno prioritāti uzskata klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu.
