«Melu detektors» pārbauda politiķu izteikumus debatēs Lielbritānijā

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Piektdien, 14.septembrī, Lielbritānijas latviešu centrā “Straumēni” notika vēsturē pirmā debašu tiešraide no ārvalstīm. Debatēs piedalījās Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība), Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”), Evija Papule (“Saskaņa”), Gints Gābers (“No sirds Latvijai”), Roberts Putnis (“Progresīvie”), Artuss Kaimiņš (“KPV LV”), Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), Valdis Šakars (LSDSP/KDS/GKL) un Andris Rubins ("Latviešu nacionālisti"). Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.

Andris Rubins par ražošanu

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.

Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.

 Rubins, lūgts nosaukt trīs darāmos darbus diasporas atgriešanai Latvijā, sacīja, ka neļaus turpināt genocīdu pret latviešu tautu, un kā piemēru minēja to, ka “likvidētas visas ražotnes”.

Rubins: “Vairāk nekā 300 [tūkstoši] cilvēku ir atstājuši valsti, likvidētas visas ražotnes, un nedomā par bērniem.”

Lai gan, Latvijai atgūstot neatkarību, vairākas lielās ražotnes darbu beidza, rūpniecības produkcijas apjoms saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem stabili audzis. Kopš 2000.gada tas ir gandrīz dubultojies.

Artuss Kaimiņš par elektrības cenām

Runājot par konkrētiem darbiem, ko partiju pārstāvji paveiks, strādājot nākamajā Saeimā,  Kaimiņš norādīja, ka likvidēs obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ka Latvijā ir dārgākā elektrība Eiropā.  

Kaimiņš: “Mēs likvidēsim OIK, mums ir dārgākā elektrība Baltijā un pat Eiropā.”

Latvijā ir dārgākā elektrība Baltijā, taču ne Eiropā. Kā liecina “Eurostat” dati, 2017.gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā mājsaimniecībām bija pat zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Rūpnieciskajiem patērētājiem Latvijā elektrības cenas ir augstākas, taču arī ne pašas augstākās.

“To ir uzpūtuši politiķi, Pēc “Eurostat” datiem redzams, ka līdz Eiropas dārgākajai elektrībai Latvijai ir, kur tiekties,” “Melu detektoram” sacīja enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš. Starp Baltijas valstīm Latvijas cenas ir augstākās, taču jāņem vērā, ka Lietuvā elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām vēl nav atvērts, norāda Āboltiņš. Arī OIK burbuļa ietekme uz elektrības cenu mājsaimniecībām esot pārspīlēta, vienlaikus rūpniecībā ir ”cits stāsts”.  

 “Melu detektors” vaicāja Kaimiņam, kur viņš ņēmis pamatojumu tam, ka Latvijā ir augstākās cenas Baltijā un Eiropā. “Tas taču ir vispārzināms fakts, “Google” var apskatīt. Tikai Austrālijā vēl ir dārgāka elektrība nekā Latvijā. Mums ir par 30% dārgāka elektrība nekā Valgā,” sacīja Kaimiņš.  

Artuss Kaimiņš par nodokļu parādiem

Diskusijā Artuss Kaimiņš sacīja, ka reformēs Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo tas necīnoties ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, un ka lielie nodokļu nemaksātāji nav samaksājuši vairāk nekā miljardu eiro. Kaimiņa minētais skaitlis nav gluži precīzs.

Kaimiņš: “Reformēsim Valsts ieņēmumu dienestu, jo šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta fokuss ir tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tiek aiztikti frizieri, automehāniķi, bet netiek aiztikti lielie nodokļu nemaksātāji, proti, lielie nodokļu nemaksātāji vairāk kā miljardu eiro nav samaksājuši.”

Kā liecina VID apkopotā informācija,  uz 7.septembri to nodokļu parādnieku – fizisko un juridisko personu – parāds, kas nav nomaksājuši vairāk nekā 150 eiro, bija 895 miljoni eiro. Kopējais parāda apjoms samazinās, piemēram, augusta sākumā tas bija 972,95 miljoni, bet jūlija sākumā - 973,69 miljoni eiro.

Dana Reizniece-Ozola par pensiju neapliekamo minimumu

Argumentējot, kāpēc gan ārvalstīs, gan Latvijā pensiju nopelnījušiem cilvēkiem tiek piemērots Latvijas pensiju neapliekamais minimums, finanšu ministre sacīja, ka tas katru gadu tiek palielināts. Tā nav gluži taisnība.

Dana Reizniece-Ozola: “Ja mēs vēlamies, lai gan ārvalstīs strādājis un pensiju saņēmis cilvēks, gan arī Latvijas pensionārs dzīvo pēc vienādiem spēles noteikumiem, un līdz ar to arī spēkā ir neapliekamais minimums, kas ir Latvijā, ko mēs katru gadu palielinām konsekventi par apmēram 10%.”

Patiesībā pensiju neapliekamais minimums bija nemainīgs kopš 2006.gada līdz pat 2017.gadam - 235 eiro. Tikai šajā gadā tas tika palielināts līdz 250 eiro. Līdz ar to, lai gan nodokļu reformas ietvaros nolemts to paaugstināt arī turpmākajos gados, apgalvojums “mēs to katru gadu palielinām” nav gluži korekts.

Turklāt šā gada pieaugums bija 15 eiro jeb 6,4%, nākamgad plānotais - 8%, un tikai 2020.gadā palielinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu sasniegs 11%.

Dana Reizniece-Ozola par pensijām, kas apliktas ar IIN

Runājot par vecuma pensijām un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), finanšu ministre sacīja, ka šobrīd divas trešdaļas pensionāru nodokli nemaksā. Labklājības ministrijas dati to neapstiprina.

Reizniece-Ozola: “... šobrīd divas trešdaļas pensionāru nemaksā nodokli.”

Labklājības ministrijas “Melu detektoram” sniegtie dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā vidējais vecuma pensiju saņēmušo cilvēku skaits bijis 453,6 tūkstoši. No 225,6 tūkstošiem pensiju tika ieturēts IIN. Tie ir nepilni 50% jeb puse visu vecuma pensiju. Savukārt skaitot kopā visa veida (vecuma, invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma un speciālās Augstākās padomes deputātiem) pensijas, redzams, ka IIN tiek ieturēts no 43% pensiju. Vidējā vecuma pensija šā gada sākumā bija 320 eiro mēnesī, ziņo LETA, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem.

Artuss Kaimiņš par pensiju neapliekamo minimumu

Diskutējot par to, vai ārvalstīs nopelnītās pensijas Latvijā ir jāapliek ar nodokli, Kaimiņš kritizēja arī Latvijas pensiju aplikšanu ar nodokli. Viņš nebija precīzs, sakot, ka no 200 eiro pensijām tiek aprēķināts nodoklis.

Kaimiņš: “Latvijā ir dramatiski zemas pensijas, un tas ir nepareizi vispār, ka pensijas tiek apliktas ar nodokļiem. Lemberga kungam ir 6000 eiro pensija, es saprotu, ka tā ir pilnīgi cita pensija, pieņemsim. Bet pārsvarā šie 200 eiro, ko pensionārs saņem, un vēl no tā arī tiek novilkti nodokļi, tas nav pareizi.”

Kopš šā gada neapliekamais pensiju minimums Latvijā ir 250 eiro (iepriekš 235 eiro), līdz ar to pensijas, kas zemākas par 250 eiro, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.

Rihards Kols par obligāto militāro dienestu ES valstīs

Aizstāvot obligātā militārā dienesta atjaunošanu, Kols sacīja, ka vairumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tas pastāv. Patiesībā ir gluži pretēji - militārais dienests ir obligāts tikai nelielā daļā ES dalībvalstu.

Kols: “Un, pabeidzot par obligāto militāro dienestu, mēs tomēr paliekam viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nav obligātais militārais dienests.”

Kols “Melu detektoram” sacīja, ka diskusijā tiešām ir kļūdījies un pareizi būtu bijis teikt, ka vieni no pēdējiem Baltijas valstīs vai reģionā. Pēc Kola teiktā, patiesībā obligātais militārais dienests pastāv astoņās ES dalībvalstīs. To vidū ir Igaunija, Somija, Lietuva, šogad obligātais iesaukums atjaunots Zviedrijā. Eiropas Savienībā pašlaik ir 28 dalībvalstis.

Edvards Smiltēns par obligātā militārā dienesta izmaksām

Argumentējot pret obligātā militārā dienesta atjaunošanu, Smiltēns norādīja uz augstajām izmaksām un sacīja, ka tādā gadījumā būtu jādubulto aizsardzības budžets. Taču aizsardzības nozares pārstāvju līdz šim publiski paustais tik augstas izmaksas neapstiprina.

Smiltēns: “Obligātais militārais dienests, kolēģi, ir ļoti vienkāršs stāsts. Tāpēc, ka šobrīd, ja mēs tērējam 2%, tad obligātais militārais dienests izmaksās 4% un vairāk.”

Šogad aizsardzībai paredzētie 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) naudas izteiksmē ir 576 miljoni eiro. Obligātā militārā dienesta atjaunošanai Latvijā būtu nepieciešams vismaz 80 - 100 miljonu eiro liels vienreizējs ieguldījums, kā arī vēl 30 miljoni ik gadu eiro tā uzturēšanai, tā pērn pavasarī Latvijas Televīzijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Aptuveni 104 miljonus eiro minējusi arī Aizsardzības ministrija. Līdz ar to, lai gan prognozētās izmaksas ir ievērojamas, tās ne tuvu nenozīmē Smiltēna minēto aizsardzības budžeta dubultošanu.

Smiltēns “Melu detektoram” sacīja, ka šādas aplēses dzirdējis no Aizsardzības ministrijas amatpersonām pirms pāris gadiem, kad, gatavojoties sacensībai par “Vienotības” priekšsēdētāja amatu, meklējis padziļinātu informāciju par dažādām jomām. Viņš norādīja, ka obligātā militārā dienesta izmaksas var būtiski atšķirties atkarībā no izvēlētā iesaucamo skaita, dienesta ilguma un citiem faktoriem.

Zanda Kalniņa-Lukaševica par izglītības dokumentu atzīšanu

Lielbritānijā dzīvojošā Irita Vilipa politiķiem jautāja, vai ir uzlabota situācija saistībā ar to bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, kas kādu laiku mācījušies ārvalstīs. Kalniņa-Lukaševica atbildi sāka, norādot uz Boloņas procesu, kas nodrošinot diplomu atbilstību.

Kalniņa-Lukaševica: “Eiropas Savienībā ir vienots izglītības process, ko gudros vārdos sauc par Boloņas procesu, tieši tādēļ, lai šie diplomi atbilstu.”

Taču Boloņas procesa pieminēšana bija nevietā, jo jautātāja skaidri norādīja uz problēmām pamatizglītības dokumenta pielīdzināšanā, savukārt šis termins attiecas uz augstāko izglītību. Boloņas process ir dažādu valstu iestāžu, augstskolu un citu iesaistīto pušu sadarbība vienādu augstākās izglītības līmeņu ieviešanā un kvalifikācijas un studiju periodu atzīšanas atvieglošanā.

Artuss Kaimiņš par veselības aprūpes finansēšanas likumu

Atbildot uz Lielbritānijā dzīvojošā Kārļa Alberga jautājumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā nākamajos 15 gados, kaismīgās debatēs politiķis Daniels Pavļuts vaicāja koalīcijas partijām un “Saskaņai”, kādēļ tās  balsoja par šo “veselības aprūpes finansēšanas ierobežošanas likumu”, kas liedz desmitiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei.

Kaimiņš iejaucās ar repliku: “Viņi paši ir sapratuši, ka ir muļķīgi sabalsojuši.”

Kaimiņa teiktais par “viņiem” atstāja iespaidu, ka viņš pats nav balsojis par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, ar kuru daļai iedzīvotāju pilns veselības aprūpes pakalpojumu grozs nebūs pieejams. Taču, kā rāda Saeimas balsojumu arhīvs, Kaimiņš par balsojis gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā, arī debatēs par likumprojektu viņš nav iebildis pret apdrošināšanas ieviešanu.

Kaimiņš “Melu detektoram” sacīja, ka balsojis par, jo “jāiet uz priekšu un reformai jānotiek”. Ja balsotu pret, vēlētāji mani nesaprastu, viņš piebilda, pamatojot to ar medmāsu un ārstu atalgojuma pieaugumu. Lai arī jau šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā saskatāmi trūkumi, tie tikšot laboti.  

Dana Reizniece-Ozola par mājokļu atbalsta programmu

Atbildot uz jautājumu, vai varētu tikt pieņemts likums, ar kuru ģimenēm ar bērniem īpašumā tiek nodots dzīvoklis, Reizniece-Ozola līdzīgi kā vairāki citi kandidāti norādīja uz spēkā esošo mājokļu atbalsta programmu. Viņa nebija precīza, sakot, cik ģimeņu šo atbalstu ir saņēmušas.

Reizniece-Ozola: “Nē, tas nav ekonomiski izpildāms, bet kas ir ekonomiski izpildāms – jau šobrīd strādājošā mājokļa atbalsta programma, kur jaunās ģimenes un arī jaunie speciālisti var saņemt valsts atbalstu pirmajai iemaksai. Desmit tūkstoši ģimeņu jau ir atbalstīti, un mēs to arī turpināsim nākotnē.”

Precizējums

Precizēts “Altum” atvalstīto ģimeņu skaits.

Augusta beigās attīstības finanšu institūcija “Altum” pirmā mājokļa iegādes programmā bija izsniegusi galvojumus mājokļa iegādei 9100 ģimenēm. “Altum” garantijas paredzētas bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kuriem ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmajai iemaksai.
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti