Partiju debates latviešu centrā «Straumēni» Lielbritānijā. Atšifrējums.

 

Jānis Geste: Esiet sveicināti, skatītāji un visi klātesošie, tiešraidē no Lielbritānijas, no Straumēniem.

Ilze Nagla: Labvakar! Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debates pirmo reizi no ārpus Latvijas, no Lielbritānijas.

Jānis Geste: Iepriekšējā reizē ārvalstīs Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 26,42% balsstiesīgo. Tas ir tikai, jo krietni zemāka nekā vēlētāju aktivitāte Latvijā. Tiesa, trešā daļa, kas toreiz devās pie balsošanas urnām, dzīvo tieši šeit, Apvienotajā Karalistē.

Ilze Nagla: Un pirms četriem gadiem visvairāk balsotāju ārpus Latvijas savas balsis atdeva par “Vienotību”, Nacionālo apvienību, Latvijas Reģionu apvienību, “Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību.

Jānis Geste: Šajās vēlēšanās ārvalstīs būs iespējams nobalsot 121 iecirknī kopā 45 valstīs, un Centrālā vēlēšanu komisija ir aplēsusi, ka šajā reizē balsstiesīgo skaists ārvalstīs ir krietni lielāks un arī viņu balsij lielāks svars. Ja ārvalstīs balsojošie būs gana aktīvi, viņi nākamajā Saeimā varēs ievēlēt 8 deputātus.

Ilze Nagla: Bet ko tad sola politiķi tautiešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Un uz aicinājumu piedalīties šajās priekšvēlēšanu debatēs atsaucās 12 partiju un partiju apvienību pārstāvji. Un tagad iepazīstināsim ar mūsu šīvakara debašu dalībniekiem.

Jānis Geste: Juta Strīķe kandidē no Jaunās konservatīvās partijas, ir pirmais numurs Rīgā, līdz ar to arī par šo kandidāti būs iespējams balsot ārvalstīs. Solījumus ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem, latvietības saglabāšana diasporā...

Juta Strīķe: Labvakar!

Ilze Nagla:  Rihards Kols pārstāv Nacionālo apvienību “Visu Latvijai, Tēvzemei un Brīvībai LNNK” un ir otrais numurs sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā, un sola panākt, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc.

Rihards Kols: Labvakar!

Jānis Geste:  Roberts Putnis kandidē no partijas “Progresīvie”. Otrais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tautiešiem ārvalstīs sola vairākas lietas, to skaitā izveidot atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

Roberts Putnis: Labvakar!

Ilze Nagla: Valdis Šakars kandidē no partiju apvienības “LSDSP/KDS/GKL”, un šo kandidātu gan vēlēšanu zīmēs iecirkņos ārpus Latvijas neatradīsiet, jo viņš ir pirmais numurs Zemgalē. Solījumus no partijas programmas ir šāds – jāpalīdz saglabāt piederības sajūtu Latvijai tiem, kas dzīvo svešumā, stiprinot vēlmi atgriezties.

Valdis Šakars: Labvakar!

Jānis Geste: Gints Gābers kandidē no partijas “No sirds Latvijai”, arī Gābera kunga vārdu vēlēšanu zīmēs ārpus Latvijas neatradīsiet, jo viņš ir pirmais numurs Vidzemē. Toties partija apņemas, citēju: “nodrošināt tādus dzīves apstākļus Latvijā, lai aizbraukušie, kuri vēlas, atgrieztos dzimtajās mājās.”

Gints Gābers: Labvakar Latvijā un pasaulē!

Ilze Nagla: Evija Papule kandidē no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, Papules kundzi gan “Saskaņas” sarakstā ārvalstīs neatradīsiet, jo viņa ir pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Un “Saskaņas” vismaz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajā programmā tautieši ārzemēs nav pieminēti.

Evija Papule:  Labvakar! Un gan jau būs.

Jānis Geste: Daniels Pavļuts kandidē no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”, ir tās pirmais numurs Rīgā. Sola atbalstīt jau izveidotās reemigrācijas programmas un tās papildināt, uzklausot cilvēkus, kas jau ir atgriezušies Latvijā.

Daniels Pavļuts: Sveicināti!

Ilze Nagla: Edvards Smiltēns, Latvijas Reģionu apvienība. Viņa vārdu Reģionu apvienības  sarakstā ārvalstīs arī neatradīsiet, jo viņš kandidē Vidzemes vēlēšanu apgabalā, un partija sola panākt, ka tieši ārvalstīs dzīvojošie varēs balsot elektroniski.

Edvards Smiltāns: Labvakar! Es pārstāvu visus sarakstus kā premjera amata kandidāts, tāpēc arī tiku šodien sūtīts šeit.

Jānis Geste: Andris Rubins kandidē no partijas “Latviešu nacionālisti”, pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Sola latviešu diasporas bērniem bezmaksas vasaras nometnes Latvijā un latviešu valodas kursus.

Andris Rubins: Labvakar!

Ilze Nagla: Zanda Kalniņa kandidē no “Jaunās Vienotības” saraksta, ir piektais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā un sola atbalstu diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē, sadarbību ekonomikā, zinātnē, sportā un pētniecībā.

Zanda Kalniņa: Labvakar! Prieks būt šeit.

Ilze Nagla: Artuss Kaimiņš, partijas “KPV LV” pirmais numurs Rīgā. Partija uzsver, ka visi tās programmā iekļautie darbi nepieciešami, lai apturētu cilvēku izbraukšanu un lai radītu prognozējamu vidi, kurā Latvijas cilvēki vēlas dzīvot, atgriezties un veidot lielas ģimenes.

Artuss Kaimiņš: Jā, tā ir taisnība. Labvakar visiem!

Jānis Geste: Un Dana Reizniece-Ozola kandidē no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ir pirmais numurs Rīgā, un citāts no programmas: “ZZS ir par ilgtspējīgu sadarbību ar diasporu, izmantojot tās zināšanas un pieredzi valsts labā.”

Dace Reizniece-Ozola: Labvakar!

Jānis Geste: Un mūsu aicinājumu piedalīties debatēs šeit, Straumēnos, sākotnēji neatsaucās trīs partijas – Latvijas Krievu savienība, Rīcības partija un Latvijas Centriskā partija. Debatēs solīja piedalīties pārstāvis no partijas “Par alternatīvu”, bet viņi šovakar neieradās.

Ilze Nagla: Bet par diskusiju gaitu. Tātad pirmajā daļā, pirmajā stundā, jautājumus uzdosim mēs ar Jāni, un tie būs jautājumi, ko diasporas pārstāvji mums ir iesūtījuši iepriekš. Savukārt otrajā daļā mēs izmantosim lielisko iespēju – šeit ir tik daudz tautiešu ārzemēs, un jūs būsiet tie, kas varēs uzdot jautājumus deputātu kandidātiem. Deputātu kandidātiem liels lūgums ir ievērot laiku. Proti, atbildei uz jautājumiem ir dots laiks līdz vienai minūtei, un uz dažiem jautājumiem mēs lūgsim atbildēt arī īsāk. Mēs ar Jāni pirms raidījuma runājām, ka mums ļoti negribētos būt tādiem laika tiesnešiem, kas saka drausmīgo frāzi – jūsu laiks ir beidzies. Bet, protams, Jāni – nepastrīdējies ar politiķi, tas tikpat kā vakariņas nepaēdis.

Jānis Geste: Nu jā, bet šajā reizē mēs gribam dzirdēt, kas ir tas, ko politiķi sola saviem vēlētājiem pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Ilze Nagla: Un pirmais jautājums deputātu amatu kandidātiem.

Jānis Geste: Šīs nav pirmās vēlēšanas, kur daudzi no jums, runāja par to, kā valsts dzīvē iesaistīt tos Latvijas cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ nolēmuši pašlaik savu dzīvi veidot ārpus Latvijas robežām. Saeimas mainās un arī Saeimas vēlēšanas rit vienas pēc otra. Solījumi ir, bet tas, ko redzam, cilvēki joprojām turpina balsot ar koferiem, un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu skaits ir būtisks. Kaut vai atsevišķi ņemot, šobrīd krietni lielāks gan par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Kurzemē, gan Latgalē, gan Vidzemē atsevišķi ņemot.

Ilze Nagla: Un šie oficiālie skaitļi rāda, ka šie cilvēki gadā uz Latviju pārskaita naudas summu, kas ir līdzvērtīga Latvijas valsts budžetam, kas ir veltīts aizsardzībai – pusmiljardu eiro. Šie cilvēki nav tikai skaitlis, kuru mēs pamanām un arī tikai daļēji reizi četros gados vēlēšanās. Šie ir cilvēki, kas uzkrāj pieredzi, iegūst zināšanas, veido ģimenes un ir Latvijai ārkārtīgi svarīga kopiena.

Jānis Geste: Un tāpēc jautājums – ja būsiet nākamajā Saeimā, lūdzu, nosauciet trīs konkrētus darbus, ko noteikti paveiksiet, lai Latvija šos cilvēkus nepazaudētu. Un šobrīd šeit nav runa par reemigrāciju, par to mēs runāsim raidījumā vēlāk. Ko jūs darīsiet, lai mēs šo sabiedrības daļu, kas dzīvo ārvalstīs, Latvijai nepazaudētu. Trīs konkrēti darbi, un sāksim ar Strīķes kundzi, lūdzu!

Juta Strīķe: Cilvēki brauc prom no Latvijas tāpēc, ka jūt, ka ir netaisnīga vide, ka ir nepietiekami ienākumi, ka cilvēki jūtas slikti vai neprot sadzīvot ar to netaisnīgumu. Tāpēc, pirmkārt, mēs sakārtosim tiesisko vidi, lai būtu godīga konkurence, lai varētu atrast darbu. Mums ir ekonomiskā programma 3x500. Tas nozīmē, ka minimālā alga būs 500 eiro, no tās arī netiks atvilkti nodokļi, kā arī pensijām līdz 500 eiro netiks atvilkti nodokļi. Un, protams, mēs ļoti labi saprotam, kā viena piektdaļa mūsu tautiešu dzīvo ārzemēs, un tikai 0,01% tiek atvēlēti saitei ar diasporu. Tas ir pilnīgi nepieņemami, un tas nevar nodrošināt ne saikni, ne latvietiskumu. Un tāpēc neapšaubāmi vismaz četras piecas reizes šis atbalsts saitei ar tautiešiem ir jāpalielina, un tas jādara nekavējoties, un arī pamatbudžetā, nevis tā, kā tagad – atrod kaut kur, ierauga un atmet.

Jānis Geste: Paldies! Atgādināšu, ka gribam dzirdēt trīs konkrētus darbus!

Rihards Kols: Jā, pirmkārt, kā diasporas likumprojekta koncepta autoram mans uzdevums būs, lai šis likumprojekts tiktu iedzīvināts dzīvē – praksē. Lai tam sekotu atbilstošs finansējums, nevis kā jaunās politiskās iniciatīvas no gada uz gadu – tie ir ilgtermiņa atbalsta pasākumi, atbalsta pasākumi svētdienu skoliņu uzturēšanai, valsts valodas apgūšanai, tāpat arī kultūras un tradīciju, un identitātes pasākumu nodrošināšana ārvalstīs, lai nepazaudē saikni ar valsti. Otrā lieta noteikti par vēlēšanu kārtības maiņu – diasporas pārstāvjiem atļaut balsot pēc izvēles par vienu no pieciem reģioniem, ne tikai par Rīgu. Tas saistās tieši ar novada patriotismu, kur kāds diasporas pārstāvis vēlas arī, kaut vai ārvalstīs dzīvojot, ietekmēt savu dzimto reģionu. Un noteikti par jautājumiem, kas saistās tieši ar reemigrācijas pasākumiem, koordinatoru tīkla paplašināšanu un Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, nodrošināt vienu personu, kas ir ekskluzīvi atbildīga par diasporas jautājumiem.

Jānis Geste: Paldies! Putņa kungs, lūdzu!

Roberts Putnis: “Progresīvie” grib veidot tādu Latviju, no kuras negribas braukt prom. Viens no iemesliem nevienlīdzībai, nabadzībai Latvijā ir veselības aprūpes sistēma un tās nepieejamība. “Progresīvie” bija pirmā partija, kas izvirzīja par politisku mērķi, līdzīgi, kā tas bija aizsardzības gadījumā, rezervēt konkrētu procentu no mūsu iekšzemes kopprodukta kā mērķi veselības aprūpes finansēšanai. Veselības aprūpes finansēšana dubultā apmērā iepretim šī brīža skaitļiem līdz 2024. gadam, lai tā būtu pieejama un augstvērtīga. Otrs aspekts – respektēt dažādību, mainīt tiešām valsts pārvaldes un izglītības sistēmu tajā virzienā, kas ir vērsta uz vērtībām, kur cilvēks ir centrā un cieņa vienam pret otru ir mūsu sabiedrības būtība, nevis putu kulšana ar tikumības grozījumiem vai noteiktu sabiedrības grupu izslēgšana no sabiedrības kopumā. Un trešais ir mainīt lauksaimniecības politiku, lai beigtu indēt Latvijas vidi, lai beigtu subsidēt lielās saimniecības un atbalstītu mazas, ekoloģiskas saimniecības, kas nodrošina darbavietas un sociālo vidi laukos.

Jānis Geste: Paldies. Atgādinām, ka jautājums – trīs konkrēti darbi, ko darīt, lai nepazaudētu Latvijā tos cilvēkus, kas dzīvo ārvalstīs.

Ilze Nagle: Šakara kungs, tagad, lūdzu, jūsu kārta.

Valdis Šakars: Pirmkārt, mēs gribam veidot Latviju par nacionālu valsti, kura ir Eiropas Savienības un NATO sastāvā un ar kuru mēs ikkatrs varam lepoties – gan tie, kas dzīvo Latvijā, gan tie, kas dzīvo ārpus Latvijas. Pilnīgi piekrītu Kola kungam – arī mums ir šāda iecere balsot ārpus Latvijas esošiem cilvēkiem visos vēlēšanu apgabalos, jo cilvēki nebrauc prom tikai no Rīgas, viņi brauc prom tieši ne no Rīgas. Un šis ir tas veids, kā mēs varam šo te patriotismu par savu novadu, par savu dzimto sētu, vairot. Savukārt konkrētais darbs, lai apturētu cilvēku prombraukšanu un lai izveidotu iespēju atgriezties tiem, kas to vēlas, ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi līdz līmenim, kad ikkatrs cilvēks var nopelnīt cilvēka cienīgu atalgojumu, tad tie, kas šobrīd jau mazliet kravā koferus, nebrauks prom, un tie, kas šeit būs ieguvuši pieredzi, ļoti labprāt atgriezīsies.

Ilze Nagla: Paldies!

Jānis Geste: Jā, un dodamies tālāk. Gābera kungs, lūdzu, jums vārds!

Gints Gābers: Konkrēti pirmais darbs. Lai motivētu uzņēmējus iesaistīt darba attiecībās jauniešus un invalīdus, jānāk pretī uzņēmējiem, atbrīvojot no valsts sociālās obligātās iemaksas, jo jauniešiem uzreiz prasa pēc skolas piecu gadu darba pieredzi un nezin ko. Tas palielinātu ekonomisko aktivitāti arī Latvijā. Otrā lieta - “Altum” programmā jābūt arī atbalstam jauniešiem, kuri ir uz vietas Latvijā. Jo vislielākie zaudējumi ir Latvijai tajā momentā, kad tikko jaunietis pabeidz skolu, kur valsts ir ieguldījusi naudu, aizbrauc uz citurieni, un tas ir pats vērtīgākais resurss. Trešais punkts. Mūsu programmā ir punkts, ka mēs gribam apmaksātu augstskolu gan Latvijas studentiem, gan ārvalstu, ja viņi pēc tam četrus gadus strādā Latvijas darba tirgū.

Ilze Nagla: Paldies! Evija Papule, lūdzu!

Evija Papule: Tā kā mana profesionālā darbība ir saistīta ar izglītību, tad pirmais un galvenais darbs būs pārmaiņas izglītībā, skatoties, kā tiek ieviests un cik daudz tiek darīts, lai skolā bērni mācītos citādi, skolotāji būtu brīvāki un strādātu interesantāk, lai mācības notiktu skolā. Papildus noteikti sekošu tam līdzi - jauniem cilvēkiem, kas vēlas kaut ko darīt augstākā izglītībā, zinātnē un pētniecībā, lai izveidotu atbalsta sistēmu šiem cilvēkiem, lai viņi var piedalīties starptautiskos pētījumos. Otrais darbs, lai cik tas būtu dīvaini, skatīšos, urķēšu, sekošu, lai kolēģi, kas nodarbojas ar finanšu un ekonomisko attīstību, atbalstītu mazos uzņēmumus jeb mikrouzņēmumus. Jo daudzi manas paaudzes cilvēki mēģināja un neizturēja. Un trešais - vienošu tautu, lai parādītu, ka 2005. gadā Sabiedrības integrācijas fonds man ne velti ir piešķīris sabiedrības vienotības balvu.

Ilze Nagla: Paldies jums! Daniels Pavļuts, lūdzu!

Daniels Pavļuts: Latvieši ir kļuvuši par globālu nāciju. Latvijas iedzīvotāji dzīvo visās pasaules malās, viņi brauc prom, viņi brauc atpakaļ, un katram cilvēkam šai sakarā būs savi iemesli. Un nevienam mēs nedrīkstam pārmest vai tiesāt par to, ka kāds brauc prom vai atgriežas. Tas, ko mēs izdarīsim – vispirmām kārtām nodrošināsim pamata saikni ar diasporu, un tā ir valodas un kultūras saglabāšana. Šim nolūkam ir nepieciešams turpināt un palielināt atbalstu gan biedrībām, gan skoliņām, gan klubiem un citām organizācijām diasporā. Otrkārt, mums ir jāizmanto tas zināšanu un ekonomikas potenciāls, kas diasporā ir - veiksmīgākās nācijas pasaulē to dara. Ir daudz nāciju, kurām daļa tautas dzīvo ārpus viņu valsts, un viņi šo potenciālu izmanto – vācieši, īri un daudzas citas nācijas. Mums arī jāiemācās izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) resursus un citus labāk. Visbeidzot, mēs nodrošināsim diasporai, kas ir piektdaļa no mūsu valstspiederīgiem, politisko pārstāvniecību, ka katrs lēmums Latvijā tiek skatīts arī caur diasporas interešu prizmu.

Jānis Geste: Paldies, atgādināšu - skatītāji gribēja dzirdēt trīs konkrētos darbus. Smiltēna kungs, lūdzu, vārds Jums!

Edvards Smiltēns: Es domāju, gan cilvēki, kas ir šobrīd dzīvojoši diasporā, gan tie, kas ir Latvijā, viņi grib redzēt stipru, drošu, pārtikušu un taisnīgu Latviju, ar kuru mēs visi varam lepoties. Tāpēc trīs būtiskākās lietas, pie kā mēs strādājam, ir tas, lai ir līdzvērtīgas izaugsmes iespējas katram no Latvijas reģioniem, tātad līdzvērtīgas izaugsmes iespējas reģioniem. Tas nozīmē - sakārtots ceļu tīkls, infrastruktūra, slimnīcas, skolas un viss pārējais, kas nepieciešams. Otrs, lai cilvēki nebrauktu prom un lai atgrieztos, ir nepieciešamas labas darbavietas. Mēs strādāsim pie tā un strādājam arī šodien, lai Latvija būtu epicentrs, kur notiek lietas, kur ir reālas iespējas cilvēkiem piepildīt savus sapņus un sevi realizēt. Un pēdējais ir taisnīgums - tādas konkrētas lietas kā cīņa pret ātrajiem kredītiem, kur mēs esam uzsākuši, arī cīņa pret izsaimniekotiem miljoniem iepirkumos ministrijās. Un, protams, arī diasporas likumu mēs atbalstām un nodrošināsim saikni ar diasporu. Un es ceru, ka šis likums pēc satura tiks izpildīts, nevis tikai pieņemts.

Jānis Geste: Paldies!

Ilze Nagla: Andris Rubins, lūdzu!

Andris Rubins: Pirmkārt, neļausim valdībai turpināt šo genocīdu pret latviešu tautu, ko viņi turpina. Vairāk nekā 300 [tūkstoši] cilvēki ir atstājuši valsti, likvidētas visas ražotnes un nedomā par bērniem. Pirmais punkts, ko mēs darīsim - 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēsim ģimenēm. Tas dos iespēju 110 eiro maksāt par katru bērnu pabalstu. Jaunieši, kas būs beiguši augstskolu, varēs bez maksas mācīties maģistrantūrā vai rezidentūrā. Citādi arī sponsorēsim, atbalstīsim jaunos, gudros, kas studē augstskolās - bez maksas. Jaunām ģimenēm dosim iespēju - bezmaksas dzīvokļus. Maksās tikai īres maksu, un, ja būs trīs bērni, tad pilnīgi tas dzīvoklis paliks viņu īpašumā.

Ilze Nagla: Paldies, Rubina kungs.

Jānis Geste: Zanda Kalniņa-Lukaševica, lūdzu!

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Saiknes uzturēšanai starp diasporu un Latviju, saskaņā ar pašu diasporas pārstāvju teikto, ir iespēja mācīties latviešu valodu bērniem, kultūru un tradīcijas. Pirmkārt, tas ir atbalsts latviešu skolām, kas ir pierādījušas savu nozīmi cauri gadu desmitiem.

Otrkārt, tas ir atbalsts sadarbībai starp zinātniekiem, starp latviešu zinātniekiem, kas strādā citās augstskolās un citās valstīs ar mūsu cilvēkiem, mūsu pētniekiem uz vietas, un arī ekonomikā. Pasaules Brīvo latviešu apvienība ne velti jau vairākus gadus organizē Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, lai dotu iespēju sadarboties. Trešais, atbilstošs pašu atkal diasporas pārstāvju teiktajam, ir problēma iegūt informāciju par to, kas notiek Latvijā, un tādēļ ir vajadzīgs atrisināt problēmu ar mediju telpu, kā tai skaitā arī Latvijas Televīziju - ne visi raidījumi ir pieejami. Lai šos trīs darbus īstenotu, ir jāiedzīvina Diasporas likums, ko esam izstrādājuši, šobrīd pieņēmuši pirmajā lasījumā, un jāpiešķir tam finansējums.

Ilze Nagla: Paldies! Artuss Kaimiņš, lūdzu!

Artuss Kaimiņš: Ja valsts radījusi apstākļus, lai cilvēki aizbrauktu projām, valstij jārada apstākļi, lai cilvēki brauktu atpakaļ. Mēs izdarīsim tā, ka politiskie lēmumi tiks pieņemti caurspīdīgā veidā, mēs likvidēsim koalīcijas padomi, kur tas notiek aiz slēgtām durvīm, un cilvēki nezina, kas notiek un kas patiesībā vada valsti. Mēs likvidēsim OIK, mums ir dārgākā elektrība Baltijā un pat Eiropā. Mums ir lielākie darbaspēka nodokļi Baltijā - 43%. Šo lietu sakārtojot, arī cilvēki brauks atpakaļ un nebrauks prom. Reformēsim Valsts ieņēmumu dienestu, jo šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta fokuss ir tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tiek aiztikti frizieri, automehāniķi, bet netiek aiztikti lielie nodokļu nemaksātāji, proti, lielie nodokļu nemaksātāji vairāk kā miljardu eiro nav samaksājuši. Un, protams, ka akcentam ir jābūt tieši uz kontrabandu un PVN shēmām.

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs! Tātad jautājums bija par trīs darbiem diasporai.

Jānis Geste: Un Dana Reizniece-Ozola, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Paldies, Valsts ieņēmumu dienests strādā daudz labāk nekā visus iepriekšējos gadus kopā. Bet, atbildot uz jautājumu - mūsējie ārvalstīs ir dažādu iemeslu dēļ, un mums tiešām ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt gan emocionālo, gan praktisko saiti ar Latviju. Un vairākas lietas, jāturpina tas atbalsts, kas jau šobrīd labi strādā - brīvdienu skolām, valodas apmācībām ne tikai latviešiem, bet arī viņu dzīvesbiedriem, kas nereti nav arī latvieši. Otrs - nevalstiskās organizācijas, pilsoniskas sabiedrības, NVO atbalsta fonds nākamajā gadā jau daudz lielāku atbalstu saņems no valsts, jo ne visu var izdarīt valdība. Daudz labāk dažkārt to uzticēt tiem, kas ikdienā prasmīgi strādā ar tautiešiem ārvalstīs. Trešais - praktiskais atbalsts. Jūs minējāt, ka ir ļoti liels finansējums, ar kādu palīdz tautieši ārvalstīs Latvijā esošajiem radiem, draugiem. Mēs dubultosim gan summu, gan arī saņēmēju loku, kuri varēs saņemt šo atbalstu bez nodokļiem un arī nedeklarējot.

Ilze Nagla: Paldies! Tātad tie bija trīs darbi, trīs solījumi, ko politiķi sola diasporai.

Jānis Geste: Ja jūs sadzirdējāt šos trīs konkrētos apsolījumus, tad, ja kāds no šiem politiķiem būs nākamajā Saeimā, jūs jau varēsiet arī konkrēti atbildību prasīt pret šo solījumu izpildi.

Ilze Nagla: Un turpinājumā jautājums, ko deputātu kandidātiem ir lūguši, uzdod ļoti daudzi klātesošie.

Jānis Geste: Eiropas Latviešu apvienības veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka 70,9% tautiešu ārvalstīs, sasniedzot pensijas vecumu, apsver iespēju atgriezties Latvijā. Taču ir kāds “bet”.

Šajā aptaujā 88,9% respondentu norādīja, ka Latvijā neatgriezīsies, ja tiks atvilkts nodoklis arī ārvalstīs nopelnītajām minimālajām pensijām, ko mītnes zemē ar nodokļiem neapliek.

Ilze Nagla: Un skatītāji norāda uz netaisnību. Šobrīd Latvijā ar nodokli neapliek tās pensijas, kuras izmaksā Krievija un Ukraina, savukārt, piemēram, no ASV izmaksātās pensijas, ko saņem pensionārs Latvijā, apliek par summu, kas ir virs šajā valstī noteiktā neapliekamā minimuma, tie ir 750 eiro. Bet Eiropas valstīs nopelnītās pensijas Latvija ar nodokli apliek jau no 250 eiro. Lūk arī jautājums, ko uzdod kāds Lielbritānijā dzīvojošais – vai citās Eiropas valstīs nopelnītajām pensijām arī turpmāk jāpiemēro Latvijā noteiktais neapliekamais minimums, tātad no 250 eiro vai arī tās valsts neapliekamais minimums, kurā pensija ir nopelnīta? Un lūgums šoreiz atbildēt pavisam īsi, jo tas ir variants A vai variants B, tad varbūt kāpēc. Vienā teikumā. Un sāksim mēs šoreiz ar rindas otru galu, ar Danu Reiznieci-Ozolu, lūdzu.

Dana Reizniece-Ozola: Ja mēs vēlamies, lai gan ārvalstīs strādājis un pensiju saņēmis cilvēks, gan arī Latvijas pensionārs dzīvo pēc vienādiem spēles noteikumiem un līdz ar to arī spēkā ir neapliekamais minimums, kas ir Latvijā, ko mēs katru gadu palielinām konsekventi par apmēram 10%. Un ceram, ka tas dzīves līmenis drīz būs tāds, ka mēs varēsim atļauties arī pavisam lielas pensijas neaplikt ar neapliekamo minimumu, šobrīd divas trešdaļas pensionāru nemaksā nodokli, bet, kas ir vēl svarīgāk, manuprāt, lai tie tautieši, kas atgriežas Latvijā un kas izvēlas pavadīt savas dzīves nogali mūsu valstī, saņemtu kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aprūpi.

Jānis Geste: Pavisam īsi precizējot, tātad jūs paliekat pie varianta, ka, atgriežoties Latvijā, jāmaksā nodoklis par pensiju virs šī neapliekamā minimuma.

Dana Reizniece-Ozola: Vienādi spēles noteikumi gan cilvēkam, kas atgriežas Latvijā, gan tam, kas saņem pensiju.

Jānis Geste: Un mēs arī atļausimies šajā jautājumā aplī visām tām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā, uzdot vienu papildu jautājumu, mēs zinām, ka šāds priekšlikums veikt šīs izmaiņas šobrīd ir iesniegti saistībā ar diasporas likumu. Vai tas nozīmē, ka “Zaļo un zemnieku savienība” šo priekšlikumu neatbalstīs?

Dana Reizniece-Ozola: Mēs atbalstīsim vienādus spēles noteikumus gan Latvijā dzīvojošiem pensionāriem, gan arī, kas atgriežas no ārvalstīm.

Jānis Geste: Atbilde skaidra. Paldies! Kaimiņa kungs?

Artuss Kaimiņš: Latvijā ir dramatiski zemas pensijas, un tas ir nepareizi, vispār ka pensijas tiek apliktas ar nodokļiem. Lemberga kungam ir 6000 eiro pensija, es saprotu, ka tā ir pilnīgi cita pensija, pieņemsim. Bet pārsvarā šie 200 eiro, ko pensionārs saņem, un vēl no tā arī tiek novilkti nodokļi, tas nav pareizi. Līdz ar to, ja cilvēks ir pensionārs, viņš jau ir nomaksājis savus nodokļus, vienalga, vai tajā valstī vai Latvijā, un tad ir jāpaliek tiem tajā valstī, kur viņš nopelnījis to pensiju, tad tas arī tā paliek.

Jānis Geste: Atbilde skaidra. Tātad, kad balsos par šo priekšlikumu, kad Saeima balsos par diasporas likumu, šādu likuma labojumu jūs atbalstīsiet?

Artuss Kaimiņš: Protams!

Jānis Geste: Paldies!

Ilze Nagla: Paldies! Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Pirmkārt, ir ārkārtīgi svarīgi nepretnostatīt tos cilvēkus, kas ir Latvijā un kas ir ārpus Latvijas, un šajā gadījumā arī pensionārus. Otrkārt, noteikti ir ceļams šis neapliekamais minimums arī Latvijas pensijām. Treškārt, jā, arī “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri arī ir iesniedzis šo priekšlikumu. Atbalstot to, lai vairāk cilvēki varētu braukt atpakaļ uz Latviju, līdzi ņemot savas pensijas, bet būs ārkārtīgi svarīgi šī jautājuma komunikācija un skaidrošana sabiedrībai, ka mēs kopumā no tā esam ieguvēji, ka šī nauda tiks tērēta Latvijā. Un vēl viena lieta, mēs šodien iepazinām lielisku latvieti Judīti Kalniņu, kas sniedz profesionālus konsultācijas tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties un savas pensijas pārvest uz Latviju.

Jānis Geste: Vai jūs varat precizēt atbildi – par kādu neapliekamo minimumu tad jūs iestājaties, par ko iestājas “Jaunā Vienotība”?

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Lai atbilstoši tās valsts neapliekamam minimumam, kur šī pensija ir nopelnīta, šī nauda nāks no šīs valsts budžeta.

Jānis Geste: Un to atbalstīsiet arī kontekstā ar diasporas likumu.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Mēs esam šādu priekšlikumu iesnieguši.

Ilze Nagla: Paldies! Andris Rubins, lūdzu!

Andris Rubins: Latviešu nacionālisti, 12. saraksts. Mūsu programmā ir rakstīts, ka Latvijā pensijai jābūt vismaz 400 eiro, kas nav apliekama ar nodokli, attiecībā par tām pensijām, ja iebrauks ārzemnieki, mēs viņus neapliksim ar nodokli.

Jānis Geste: Paldies! Atbilde skaidra. Smiltēna kungs?

Edvards Smiltēns: OECD norādījuši, ka tieši pensionāri Latvijā ir tie, kuriem ir vislielākais, augstākais nabadzības risks, tāpēc mēs sāksim ar to, ka mēs pacelsim neapliekamo minimumu pensijām, mēs neapliksim pensijas ar nodokli līdz minimālajai algai. Celsies minimālā alga, celsies arī neapliekamais minimums. Attiecībā uz pārējiem pensionāriem, it sevišķi tiem, kas no ārvalstīm brauks atpakaļ mājās, tas ir ieguvums Latvijas valsts budžetam, ekonomikai un valstij, jo tas cels pirktspēju un arī palīdzēs valsts ekonomikai caur patēriņu, iekšzemes kopprodukta ceļot.

Tāpēc būtu taisnīgi, un mēs to atbalstīsim, ka tās pensijas tātad tiek apliktas tikai par to daļu, maksās to daļu, kas ir starpība starp šīs sākotnējās valsts un Latvijas nodokļu procentu.

Ilze Nagla: Paldies! Daniels Pavļuts, lūdzu.

Daniels Pavļuts: “Attīstībai/Par!” uzskata, ka mēs nedrīkstam vairot netaisnību Latvijā, un mums ir jāveido situācija, kad mēs visi izturamies vienādi pret visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo Latvijā vai ārvalstīs. Mūsu uzdevums ir izveidot taisnīgu, modernu, bagātu valsti, kurā mēs pietuvojamies to valstu līmenim, pensiju neapliekamā minimuma līmenim, kāds tur attiecīgi ir. Attiecīgi mēs uzskatām, ka nepieciešams straujāk celt pensiju neapliekamo minimumu, pietuvināt minimālajai algai un virzīt līdzi. Mēs uzskatām, ka mums ir jāizturas vienādi pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas maksā nodokļus Latvijā, un tiem, kas ieceļo no ārvalstīm.

Jānis Geste: Paldies par atbildi!  Papules kundze?

Evija Papule: Mēs esam par nabadzības mazināšanu, īpaši pensionāriem, jo tā ir šobrīd ārkārtīgi liela nevienlīdzīga situācija Latvijā. Līdz ar to mēs esam par pensiju līmeņa pacelšanu pat līdz 500 eiro, par ienākuma nodokļa atcelšanu un par vienādiem spēles noteikumiem.

Jānis Geste: Tātad “Saskaņa” arī šādu priekšlikumu atbalstīs.

Ilze Nagla: Paldies! Gints Gābers.

Gints Gābers: “No sirds Latvijai” programmā ir ierakstīts, ka Latvijas pensionārus līdz minimālajai algai atbrīvot no nodokļiem. Nākamais solis, valsts kvalitāte nosaka – cieņa pret senioriem. Un es uzskatu, tas ir mans viedoklis – ja cilvēks ir nopelnījis sev pensiju, tad vairs nav jāmaksā nodokļi un valsts politikai vispār ir jābūt gudrākai, lai šī nauda atgriežas budžetā caur ieņēmumiem no pakalpojumiem, ko veic pensionārs ar saviem līdzekļiem.

Jānis Geste: Tad arī “No sirds Latvijai” atbalsts vēl līdz Saeimas vēlēšanām šādam priekšlikumam būs Saeimā.

Ilze Nagla: Paldies! Valdis Šakars, lūdzu.

Valdis Šakars: Apvienība SKG savā programmā paredz mazināt sociālo plaisu starp mazturīgajiem un turīgajiem pensionāriem. Faktiski viens no pirmajiem mūsu priekšlikumiem šajā ziņā ir neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijas vispār, jo cilvēks ir sava darba mūža laikā šo pensiju nopelnījis. Un tas būtu tikai godīgi. Tāpat mēs paredzam, lai veicinātu pensionāru nodarbinātību, jo šobrīd arī ir darbaspēka trūkums dažādās tautsaimniecības nozarēs. Ar samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un sociāliem maksājumiem aplikt strādājošos pensionārus, lai veicinātu viņu iesaisti darba tirgū, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti pensionārus iesaistīt darba tirgū. Kas attiecas uz ārzemēs nopelnītajām pensijām, tas būtu tikai godīgi, ja šie cilvēki saņemtu tādu pensiju, kādu viņi ir šeit nopelnījuši.

Ilze Nagla: Paldies! Roberts Putnis, lūdzu!

Roberts Putnis: “Progresīvie” uzskata, ka Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks, kas atgriežas Latvijā, un pensija ir tāds specifisks sociālās apdrošināšanas instruments, kurš rēķināts pēc tās valsts, kurā šī pensija ir nopelnīta. Un attiecīgi Latvijai būtu jāpiemēro tās valsts regulējums, kura izmaksā attiecīgi šo pensiju. “Progresīvie” ir sarēķinājuši, ka, lai nodrošinātu 57 tūkstošiem cilvēku, kas šobrīd saņem pensiju, kas ir mazāka par 215 eiro. Jau 2019. gadā būtu atrodami 60 miljoni, lai no valsts budžeta kā atbalsta pasākumu finansētu šī te minimālās pensijas pacelšanu.

Jānis Geste: Paldies! Kola kungs?

Rihards Kols: “Nacionālā apvienība” atbalsta neapliekamo pensijas minimumu celšanu nacionālā līmenī, bet “Nacionālā apvienība” ir arī iesniegusi priekšlikumu diasporas likumprojektā – tātad neaplikt ārvalstīs nopelnīto pensiju attiecīgās valsts noteiktā neapliekamā minimuma robežās. Un šeit vairāki argumenti, kādēļ mēs par šo iestājamies. Šis ir politisks lēmums, ir Eiropas Savienībā arī citas valstis, kas ir pieņēmušas politisku lēmumu ārvalstī saviem pilsoņiem neaplikt šīs nopelnītās pensijas nodokli, tā ir Portugāle. Un, kas ir svarīgi jūsu pieteikumā pie šī jautājuma – 70,9% aptaujāto teica, ka tas ir šķērslis, lai atgrieztos.

Jānis Geste: 88,9%.

Rihards Kols: Bija arī vēl 70,9%.

Jānis Geste: Tie ir tie, kas apsver atgriezties.

Rihards Kols: Jā, bet tas ir šķērslis, līdz ar to es domāju, ka mums politiski vajadzētu pieņemt šādu lēmumu. Kā jau minēja te vairāki diskutētāji, tas nesīs tomēr arī ieņēmumus valsts budžetam, jo tiks tomēr tērēta šī nauda – vai tas ir PVN vai akcīzes nodoklis.

Jānis Geste: Viedoklis skaidrs, jā, paldies! Un Strīķes kundze!

Juta Strīķe: Mūsu ekonomisti ar rietumu pieredzi ir aprēķinājuši, ka jau no nākamā gada pirmā janvāra ir iespējams pielietot 500 eiro neapliekamo minimumu arī Latvijas pensionāriem, tāpēc 500 eiro neapliekamo minimumu var jau uzreiz piemērot. Bet es ātrumā gribēju pateikt – man ļoti izbrīna, ka gan ne ZZS, pareizāk sakot, neizbrīna, ne arī citas partijas, neko nerunā, nemin un nesniedz priekšlikumus par netaisnīgumu attiecībā no Krievijas un Baltkrievijas pensionāriem, kuri netiek aplikti ar tādu nodokli. Un bez tam ar zemo pensijas vecumu par velti brauc tūkstošiem sabiedriskajā transportā Rīgā.

Jānis Geste: Īsi precizējot, tad jūs šobrīd runājat par 500 eiro neapliekamo minimumu?

Juta Strīķe: Tas ir tas, ko ir iespējams izdarīt uzreiz ar 1. janvāri, un tālāk, protams, ir jāskatās citas iespējas.

Dana Reizniece-Ozola: Strīķes kundzei noteikti būtu jāzina, ka, ja nodoklis ir samaksāts jau citā valstī, tad dubultā vairs Latvijā tas nav jādara.

Jānis Geste: Tas gan. Lūk, precizējumus, bet mēs dodamies tālāk, jo ne velti pieminējām diasporas likumu. Ar likumu pirmo reizi plānots noteikt konkrētus valsts un arī pašvaldības atbildību, arī finansiālu atbalstu diasporai un palīdzību tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

Taču jautājums, kas joprojām aktuāls – ko ar vārdu “diaspora” saprot, proti, kuri ir tie cilvēki, kurus gaida Latvijā.

Ilze Nagle: Un pašreizējā politiskā vienošanās Saeimas komisijā paredz, ka ar diasporu saprot “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, un to ģimenes locekļi”. Un, ja mēs, piemēram, iedomājamies situāciju – Rīgā, dzimis krievs, kurš ir nepilsonis, tagad dzīvo un strādā Mančestrā, un domā, ka gribētu atgriezties Latvijā. Bet viņš pie diasporas saskaņā ar šo likuma topošo definīciju nepieder. Tas nozīmē, ka viņam arī neviens nepalīdzēs atgriezties.

Jānis Geste: Jā, šīs situācijas un šie piemēri varētu būt ļoti dažādi, un līdz ar to jautājums jums visiem – vai ar diasporu jāsaprot tikai latvieši un tikai Latvijas pilsoņi? Strīķes kundze, sāksim ar jums.

Juta Strīķe: Situācijas ģimenēs un dzīvē mēdz būt ļoti sarežģītas, un viņas jārisina individuāli, un jārunā arī ar diasporas pārstāvjiem, kā viņi redz risinājumus dažādās dzīves situācijās. Bet protams, ka pilsonības iegūšana Latvijā ir viena no vieglākām visā Eiropā, un tā ir lojalitātes izrādīšana valstij. Un tie krievi, kas naturalizējas, ir teikuši, ka viņi pat nav cerējuši, ka tik viegli kļūt par Latvijas pilsoni. Tāpēc, protams, rodas jautājums par to, ka, ja cilvēks nav vēlējies iegūt Latvijas pilsonību, vai viņš būtu primāri liekams kopā ar Latvijas pilsoni. Tas ir diskutējams jautājums, tas ir jārunā ar ārvalstu NVO. Ir jāprasa padoms. Bet, šķiet, ka tomēr ir jādomā Latvijā, pirmkārt, par saviem pilsoņiem un tikai tad var skatīt citus jautājumus.

Ilze Nagla: Paldies, Kola kungs!

Rihards Kols: Jā, nu šis jautājums, kas tika apstiprināts Ārlietu komisijā, tas nav tāds politisks lēmums, tas ir juridiski korektākais risinājums. Jo piedāvātie varianti, ka diasporas pārstāvis, loceklis ir latviešu izcelsmes, juristi norādīja, ka vienīgais, kas definē latviešu izcelsmi, ir Graudaugu aprites likums, kas runā par Latvijas izcelsmes sēklām. Līdz ar to ir jābūt korektai definīcijai šeit, ja mēs runājam par nepilsoņiem. Nepilsoņiem ir starptautiskās tiesībās nostiprināts statuss Latvijā. Viņi nevar būt diasporas pārstāvji. Diasporas likumprojekta mērķis ir stiprināt latvisko identitāti, kultūru un tradīcijas, un tajā skaitā arī latviešu valodu. Jebkurā gadījumā diasporas likumprojektā iekļautie atbalsta pasākumi neizslēdz nepilsoņiem uz tiem pieteikties, jo spēkā ir Latvijas citi normatīvie akti, no kuriem izriet likumā īstenotie atbalsta pasākumi. Un, pieņemsim, likumā ir princips veicināt diasporas locekļu pilsonisko un politisko iesaisti. Politiskā iesaiste, tātad mums jāmaina Saeimas vēlēšanu likums, Pašvaldību likums, lai nepilsoņi tagad varētu balsot arī Saeimas vēlēšanās. Es domāju, ka neparakstāmies uz to.

Jānis Geste: Putņa kungs!

Roberts Putnis: “Progresīvie” iestājas pret šo šķelšanu latviešos un citos Latvijā. Mums ir jāveido sabiedrība, kur mēs strādājam pie kopīgiem nākotnes risinājumiem Latvijai neatkarīgi no etniskās piederības. “Progresīvie” ir pirmais vēlēšanu saraksts Latvijas neatkarības vēsturē, kurš iesniedza sarakstu, kur neviens kandidāts nenorādīja tautību. Es domāju, tas ir skaidrs politisks signāls, ka mums ir jāstrādā kopā. Un arī diaspora ir cilvēki, kas ir piederīgi Latvijai, ir cēlušies no Latvijas un jūtas tai piederīgi, un arī viņu partneri, tie cilvēki, kuri grib savu dzīvi arī nākotnē saistīt ar Latviju kopā ar tiem cilvēkiem, kurus viņi ir iepazinuši ārpus Latvijas. Visplašākais individuālā izvēlē balstīts princips tajā, kas ir mana piederība Latvijai.

Ilze Nagla: Paldies! Šakara kungs, lūdzu!

Valdis Šakars: Es nolaidīšos mazliet uz grēcīgās zemes no šīm augstajām runām. Man kā kārtīgam latvietim ir trīs dēli. Viens jau 12 gadus ir Īrijā, otrs jau 8 gadus ir Holandē. Arī man pašam ir “UK tax file number”, es esmu šeit kādu laiku pastrādājis, man Birmingemā ir uzņēmums, bet es gan patstāvīgi visu laiku esmu dzīvojis Latvijā un esmu bijis biznesa dēļ ar vienu kāju tā kā gan tur, gan šeit. Tas man ļauj ļoti labi orientēties diasporas problēmās.

Un es ļoti labi izprotu, kā cilvēki, kas no Latvijas ir izbraukuši, šeit dzīvo. Un tieši tāpat kā Latvijā, ļoti bieži, tā arī šeit ir cīņa par izdzīvošanu, jo tie apstākļi nebūt nav tādi tik lieliski un nav tā pat arī šeit tā medus maize. Ko es ar to gribu teikt – mēs varam pieņemt ļoti lielisku diasporas likumu, bet, ja mēs nesakārtosim Latvijā uzņēmējdarbības vidi, lai cilvēki varētu normāli, Latvijā strādājot, nopelnīt cilvēka cienīgu atalgojumu, nu mēs nesagaidīsim atpakaļ šos cilvēkus.

Ilze Nagla: Paldies, atgādināšu, ka jautājums bija par to, kā mēs definējam diasporu, un kas tad ir tie, ko mēs gaidām atpakaļ kā diasporu.

Valdis Šakars: Mūsu apvienība, uzskatu, ka mēs aizstāvam ne tikai Latvijas pilsoņu intereses, bet visu Latvijas iedzīvotāju intereses kā Latvijā, tā arī ārpus tās.

Ilze Nagla: Paldies! Gints Gābers, lūdzu!

Gints Gābers: Sveiciens Novikova kungam, izmantošu tavu piemēru. Šis likums parāda, ka viņš ir nepilnīgs pēc būtības. Man personīgi rados un pazīstama ģimene – vīrs nepilsonis, sieva latviete, pilsone, trīs bērni Latvijas pilsoņi, tātad šis likums šķeļ šo ģimeni. Es uzskatu, lai būtu taisnīgi pret visiem nepilsoņiem, viņš ir teicis savu sāpi, ir jāizņem no pases uzraksts “Alien”. Viņš saka – katru reizi Anglijā robežsargi vai kas taisa selfijus pie manas pases. Es uzskatu, tā ir necieņa pret cilvēku, jo neviens neizvēlas, par ko piedzimt, par krievu, latvieti vai melno, un jūs, starp citu, jūsu partiju deviņdesmitajos gados paši solījāt, ka visiem būs pilsonība. Es skatoties visas tās pārraides, to esmu dzirdējis.

Ilze Nagla: Paldies, gribu atgādināt, ka šī definīcija, par ko mēs šobrīd diskutējam, ir, ka pie diasporas pieder “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošās personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, un to ģimenes locekļi”.

Jānis Geste: Papules kundze, lūdzu jūs!

Evija Papule: Droši vien, ka šīs diskusijas jau parāda, ka ir neapšaubāmi vēlreiz jāatkārto jautājums, jo es atbildēšu - nē. Un diskusija labi parāda, ka mums šobrīd nepilnajiem diviem miljoniem ir svarīgs jebkurš Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no tā, kur viņš vai viņa dzīvo. Un vēl piebildīšu, ka gandrīz 28 gadus mēs nevaram atrisināt to bērnu pilsonības piešķiršanu, kas piedzimst Latvijā. Domāju, ka jāsāk ar to un jāsakārto lietas, jo mums ir katrs cilvēks svarīgs.

Ilze Nagla: Paldies! Pavļuta kungs!

Daniels Pavļuts: Es sākšu ar to, ka “Attīstībai/Par” kandidātu vidū ir vairāki cilvēki, kas dzīvo ārpus Latvijas, ir daudz cilvēku mūsu sarakstos, kuri ir mācījušies ārzemēs, bijuši diasporā vismaz kādu laiku. Mēs esam dziļi sarūgtināti par šo definīciju, kas tika šobrīd iekļauta likumprojekta versijā. Tur piedalījās gan ZZS, gan arī Kola kungs, manuprāt, tajā darba grupā bija, to arī mēs arī jūtam ar šo attieksmi šeit. Etniskās šķelšanas politika Latvijā turpinās. Mūsuprāt, tam ir jāpieliek gals. Skaidrs, ka cilvēkiem, kas nav latvieši, bet kas ir Latvijas valsts piederīgie, jābūt iekļautiem diasporas definīcijā. Par ģimenes locekļiem tad ir ļoti neskaidrs, un tā ir vēl viena milzīga problēma Latvijā. Ko mēs uzskatīsim par ģimenes locekļiem, laulātos tikai? Ko mēs darīsim ar nelaulāto partneru bērniem, nelaulātiem partneriem pašiem? Ko mēs darīsim ar situācijām, kad cilvēki likumīgi stājušies laulībā ar viendzimuma partneri, kuru Latvijas likumdošana, Satversme izgrozītajā versijā nesen, šobrīd neatzīst. Šie ir vien daži no tiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas no Latvijas braukt prom, un šobrīd šī šķelšanas politika tiek turpināta. Esmu ļoti sarūgtināts par to.

Ilze Nagla: Paldies! Edvards Smiltēns, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Jā, nu mēs labi zinām, ka Saeimas Ārlietu komisijā bijušas plašas diskusijas par šo tvērumu. Šobrīd piedāvātā versija, Latvijas Reģionu apvienībasprāt, ir optimāla, bet nu, ejot cauri lasījumiem tālāk, mēs, protams, varam to visu precizēt. Bet jāņem vērā vienu citu lietu - diasporas likums ir tikai ietvars tam visam, kā saskaņot konkrētas ministriju darbības, uzlikt viņiem konkrētas funkcijas. Viss pārējais, lai reāli tie cilvēki atgrieztos atpakaļ, attiecas uz pilnīgi jebkuru valstij piederīgo. Vai tās ir “Altum” programmas, kas ir pirmā mājokļa programma vai atbalsts mazajam biznesam, vai citas atbalsta programmas. Uz to jau varēs pieteikties jebkurš valstspiederīgais, līdz ar to diasporas likuma kontekstā, ja mēs runājam par atbalstu, šīm te brīvdienu skolām, latviešu valodai, kultūrai šeit ir liels akcents tieši tajā ielikts. Tad, protams, tur ir tieši saruna arī par latviešu valodu un latviešu kultūru.

Evija Papule: Es zinu, ka nav atļauts komentēt, un tomēr. Jautājums ir par terminoloģiju, un jūs pieminējāt, un, visticamāk, ka vārds diaspora 21. gadsimtā ir jāskata daudz plašāk.

Jānis Geste: Jūs izņēmāt arī manus vārdus no mutes. Es vēlreiz, atgādinot jautājumu, gribu norādīt uz to, ka Diasporas likums ir tā pirmā vieta, kur šobrīd valsts nosauc to, kas ir diaspora, un jautājums bija, vai ar diasporu jāsaprot tikai latvieši un Latvijas pilsoņi. Un dodamies tālāk, Rubina kungs.

Andris Rubins: “Latviešu nacionālisti” ierosina ierakstīt Satversmē - “Latvija ir latviešu valsts”. Un mēs esam par to, lai tas likums attiektos tikai uz Latvijas pilsoņiem un uz latviešiem. Ziniet, es esmu profesors, esmu izaudzinājis piecus bērnus, mani visiem bērniem ir augstākā izglītība un visi strādā Latvijā, un mums ir sava nostāja, mēs esam latviešu nacionālisti. Un mums arī ir ierakstīts, ka Satversmes 110. pants, kur laulība ir starp vīrieti un sievieti, jābūt negrozāmam, tāpēc, ka ģimene ir galvenais, kas satur valsti. Un latvieši ir bijuši jau tūkstoš gadus Latvijā, un Latvijai jābūt latviešu valstij. Un pirmā vietā jābūt viss latviešiem.

Jānis Geste: Paldies, Jūsu nostāju dzirdējām. Dodamies tālāk.

Ilze Nagla: Zanda Kalniņa-Lukaševica, lūdzu.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: No šīs definīcijas būs atkarīgs tas, kurš varēs saņemt likumā noteikto atbalstu, piemēram, tātad latviešu valodas apguvei ārpusē dzīvojot. Izstrādājot šo likumu, mēs kopā ar diasporas organizācijām darba grupā pilnā vienprātībā apstiprinājām plašu un ietverošu definīciju, sakot, ka diaspora ir visi tie, kas sevi saista ar Latviju, un šāda definīcija ir pieņemta pirmajā lasījumā. Vienlīdz arī likumā ir pants, kas ietver sevī mudinājumu pilsonības iegūšanai. Es domāju, ka sliktākais, ko mēs varam izdarīt, izstrādājot diasporas likumu, ir sastrīdēties par diasporas definīciju. Vienlaikus arī ir jāapzinās fakti un skaitļi, piemēram, Ziemeļamerikā ir apmēram 95 tūkstoši mūsējo, bet tikai 20 tūkstoši no tiem ir pilsoņi. Eiropā 220 tūkstoši, bet tikai apmēram 170 tūkstoši ir pilsoņi. Un arī Lielbritānijā ir cilvēki, kas bija Latvijas pilsoņi, bet bija spiesti atteikties no pilsonības tad, kad nebija atļauta dubultpilsonība. Tagad tas ir atļauts, pateicoties iepriekšējā sasaukuma Saeimā pieņemtajam likumam.

Jānis Geste: Paldies par jūsu viedokli!

Ilze Nagla: Artuss Kaimiņš, lūdzu!

Artuss Kaimiņš: Jā, es atkal esmu apbēdināts par to, ka Daniels Pavļuts vispār kandidē uz šo Saeimu, jo mēs esam aizmirsuši, ka Daniels Pavļuts ir politiski un morāli atbildīgs 54 cilvēku nāvē “Maxima” traģēdijā. Runājot par diasporas likumu, es domāju, ka jāsaprot vispār šī diaspora, kāda ir jēga no tā visa. Jēga ir tāda, ka cilvēki, kas dzīvo ārpus Latvijas, viņiem ir skoliņas svētdienas, viņi piedalās koros, viņiem ir dejas un tā tālāk. Principā tas ir tāpēc, lai tas bērns, kas arī tur aug, lai viņu varētu pēc tam labāk, vieglāk integrēt iekšā atpakaļ mājās Latvijā. Tā jau ir tā doma diasporai. Labā ziņa ir tā, ka Diasporas likums šobrīd ir tikai otrajā lasījumā Saeimā un tur vēl varēs kaut ko izmainīt. Sliktā ziņa ir tā, ka jūs jautājumā iekodējāt uzreiz iekšā - latvieši pret krieviem. Esmu pārliecināts, ka šeit dzīvojošie latvieši ir apprecējušies arī ar ārzemniekiem, un esmu pārliecināts, ka šie ārzemnieki apmeklē arī tautu deju pasākumus un arī paši dejo, un arī koros ir. Jau jautājums pats par sevi ir nepareizi uzstādīts. Bet, runājot par nepilsoņiem, interpretējums tas, ka tas ir otrais lasījums. Es uzskatu, ka nepilsoņu bērniem ir jādod iespējas tādas pašas tiem, kas ir ārpus Latvijas, plus vēl nepilsoņu bērniem ir jādod pilsonība.

Jānis Geste: Kaimiņa kungs, jautājums bija, vai jūs atbalstāt diasporas definīciju. Es saprotu, jūs iestājaties par plašāku diasporas definīciju.

Artuss Kaimiņš: Bet protams!

Jānis Geste: Atbilde skaidra, paldies!

Ilze Nagla: Dana Reizniece-Ozola, lūdzu.

Dana Reizniece-Ozola: Mēs vēlamies, lai Latvijai būtu lojāli jebkuri cilvēki, kas ir aizbraukuši no Latvijas, visi valsts piederīgie. Un par katru, kas atgriezīsies gan ar savām ģimenēm, gan ar savām otrajām pusītēm un bērniem, mēs būsim priecīgi. Un tas, ko mēs darīsim, mēs nodrošināsim gan mājokļus, gan darbavietas, gan atbilstošu infrastruktūru, pieejamību kvalitatīvai veselībai un arī iespēju sūtīt bērnus labās skolās ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās, lai cilvēks var atgriezties tajā vietā, no kurienes ir aizbraucis.

Jānis Geste: Jautājums par to, kā definēt diasporu.

Dana Reizniece-Ozola: Diaspora ir katras valsts piederīgais, kas grib, lai Latvija ir stipra, neatkarīga un plaukstoša valsts.

Ilze Nagla: Tātad šis puisis, ko mēs minējām piemērā, krievs no Rīgas, kas dzīvo Mančesterā un ir nepilsonis, netiek gaidīts atpakaļ?

Dana Reizniece-Ozola:  Viņš tiek gaidīts atpakaļ Latvijā, paļaujoties uz to, ka viņš kļūs par Latvijas pilsoni.

Artuss Kaimiņš: Es domāju, ka debates būs samērā interesantas tieši Saeimā, jo tas ir otrais lasījums. Mēs runājam tagad, ka apriori, tas jau ir pieņemts, tas nav pieņemts. Jautājums ir pacelts.

Rihards Kols: Juridiskais birojs ir atzinis, ka šis pašlaik ietvertais atbilst starptautiskajām tiesībām. Un nav tāda definīcija kā “valsts piederīgais” nekur. Lūdzu definējiet, kas ir “valsts piederīgais”!

Jānis Geste: Šīs debates Jūs varēsiet turpināt esošie parlamenta deputāti jau parlamentā, iesaistot arī tās politiskās partijas, kas arī paudīs savu viedokli līdz gaidāmajām vēlēšanām. Bet noslēdzot tematu par diasporas likumu. Izejot no tā, ka šis likums ir paredzēts, lai nostiprinātu, tostarp Latvijas kā valsts attiecības ar saviem tautiešiem, kas ārvalstīs dzīvo. Lūk, kāds jautājums, kuru mums šodien Facebook lūdza uzdot kāda mūsu skatītāja, šobrīd, es pieļauju, ka viņa arī mūs vēro. Un jautājums ļoti konkrēts, un ļoti īsi arī lūgsim uz to atbildēt, jo tur nebūs daudz jādomā, jo, ja jūs varēsiet atbildēt, tad tā arī būs. Tas nebija pat kā apvainojums domāts, jo jautājums ir vienkāršs. Nosauciet vienu konkrētu darbu, ko jūs pēdējo četru gadu laikā, neatkarīgi esot vai neesot Saeimā, esat izdarījis, lai ārvalstīs dzīvojošos tautiešus piesaistītu Latvijai? Vienu konkrētu darbu, ko esat vai neesat darījis. Viens darbs.

Ilze Nagla: Dana Reizniece-Ozola.

Dana Reizniece-Ozola: Mēs daudz runājam par to, lai tautieši atgrieztos Latvijā, ir svarīga laba ekonomiskā vide un konkurētspēja, un galvenais darbs, ko, es domāju, viņi arī spēs novērtēt, ir nodokļu reforma, kuru mēs esam padarījuši taisnīgāku, samazinot darbaspēka nodokļus un ieviešot 0% reinvestēto peļņas nodokli, kas ļaus katram, kas atgriežas Latvijā, uz uz izdevīgākiem nosacījumiem sākt savu uzņēmējdarbību.

Jānis Geste: Paldies! Viens konkrēts darbs – nodokļu reforma.

Ilze Nagla: Artuss Kaimiņš, lūdzu!

Artuss Kaimiņš: Sanāk tā, ka es esmu ar savu darbu Saeimā, rādot to, kādā veidā politiķi tur strādā, piesaistījis ļoti daudz jaunus cilvēkus tieši politiskajiem procesiem, un arī šeit esošie cilvēki ļoti labi tagad ir informēti, kādā veidā Saeimā strādā deputāti, pateicoties tam, ka tas tiek parādīts. Līdz ar to es ceru, ka tagad 6. oktobrī ārzemēs dzīvojošie latvieši ies un balsos, jo tie 42%, kas pagājušo pagājušajā reizē neaizgāja, nenobalsoja, jums ir milzīga kārtis rokā, izmantojat un ejat balsot. Tieši tas ir arī mans, es domāju, viens no lielākiem darbiem, piesaistīt jaunus cilvēkus politikai Latvijā.

Jānis Geste: Viens darbs, paldies!

Ilze Nagla: Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Tieši šajos gados ir pieaudzis atbalsts latviešu skolām, tradicionālajiem kolektīviem, diasporas organizācijām un diasporas pasākumiem. Tas ir, pateicoties Ārlietu ministrijas, kurā es strādāju, īstenotajam darbam un piesaistītajam finansējumam. Tāpat es esmu bijusi aktīva, izstrādājot diasporas likumu, un iepriekš mēs spējām panākt, ka ir atļauta beidzot dubultpilsonība, kas ļauj daudziem mūsu pilsoņiem palikt par mūsu pilsoņiem.

Jānis Geste: Mēs šovakar gribam tiešām dzirdēt vienu darbu, ar ko jūs paši katrs lepojaties, vienu darbu.

Ilze Nagla: Konkrēts viens jūsu darbs. Rubina kungs!

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Es teicu – liels atbalsts skolām, kolektīviem un organizācijām.

Jānis Geste: Gribam dzirdēt vienu darbu. Rubina kungs!

Andris Rubins: Mums ir Latvijas Dermatoloģijas institūts, un mums zvana katru mēnesi tautieši, kurus mēs Rīgā pieņemam un ārstējam, konsultējam un ārstējam. Tas ir viens darbs. Un otrs – es katru gadu organizēju Baltijas kongresu ārstiem, kur arī uzaicinām tautiešu ārstus piedalīties.

Jānis Geste: Paldies! Smiltēna kungs.

Edvards Smiltēns: Ja konkrēti par mani personīgi runā, tad es vismaz trīs, faktiski četrus draugus esmu, un daudzi tieši manā vecumā aizbraukuši prom, uzturot kontaktu, arī panācu to, ka šie mani draugi kopā ar ģimenēm atbrauc atpakaļ. Bet, ja par vienu konkrētu darbu, mēs uzsākām cīņu pret ātrajiem kredītiem, kas ir viens no cēloņiem, kāpēc cilvēki brauc projām, un tas ir ļoti būtiski. Un ko ZZS šobrīd mēģina – iesniegt priekšlikumu, lai noraktu visu, ko esam panākuši.

Artuss Kaimiņs: Smiltēn, tu tikai nesen esi LRA, tu pirms tam biji “Vienotībā”.

Edvards Smiltēns: Arī tur es esmu izdarījis, ļoti daudz darbu.

Jānis Geste: Dosimies tālāk. Un tagad vārds Pavļuta kungam, viens konkrēts darbs, ar ko jūs lepojaties.

Daniels Pavļuts: Es esmu tas Latvijas politiķis, kurš 2012. gadā ierosināja reemigrācijas plāna izstrādi. Šis jautājums pavēra diskusiju visaugstākā politiskā un sabiedriskā līmenī par to, kas ir tas, kas diasporai ir vajadzīgs, kas ir tas, kā sekmēt reemigrāciju un kas mājās Latvijā ir jāizdara, lai Latvijas valsts un pašvaldības ir gatavas reemigrantus uzņemt. Tas ir galvenais un būtiskais.

Jānis Geste: Paldies! Papules kundze.

Evita Papule: Runājot ar daudziem jauniem cilvēkiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas un jautājot, vai viņi pēc izglītības iegūšanas vai pēc kāda ilgāka laika strādāšanas citās valstīs, plāno atgriezties, viņu pirmais jautājums ir – jā, bet mūs interesē, kāda būs izglītības sistēma un kāda būs skola Latvijā. Un mani profesionālie pienākumi to arī atļāva. Un 2012. līdz 2014. gadam es patiešām biju viena no tām, kas pierādīja, ka arī skatoties uz Eiropas struktūrfondu izmantošanu tik valstī iekšienē svarīgai lietai vai izglītības satura izmaiņai, mēs kopā, protams, ar kolēģiem un tomēr diezgan garās diskusijās panācām, ka mums ir arī finansiāli lielāks atbalsts, lai būtu jauns saturs.

Jānis Geste: Paldies, Gābera kungs!

Gints Gābers: Ikdienā strādāju ar jauniešiem un palīdzu kļūt viņiem stiprākiem, palīdzu varbūt potenciāli arī tik ātri neaizskriet uz ārzemēm. Citi darbi nav saistībā ar diasporu.

Jānis Geste: Paldies!

Valdis Šakars: Pēdējo trīs četru gadu laikā mūsu uzņēmumā Latvijā ir strādājuši un strādā vairāki cilvēki, kas ir atgriezušies atpakaļ, kas ir pavadījuši vairākus gadus dažādās valstīs gan Īrijā, gan Anglijā, gan Vācijā. Tas ir tas mūsu mazais ieguldījums, ko mēs varam dot cilvēkiem, kas atgriežas.

Ilze Nagla: Paldies! Putņa kungs, lūdzu!

Roberts Putnis: Pirms 2015. gadā atgriezties Latvijā pēc septiņu gadu dzīves Vācijā, jāsaka, ka tas, ko es darīju tur uz vietas, bija tiešām sociālais darbs visam tam emigrācijas vilnim, ko mēs piedzīvojam. 2008., 2009., 2010. gadā. Es piedzīvoju Latvijas latviešus, krievus, kas pārvācās dzīvot uz Vāciju dramatiskā situācijā, palīdzēju viņiem pildīt elementāras vācu dokumentus, iekļauties sociālās apdrošināšanas sistēmā, tikt ārā no tiesvedībām, no latviešu prostitūtām līdz burlakiem, kas kopmītnēs viens otru nogalināja. Es redzēju Latvijas sabiedrības spektru visā tā plašumā, kādu es Latvijā nekad nebūtu iepazinis, un tie ir simtiem cilvēku, un es ceru, ka tas mans atbalsts viņiem bija labs pamats, lai viņi varētu atgriezties Latvijā.

Ilze Nagla: Paldies! Kola kungs, lūdzu!

Rihards Kols: 2015. gadā uzsāku darbu pie diasporas likumprojekta koncepta izstrādes, kas rezultējās ar šī koncepta iesniegšanu Saeimā, kur vairāk nekā četru mēnešu darbs darba grupā, kuru es vadīju, šis likumprojekts tika pilnveidots, iesaistot diasporas organizācijas, vairāk kā astoņas ministrijas, kas rezultējās – iesniegto likumprojektu Saeimā jau pirmajā lasījumā atbalstīja un tagad Ārlietu komisijā skatām otrajā lasījumā.

Jānis Geste: Paldies! Un Strīķes kundzes, jums vārds.

Juta Strīķe: JKP deputātu kandidātu sarakstā, Rīgas sarakstā, mums ir partijas biedrs Reinis Znotiņš, kurš nodibinājis un ikdienā uztur platformu “Your move”. Jūs droši vien to labi zināt. Ir sameklējis vairākiem desmitiem ģimeņu gan darbavietas, gan dzīvesvietas. Ikdienā uz sabiedriskiem pamatiem aktīvi darbojas, un tas darbs norit ikdienā ar ģimeņu atgriešanu Latvijā.

Jānis Geste: Un par jūsu pašas darbu kādu?

Juta Strīķe: Pašas darbs ir cīnīties par taisnīgumu, jo visvairāk, ko cilvēki pārdzīvo, aizbraucot prom, ka pret viņiem rīkojušies netaisnīgi, ka viņi nav ieņēmuši to amatu, viņi nav dabūjuši to darbu, un tam visam pamatā ir korupcija. Un es 20 gadus pret to cīnos, kamēr mani no turienes neatlaida, un man šķiet, ka tas ir svarīgākais, ko cilvēki grib – lai viņus cienītu tai valstī, un lai būtu tādas amatpersonas, kuras tie cilvēki varētu cienīt. Un tas arī bija mans ieguldījums, lai Latvija būtu valsts, ar kuru mēs gribētu lepoties, un mūsu amatpersonas būtu tādas.

Ilze Nagla: Paldies, Strīķes kundze! Paldies visiem kandidātiem par atbildēm! Šie tātad bija jautājumi, kurus mums jau pirms raidījuma iesūtīja skatītāji, diasporas pārstāvji.

Ilze Nagla: Šādas priekšvēlēšanu debates ārpus Latvijas Latvijas Televīzija rīko pirmo reizi, un tieši arī tāpēc tagad klāt ir brīdis, kad skatītāji varēs uzdot jautājumus mūsu deputātu kandidātiem. Skatītāji tiek aicināti šeit pie mikrofona un uzdot jautājumu. To uzdodot, pasakiet, kā jūs sauc, īsi noformulēt jautājumu, lai mēs varam izvaicāt un uzdot pēc iespējas vairāk jautājumus, un arī kuram no deputātu kandidātiem jūs šo jautājumu uzdodat. Lūdzu, jūsu vārds, jautājums un kam tieši.

Māris Sants: Mans vārds ir Māris Sants, es esmu luterāņu mācītājs Lielbritānijā, un mans jautājums ir tāds – daudzi cilvēki, kas ir aizbraukuši no Latvijas, ir aizbraukuši ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ, bet seksuālās orientācijas dēļ vai tāpēc, ka viņi ir LGBT personas, neiecietības dēļ Latvijā. Ko jūs kā politiķi darīsiet, lai veicinātu LGBT cilvēku atgriešanos Latvijā? Ko jūs kā politiķi darīsiet, lai mazinātu neiecietību pret LGBT cilvēkiem Latvijā? Vai un kā jūs pasargāsiet viendzimuma ģimenes Latvijā un arī tās, kuras varbūt gribētu atgriezties? Paldies! Es gribētu dzirdēt vairāku cilvēku atbildes.

Ilze Nagla: Labi, tad sākam šoreiz no šī rindas galā, Strīķes kundze, lūdzu!

Juta Strīķe: Mēs nešķirojam cilvēkus, mēs gaidām atpakaļ visus. Mēs kā “Jaunā konservatīvā partija” esam pret partnerattiecības likumu. Bet, ziniet, pēdējā laikā ļoti bieži, kad uzdod jautājumus par viendzimuma laulībām un vēl otro par marihuānas legalizēšanu, tas ir priekš tam, lai mēs nerunātu par zagšanu, par pusmiljarda elektrifikācijas projektu, par Kļaviņa nodokļiem, ko viņš nav nomaksājis un Finanšu policija neizmeklē. Parunāsim, cik marihuāna laba vai slikta, un cik ir nozīmīgs šis jautājums pašlaik pašreizējā vēsturiskajā brīdī un kas nodara lielāku ļaunumu – vai veselības, izglītības nepietiekamais finansējums, vai arī visas reformas, kas ir vajadzīgas, vai mēs stundu, apspriedīsim šos divus jautājumus? Bet mūsu pozīcija – mēs esam pret viendzimuma laulību reģistrāciju arī tāpēc, ka sabiedrība to nevēlas.

Ilze Nagla: Paldies, Kola kungs.

Rihards Kols: Viennozīmīgi, arī kolēģe minēja, mēs gaidām ikvienu atpakaļ Latvijā, bet skaidrs, ka Latvijā ir Satversmē nostiprināts konkrētas vērtības, tajā skaitā laulība starp vīrieti un sievieti, tās tradicionālās, konservatīvās vērtības. Un “Nacionālā apvienība” neatbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. Par partnerattiecībām runājot, es viņus vairāk skatītu kā kopdzīves regulējumus. Un kopdzīves regulējums nevar izslēgt tādu regulējumu, kas attiecas uz radniecīgām līnijām. Pieņemsim, mazmeita, kura dzīvo kopā ar vecmammu vienā īpašumā, lai viņas var nokārtot juridiski šīs attiecības. Tādā kontekstā kopdzīves likumu varētu skatīt, bet ne par viendzimuma partnerattiecību regulējumu.

Ilze Nagla: Paldies, Putņa kungs.

Roberts Putnis: Man ir jāpiekrīt Jutai Strīķei tajā daļā, kur viņa saka, ka šī ir tāda sabiedrības musināšanu, maldināšana un šķelšana. Bet, lai ar to tiktu galā, ir nevis jāiet šīs musināšanas, šķelšanas pavadā, bet ir jāuzņemas politiska līderība sakārtot jautājumus. “Progresīvie” ne tikai nenorādīja savu tautību, piesakot savus kandidātus CVK, bet arī nenorādīja ģimenes stāvokli, lai ar savu rīcību parādītu, ka šīs ir lietas, pret kurām mums ir jāizturas vienlīdzīgi pret visiem. Tas nedrīkst būt iemesls politiskām diskusijām. “Progresīvie” iestājas par atbalstu kopdzīves likumam un uzņemas politisko līderību visu dažādo sabiedrības grupu iekļaušanai Latvijas sabiedrībā. Un tādi likteņi kā Māra Santa teiktais arī man personiski ir būtisks motīvs manai politiskajai darbībai. Latvijai ir jābūt tādai, kas iekļauj visus Latvijas cilvēkus visā viņu dažādībā.

Jānis Geste: Paldies, Šakara kungs.

Valdis Šakars: Latvijai ļoti svarīgi šobrīd ir demogrāfiskās problēmas, tieši tāpēc apvienība SKG viennozīmīgi skaidri un nepārprotami atbalsta Latvijas Republikas Satversmē ierakstīto pantu, kur Satversmes pants konkrēti aizsargā ģimeni, aizsargā laulību starp vīrieti un sievieti. Tieši tāpat mēs esam pret partnerattiecību likuma izstrādi, jo mēs uzskatām, ka šobrīd jebkuras attiecības starp divām personām ļoti labi regulē Civillikums un esošā likumdošana. Kas attiecas par iecietību, tā ir katra privāta cilvēka lieta, kā viņš savā dzīvē dzīvo, un mēs gaidām atpakaļ visus Latvijā, kas vēlas atgriezties. Un šeit nav runa par neiecietību vai par kaut kādu, Dievs, pasargi, vajāšanu vai kaut kādām tamlīdzīgām negācijām. Bet pamatu pamats ir ģimene, un tā ir valsts ilgtspējas un tautas ilgtspējīgas attīstības pamatu pamats. Jo bērni dzimst laulībā starp vīrieti un sievieti.

Jānis Geste: Paldies! Gābera kungs.

Gints Gābers: Es teikšu, kā ir, kā uzskata “No sirds Latvijai”. Mūsu Satversmē, pamatlikumā, ir noteikts, ka ģimene ir starp laulību un vīrieti, to jūs droši vien zināt. Ģimenē ir mīlestība, mīlestība kaut ko rada. Vai pati daba nerāda, šīs attiecības nav pareizas? Jo tur nekas nerodas. Es kā topošais politiķis runāšu, kā ir. Un jums kā luterāņu mācītājam es varu pateikt – atgriežaties no grēkiem.

Jānis Geste: Papules kundze, jūsu viedoklis.

Evita Papule: Tā kā jautājums tika uzdots personiski, ko var darīt personiski, tad neapšaubāmi dažādība, tai skaitā etniskā dažādība, tai skaitā seksuālā dažādība, ir katra personiska cilvēka attieksme, ja tas nav saistīts ar kādu reliģisku piederību vai reliģisku viedokli. Tas, ko es varu darīt, es varu runāt par to, ka ir dažādība, cilvēki ir dažādi, mums jābūt iecietīgiem un jārūpējas, lai visi cilvēki justos cienīgi, un, lai mēs varētu viens otru cienīt par to, ko mēs darām, un ne tik daudz varbūt, kurai no kādām minoritātēm mēs piederam.

Ilze Nagla: Paldies, Pavļuta kungs, lūdzu.

Daniels Pavļuts: “Attīstībai/Par” uzskata, ka neiecietība un diskriminācija dažādos veidos, bet arī pret viendzimuma pāriem, ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj Latviju. Mēs izjūtam naidu, mēs izjūtam neiecietību, mēs izjutām noraidījumu dažādās dzīves jomās. Valsts, kādu mēs gribētu uzbūvēt, ir brīva no naida un diskriminācijas, vai reliģijas, vai rases, ādas krāsas, vai seksuālās orientācijas dēļ. Latvijas likumdošanā, šobrīd faktiski tikai darba likumdošanā, ir aizliegs diskriminēt pēc seksuālās orientācijas, citur nav aizliegts, citās dzīves jomās. Var naidu paust, teiksim tā, kā savulaik tas bija, atceraties, mētājās ar ko, un tas bija huligānisms, tāpēc ka Krimināllikumā faktiski nav tādas atsauces, jo tā nav diskriminācija pēc seksuālās orientācijas. Latvijā, kuru mēs gribam izveidot, šādi jautājumi likumdošanā tiks atrunāti, Partnerības likums tiks pieņemts un šis attiecību jautājums sakārtots, un arī Stambulas konvenciju mēs pieņemsim, lai līdzīgi citām attīstītām, mazāk attīstītām valstīm atrunātu tādu jēdzienu kā dzimumu identitāti.

Jānis Geste: Paldies, Smiltēna kungs.

Edvards Smiltēns: “Latvijas Reģionu apvienībai” ir divi ļoti svarīgi principi. Pirmais ir katra Latvijas pilsoņa, katra Latvijas cilvēka personīgā brīvība, viņa brīvība izvēlēties, ko viņš dzīvē grib darīt, ar ko viņš grib dzīvot un tā tālāk. Līdz ar to mēs pilnīgi pieņemam to, ka cilvēks izvēlas savu ceļu, viņš atrod savu dzīves partneri un dzīvo. Otrs lielais princips, un tas arī ir minēts mūsu programmā un pamatvērtībās, ir ģimene. Tas, ko mēs īpaši gribam aizsargāt un arī nostiprināt to Satversmē un citos likumos, ir ģimene, Satversmes izpratnē laulība starp vīrieti un sievieti, bērni, kuri piedzimst ģimenē, lai viņi būtu aizsargāti, un par to principu mēs arī cīnīsimies. Mēs nekādā gadījumā negribētu pieļaut to, ka sabiedrībā veidojas naids pret cilvēkiem, kuri savu brīvu ceļu ir izvēlējušies, bet, tai pat laikā, to, ko mēs sargāsim, ir ģimene, kurā dzimst bērni, un tur ir īpašs arī regulējums un aizsardzība nepieciešama.

Ilze Nagla: Paldies, Smiltēna kungs. Andris Rubins, lūdzu!

Andris Rubins: Mums, “Latviešu nacionālistiem”, ir ierakstīts programmā, ka 110. pantam Satversmē, tas ir, laulība vīrietim ar sievieti, ir jābūt negrozāmam. Mēs gribam, lai viņš būtu negrozāms. Ja kāds gribēs viņu grozīt, lai tad notiktu valsts referendums. Latvijā mums ir viena no zemākajām dzimstībāb, mums vajag veicināt bērnu dzimstību, tāpēc mums jāveicina, lai jauni cilvēki dzīvotu vīrietis ar sievieti kopā, precētos un dzimtu bērni, un dažādi viņus atbalstīt. Runājot par Partnerības likumu, mums ir ļoti labi notāri, juristi, tie var noslēgt jebkuru līgumu. Tā, kā mēs esam par kārtīgām ģimenēm.

Ilze Nagla: Paldies! Zanda Kalniņa-Lukaševica, lūdzu.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Tas tiešām ir traģiski, ka daudzi mūsu cilvēki ir bijuši spiesti aizbraukt gan ekonomisko grūtību dēļ, bet arī tādēļ, ka mūsu sabiedrība ir bijusi tik neiecietīga. Ir bijuši spiesti aizbraukt gan homoseksuāli cilvēki, ir bijušas spiestas aizbraukt ģimenes, kurās viens no dzīvesbiedriem nav latvietis un bērni varbūt nav tik latviska izskata, ir ar tumšāku ādas krāsu vai mazāk eiropeisku izskatu, jo sabiedrība ir izstūmusi. Es domāju, ka mēs to nevaram atļauties, tādēļ mums tiešām ir jāmazina šī neiecietība. Lai to mazinātu, nozīme noteikti ir politiskajai līderībai, liela nozīme būs arī pilsoniskās sabiedrības aktivitātei. Un moderna Latvija noteikti ir visi tie mūsu cilvēki, kas ir gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, mēs esam pārāk maza nācija, mēs nevaram atļauties kādu atstumt un izstumt tikai dēļ dažādības.

Jānis Geste: Paldies! Kaimiņa kungs, kāda ir jūsu atbilde uz šim jautātājam?

Artuss Kaimiņš: Politiskā partija KPV LV uzskata, ka politiķiem nav jāiejaucas šajā jautājumā. Ja tas ir svarīgs jautājums, tad par to ir jālemj, nevis Saeimā, bet par to ir jālemj Latvijas sabiedrībai, līdz ar to mēs piedāvājam šādu jautājumu risināt caur referenduma prizmu, lai sabiedrība tad arī izvēlas, lai sabiedrība izdara izvēli, nevis politiķi. Piemērs Īrijā – pavisam nesen bija šis te referendums par abortu, tur arī politiķi nejaucas iekšā, bet paši Īrijas iedzīvotāji darīja šo izvēli, līdz ar to, tas nav politiskas dabas jautājums, tas ir referenduma jautājums.

Gints Gābers: Vakar jūs taču atbalstījāt!

Artuss Kaimiņš: Ja es piedalītos tajā referendumā, tad Kaimiņa kungs nobalsotu “par”. Gābera kungs, es jums vēlreiz atbildu, es šeit runāju partijas vārdā, un mūsu partijas uzstādījums ir tāds, ka šis nav politisks jautājums. Savukārt, ja būtu šis referendums, es atbalstīšu šo lietu.

Gints Gābers: Man nepatīk, ka melo. Man vienkārši liekuļi nepatīk. Vakar, Londonā jūs teicāt, ka atbalstīsiet.

Artuss Kaimiņš: Gābera kungs, vajag nodalīt, vai jūs pārstāvat sevi vai politisko partiju.

Jānis Geste: Vārds Danai Reizniecei-Ozolai, kāds ir jūsu viedoklis?

Dana Reizniece-Ozola: “Zaļo un zemnieku savienība” ir nacionāli konservatīvs spēks, un tādēļ, protams, atbalsta tradicionālas ģimenes, īpaši tādēļ, ka šis jautājums ļoti joprojām polarizē sabiedrību. Mēs arī nedomājam, ka ir lietderīgi šobrīd nostiprināt viendzimuma laulības un šāda veida attiecības. Bet tas, kas arī ir jāsaprot, patiešām iecietības līmenis Latvijas sabiedrībā joprojām ir ārkārtīgi zems, un tas, kas ir jādara, ir jāizglīto sabiedrība, jāmāca pieņemt citādāko, un mēs ar savu piemēru to demonstrēsim – gan ar cieņu, gan ar atbalstu izturoties pret visu veidu dažādību. Un atbalstot arī nevalstiskās organizācijas, kas, kā es jau teicu, dažkārt to spēj darīt daudz prasmīgāk nekā politiķi paši. Un es tiešām ceru, ka reiz pienāks diena, kad jūs jutīsiet, ka jūs varat droši atgriezties Latvijā un jums līdzīgi domājošs cilvēks pieņems, atbalstīs un jūs nejutīsieties kā marsieši uz Zemes.

Ilze Nagla: Paldies! Jautājuma uzdevējam vaicāšu – Santa kungs, jūs saņēmāt atbildi uz jūsu jautājumu?

Jānis Geste: Pavisam īsi – vai saņēmāt vai nesaņēmāt atbildi?

Māris Sants: Es sapratu, par ko es balsošu.

Jānis Geste: Un dosimies tālāk! Mums jau ir nākamais jautātājs. Lūdzu, kā sauc?

Krišs Ligers: Mans vārds ir Krišs Ligers. Es pieņemu, ka visas klātesošās partijas atbalsta NATO militāro klātbūtni Latvijā, Baltijā un Eiropā. Un no tā izraisās jautājums – vai principā piekrītat, ka Eiropas Savienībai vajadzētu savus bruņotos spēkus? Un otrs ir, vai būtu atbalsts atjaunot obligāto dienestu Latvijā? Paldies!

Jānis Geste: Vaicāsiet visiem kandidātiem?

Krišs Ligers: Nē, tas nav visiem kandidātiem. Tas ir “Zaļajiem zemniekiem”, “Kam pieder valsts”, “Jaunajai Vienotībai”, “Nacionālajai apvienībai” un “Saskaņai”.

Ilze Nagla: Labi, tātad sākam ar “Zaļajiem zemniekiem”, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Jā, “Zaļo un zemnieku savienība” saprot, ka, lai nebūtu kara, ir jāgatavojas tam, un tieši tādēļ mūsu valdības laikā mēs esam sasnieguši 2% finansējumu aizsardzībai. Un mēs arī atbalstītu, ja Eiropas Savienība veidotu savus bruņotos spēkus, Eiropas Savienība vienkārši būtu daudz stiprāka. Par obligāto militāro dienestu – nē, mēs atbalstām profesionālu militāro dienestu, bet mēs atbalstām militārās mācības ieviešanu skolā, lai jaunieši pēc tam būtu daudz gatavāki gan profesionālajam dienestam, ja ir tāda karjeras izvēle, gan zinātu, ka ir iespēja arī Zemessardzē iestāties un vienkārši varētu būt labi rezerves spēki vajadzības gadījumā.

Jānis Geste: Paldies! Kaimiņa kungs.

Artuss Kaimiņš: Jā, par vienotu Eiropas armiju – mēs uzskatam, ka varētu būt vienota Baltijas armija, tas atvieglotu, pieņemsim, dažnedažādus iepirkums un arī ieroči būtu vienādi, nebūtu tik dažāds tas viss. Bet, runājot par obligāto dienestu, mēs partijā neesam par to runājuši, nav bijis dienas kārtībā. Es varu atbildēt tikai, kā es, teiksim, domāju. Manuprāt, ka tas ir lietderīgi, ka ir šīs te profesionālais dienests, bet šī kaut kāda veida.. Šveicē tā ir, ka katru gadu vīrieši iet uz šiem treniņiem, apmācībām un veselu mēnesi pavada ārpus mājas. Un es domāju, ka tas ir lietderīgi. Vai mums vajadzētu obligāto dienestu, es domāju, ka nē, bet šāda veida, kā jau jūs minējāt, apmācība skolās vai arī es domāju, ka Zemessardze ir jāstiprina ļoti daudz šobrīd. Jo vienīgais veids, kā mēs varētu, pieņemsim, ja nu mums gadījumā austrumu kaimiņš uzbrūk, tad vienīgais veids – ar tankiem neko jau tur neizdarīsi, mums ir partizānu karš mežos.

Ilze Nagla: Paldies. “Jaunā Vienotība”!

Zanda Kalniņa-Lukaševica: NATO spēku klātbūtne ir ļoti svarīga, un arī tieši mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ļoti daudz darījis, lai tas notiktu, ka Latvijā ir šis daudznacionālais bataljons. Attiecībā par Eiropas spēkiem, nē, nav nepieciešams veidot Eiropas armiju, bet tas, ko mēs Eiropas līmenī darām – kopīgi attīstām militāro industriju, šobrīd veidojam militārās mobilitātes projektu, kas nozīmē, tai skaitā, atvieglot NATO spēku pārvietošanos Eiropā un no Eiropas naudas investēt ceļu un tiltu stiprināšanā, piemēram, lai tie varētu turēt smago bruņu transportu. Mēs šobrīd neatbalstām obligātā militārā dienesta izveidi, bet mūsu programmā ir uzsvērts, ka jāstiprina Zemessardze, to palielinot līdz aptuveni 20 tūkstošiem zemessargu. Un, visbeidzot, mēs uzsveram, ka ir jāpalielina mūsu pašu aizsardzības budžets līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta nākamajos gados, stiprinot savu drošību, stiprinot savu aizsardzības spēju.

Jānis Geste: Paldies, Papules kundze!

Evija Papule: NATO, protams, jā. Eiropas armijai šobrīd – nē. Obligātajam karadienestam, šobrīd noteikti nē. Stiprināt pēc iespējas, neatkarīgi no dzimuma, jauniešu izvēli piedalīties šādās mācībās, jo cilvēku drošība un prasmi uzvesties arī dabas katastrofās vai neordinārās situācijās ir nepieciešams apgūt. Un to var darīt ne kā obligātu mācību priekšmetu, jo tas parasti izsauc dažas negatīvas attieksmes arī jauniešu vidū, bet katrā gadījumā šādas prasmes ir jāapgūst. Un stiprināt Zemessardzi.

Jānis Geste: Paldies! Un “Nacionālā apvienība”, Kola kungs.

Rihards Kols: “Nacionālā apvienība” uzskata, ka NATO ir vienīgais aizsardzības garants Eiropā. Mēs esam pret Eiropas Savienības vienotu armijas izveidi, jo līdzšinējā politika jau ir pierādījis, ka tā savā ziņā nedarbojas, ir bijušas Eiropas Savienības kaujas grupas, kur ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, bet līdz šim tā pievienotā vērtība ir bijusi ļoti apšaubāma, ir līdzekļu izšķērdēšana. Bet mēs atbalstām Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību ar NATO, bet ar nosacījumu, ka funkcijas nepārklājas ar NATO.

Jānis Geste: Un obligātais militārais dienests?

Rihards Kols: Mēs atbalstām obligātā militārā dienesta ieviešanu, bet tam, protams, nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā. Ja formāts būtu jāizvēlas, mēs ietu ceļu, kā Lietuva, kas ir loterijas veidā iesaukšana kādu gadu. Un, pabeidzot par obligāto militāro dienestu, mēs tomēr paliekam viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nav obligātais militārais dienests. Lietuvā ir, Igaunijā ir, pavisam nesen Francijas prezidents paziņoja, ka Francija atjaunos obligāto militāro dienestu. Es domāju, ka tur ir diezgan lieli pamatojumi un argumenti to darīt.

Jānis Geste: Vaicāsim jautājuma uzdevējam, vai saņemtās atbildes jūs apmierina?

Krišs Ligers: Jā, es apmēram tā biju sagaidījis, bet man ir tādas aizdomas, ka vēl bija tādi, kas gribētu izteikties.

Ilze Nagla: Vai ir kādam no klātesošajiem vēl ko piebilst?

Jānis Geste: Ļoti konkrēti – jā vai nē Eiropas Savienībai un obligātajam militārajam dienestam.

Ilze Nagla: Strīķes kundze, lūdzu.

Juta Strīķe: Eiropas sadarbība NATO ietvaros, nevis veidot paralēlu struktūru. Bet es gribēju teikt, ka mēs atbalstam patriotiskās mācības ieviešanu skolās. Tāpēc, ka tās vēstures zinības un izdzīvošanas mežā māksla..

Jānis Geste: Bet obligātais militārais dienests?

Juta Strīķe: Tās ir Jaunsardze, Zemessardze ar turpmāko iespēju iesaistīties armijā.

Jānis Geste: Putņa kungs!

Roberts Putnis: Atbalsts Eiropas Savienības federalizācijas tendencēm un, protams, arī drošības rakurss – Eiropas Savienības armija. Attiecībā uz obligāto militāro dienestu, šobrīd nerealizējam, bet obligātās militārās apmācības iespējami plašās sabiedrības grupās – jā.

Jānis Geste: Šakara kungs!

Valdis Šakars: Eiropas kopējai armijai – nē, bet koordinācijai starp atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu armijām – jā, kā koordinācijas centrs. Militārajam obligātajam dienestam Latvijā – nē, bet vairāk līdzekļu un vairāk uzmanības zemessargiem.

Jānis Geste: Gābera kungs!

Gints Gābers: Ja dosiet laiku vairāk par “jā” un “nē”, es atbildēšu.

Jānis Geste: Vienā teikumā par katru.

Gints Gābers: Mēs uzskatām, ka Aizsardzības ministrija nesaimnieciski izlieto šo naudu, viņi nevar apgūt tik daudz, iepērkot tehniku, kas vispār neder Latvijai. Mēs uzskatām, šī nauda ir jāiegulda cilvēkos, ir jāstiprina cilvēki. 16 tūkstoši gadā nomirst no sirds un asinsvadu slimībām.  Sportam nav naudas. Aizsardzības ministrijai ir jāuzņemas atbildība par sportu. Eiropas armija – nē, obligātā militārā dienesta vietā, piemēram, 8., 9. klašu skolēniem vasarā aizsardzības mācība, ja nestrādā, plus, kā reaģēt krīzes situācijās.

Jānis Geste: Paldies! Pavļuta kungs.

Daniels Pavļuts: Virknes Eiropas Savienības valstu armijas ir ļoti būtiski jānostiprina, tās daudz ciešāki varētu sadarboties NATO ietvaros. Attiecībā uz obligāto iesaukumu – nē, mēs uzskatām, ka Latvijas drošība ir atkarīga no lielākas profesionālas armijas un no plašākas, ļoti labi aprīkotas Zemessardzes.

Jānis Geste: Paldies! Smiltēna kungs.

Edvards Smiltēns: Mēs saprotam, ka mēs piederam lielākajai un spēcīgākajai aizsardzības institūcijai pasaulē NATO. Līdz ar to, mēģināt viņu sadalīt kaut kādās frakcijās, tas ir vienkārši neracionāli. Tāpēc mūsu sabiedroto klātbūtne Latvijā – tas ir arī priekšnoteikums šai atturēšanas politikai, lai nebūtu incidenti pie mūsu robežas. Obligātais militārais dienests, kolēģi, ir ļoti vienkāršs stāsts. Tāpēc, ka šobrīd, ja mēs tērējam 2%, tad obligātais militārais dienests izmaksās 4% un vairāk. Šis ir tas arguments. Un otrs – karadarbības formas atšķiras, un nu jau šī vardarbības forma nāk daudz gudrākā veidā, un šiem karavīriem jābūt daudz profesionālāk sagatavotiem. Un pēdējais – drošība sākas katra cilvēka galvā un pārliecībā, un lepnumā par savu valsti, un vēlmē to aizstāvēt.

Jānis Geste: Rubina kungs.

Andris Rubins: Eiropas armiju nevajadzētu, NATO mūs pilnīgi apmierina, aizsargā, mēs esam droši. Par obligāto dienestu – nebūtu slikti, ja būtu īss, pusgadu, obligātais dienests, lai jauniešiem iedotu tādu sportisku rūdījumu.

Jānis Geste: Paldies par kandidātu atbildēm.

Ilze Nagla: Vai jūs saņēmāt priekšstatu par to, ko tad partiju kandidāti saka un vai esat apmierināts?

Krišs Ligers: Jā!

Jānis Geste: Un, lūk, jau nākamais jautājums.

Irita Vilipa: Mani sauc Irita, un mans jautājums būtu tāds. Man pašai ir trīs bērni, šeit dzīvojam jau vairākus gadus, un 2016. gadā mans dēls pabeidzu šeit pamatskolu un aizbrauca uz Latviju. Un viņš gribēja iestāties tehnikumā, bet viņa Anglijas izglītības dokumentu pielīdzināja – viņam 17 gadi, bet viņam piedāvāja 7. klasē kopā 14 gadīgiem. Un, protams, viņš ar to nebija apmierināts, mēs gājām, vērsāmies toreiz Latvijas Radio, televīzijā, avīzēs bija tas jautājums pacelts. Toreiz Izglītības ministrija atbildēja tā, ka tas ir tāds pirmais gadījums mūsu praksē, nekas nav bijis, mēs nekādi nevaram palīdzēt. Un tad puikam, protams, nekas neatlika cits – viņš pats divu mēnešu laikā atrada Rāmuļu pamatskolu Cēsu rajonā un divu mēnešu laikā uz vietas Latvijā ieguva to 9. klases izglītību. Bet nu reāli tas, ka visi runā par reemigrācijas plānu bērniem – atgriežaties, atgriežaties, bet, kad reāli tas notiek...

Ilze Nagla: Un kam jūs vēlētos uzdot šo jautājumu?

Irita Vilipa: Jautājumu es vēlos uzdot tādu – vai pa šo laiku kaut kas ir mainījies? Un jautājumu vēlos uzdot Putnim, Pavļutam, Kaimiņam un “Jaunajai Vienotībai”.

Ilze Nagla: Paldies, tātad tādā secībā tad arī sāksim, lūdzu, Putņa kungs!

Roberts Putnis: Atkal tiešām mana pieredze arī, esot pašam diasporas daļai Vācijā. Problēma problēmas galā ar birokrātiskām procedūrām, te reāli šis reemigrācijas plāns nestrādā, tam apakšā arī nav politiska griba, tā virzība ar diasporas likumu šobrīd strauji izkustējās tikai vēlēšanu kontekstā, ņemot vērā to cilvēku daudzumu, kas tomēr ir ārpus Latvijas – ka politiķi pamodās ar to, ka nu tagad kaut kas ir jādara un jāvirza, lai parādītu, ka mēs kaut ko darām diasporas labā. “Progresīvie” iestājas gan par izglītības iespējami vienkāršotu atzīšanu, gan arī par profesionālās kvalifikācijas dokumentu vienkāršotu atzīšanu visiem cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā.

Ilze Nagla: Paldies! Pavļuta kungs.

Daniels Pavļuts: Mūsu partijā ir virkne izglītības ekspertu, un es ļoti labprāt ar jums pēcāk pārrunātu situācijas detaļas, lai saprastu, kas tur īsti ir bijis un kuri ir tie šķēršļi, jo savādāk es nevaru pateikt, vai viņi šobrīd ir novērsti vai nē, un vai tas var atkārtoties vai nē. Tas, ko jūs aprakstāt, ir precīzi tas iemesls, kāpēc mēs uzsākām reemigrācijas plāna izstrādi – jo mēs zinājām, mēs nojautām, ka Latvijas valsts pārvalde savā starpā nesadarbojas, ir pilni ar birokrātiju un nespēju risināt šādas situācijas, kas iepriekš it kā nav nākušas priekšā. Mēs 2012. gadā zinājām, ka tad, kad cilvēki sāks braukt atpakaļ, šādas situācijas būs. Un būs ierēdņiem lielas acis un viņu plātīs rokas, un viņi netiks galā. Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs to darījām. Un es ceru, ka pa šo laiku daudzas lietas ir izkustēšanās.

Ilze Nagla: Paldies! Lūdzu, Kaimiņa kungs!

Artuss Kaimiņš: Tātad tas, kā jūs aprakstījāt, tas tiešām ir smieklīgi, bet nu principā traģiski. Jo no malas varbūt tas “ha, ha, hā”, bet patiesībā reāli dabā jūs saskārāties ar milzīgām problēmām, jo no tā cieš bērns. Tātad “Vienotības” ministrija, Izglītības, ja, Šadurskis tātad. Tā problēma ir tāda, ka es nesaprotu, kāpēc vēl joprojām nav vienots šis te dokuments, diploms vai pabeigšanas papīrs, ka viņš ir vienādi likvīds jebkurā Eiropas Savienības valstī. Tam tā būtu sen jau jābūt. Tad ko jūs darāt tajā Izglītības ministrijā ar Šadurski priekšgalā? Lūdzu!

Jānis Geste: Nu lūk, un tagad arī iespēja atbildēt “Jaunās Vienotības” pārstāvei.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Eiropas Savienībā ir vienots izglītības process, ko gudros vārdos sauc par Boloņas procesu, tieši tādēļ, lai šie diplomi atbilstu. Patiešām ir ļoti rūpīgi jāskatās šis konkrētais gadījums, es neņemos šeit uz vietas to nokomentēt, ir bijusi kāda tiešām specifiska problēma. Tas, ar ko daudz vairāk cilvēki saskaras atgriežoties, ir, piemēram, ja bērnam nav tik augstu latviešu valodas zināšanu. Šobrīd jau paredzēts, ka viņam pienākas palīdzība un asistents skolā pirmajā laikā iekļauties. Tas nav darbojies pietiekami labi, tādēļ Diasporas likumā šobrīd ir ļoti skaidri noteikts, ka, bērniem atgriežoties, pienāksies īpašs atbalsts un palīdzība latviešu valodas apmācībai un arī iekļauties atpakaļ Latvijas izglītības sistēmā, kas ir atšķirīga no Lielbritānijas un daudzām citām sistēmām. Tam var palīdzēt arī vasaras nometnes.

Jānis Geste: Paldies, un es atļaušos jūsu jautājumu paplašināt vēl tikai uz vienu no kandidātiem, jo līdz 2017. gadam Izglītības ministrijā strādāja pie reformām arī Evija Papule. Izskaidrosiet, kas ir noticis?

Evija Papule: Es pavisam nopietni gribu jums teikt, ka patiešām tādi gadījumi bija un mēs to novērsām. Varbūt tas izklausīsies mazlietiņ birokrātiski, bet ir tāda kārtība kā Ministru kabineta noteikumi, kas ir obligāti visiem. Mēs tiešām ieviesām prasību, ka ir jāpielīdzina tieši tajā pašā vecumā, kurā skolēns ir, nonāk arī Latvijas skolās. Savukārt, to, ko “Jaunās Vienotības” pārstāve minēja – jā, jau vairākus gadus ir iespēja par valsts naudu papildus stundas latviešu valodas līmeņa apguvei vai izlīdzināšanai, un skola to nodrošina. Rīga to, protams, dara tādēļ, ka ir lielas skolas un ir lielāks piedāvājums. Jautājums ir cits – kā to izdara citās pašvaldībās un kā to ņem vērā. Man ir ļoti sāpīgi, ka jūs pieminējāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ir bijuši neatsaucīgi. Man ir žēl, ka jūs neparunājāt ar mani, jo šī lieta ir novērsta katrā gadījumā prasību jautājumā. Bet gribu teikt, ka, lai arī savus kolēģus, bijušos kolēģus, ierēdņus parasti aizstāvu, diemžēl ir tā, ka tas ir atkarīgs no cilvēka, kuru jūs saņemat pretim. Bet no likumdošanas viedokļa, tas ir novērsts, un es ceru, ka tādu gadījumu vairs Latvijā nebūs. Gribu piebilst vēl vienu lietu. Boloņa šeit nestrādā, jo Boloņa definē augstākās izglītības dokumentu pielīdzināšanu un katra valsts to var darīt atsevišķi.

Jānis Geste: Paldies! Vai saņēmāt atbildi?

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Es gribētu šeit īsu piebildi, es domāju, svarīgi cilvēkiem zināt. Katram bērnam un katrā pašvaldībā pienākas šis atbalsts, diemžēl ne visas pašvaldības un skolas to nodrošina. Ja saskaraties ar to, ka nav, vajag prasīt un pieprasīt, un to ir ļoti svarīgi cilvēkiem zināt.

Irita Vilipa: Paldies par atbildēm. Un cerams, ka dzīvē tas strādā daudz labāk, nekā jūs to sakāt.

Jānis Geste: Paldies jums!

Dana Reizniece-Ozola: Ja drīkst piebilst, manuprāt, labs padoms būtu arī pirms atgriezties Latvijā, jau sazināties ar reģionālo koordinatoru. Katrā reģionā ir vismaz viens cilvēks, kas palīdzēs ģimenei gan skolu atrast, gan darbu.

Ilze Nagla: Tas arī ir ticis darīts. Paldies! Un mums ir vēl skatītāju jautājumi. Lūdzu, nāciet droši pie mikrofona, sakiet, kā jūs sauc!

Kārlis Albergs: Labvakar, mani sauc Kārlis Albergs. Es strādāju Nacionālajā veselības servisā,  maģistrantūrā studēju veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanu.

Ilze Nagla: Šeit, Lielbritānijā?

Kārlis Albergs: Šeit, Lielbritānijā. Mans jautājums ir ZZS un “Jaunajai Vienotībai”. Kādu jūs vēlētos redzēt veselības aprūpes sistēmu Latvijā nākamajos 15 gados?

Ilze Nagla: Labs jautājums, minūte atbildei.

Dana Reizniece-Ozola: Mēs vēlamies, lai Latvijā mediķi būtu pietiekami atalgoti un neskatītos uz ārvalstīm vai arī neietu no publiskā sektora uz privāto sektoru. Un mēs vēlamies, lai veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkam būtu pieejami tādā kvalitātē, kā ir nepieciešams, un tad, kad tas ir vajadzīgs, nevis gaidot rindās mēnešiem un pat dažkārt gadiem. Un tas ir iemesls, kāpēc mēs arī šīgada budžetā paredzējām vairāk nekā 230 miljonu eiro, kur puse no finansējuma tiek novirzīts atlīdzības palielināšanai, otra puse rindu mazināšanai. Un turpināsim to darīt arī nākamajos gados. Otra lieta, iekšējā efektivitāte – tādēļ arī vajadzīga e-veselība, tādēļ ir vajadzīga iekšējā procesa uzlabošana, lai, tai skaitā, Nacionālais veselības dienests zinātu, kā katrs eiro tiek iztērēts un ka tas tiek iztērēts iedzīvotāju labā.

Ilze Nagla: Paldies! Un “Jaunā Vienotība”.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa 12 punktu programmā ir īpaša sadaļa, kas ir veltīta tieši veselības aprūpei. Tās galvenais mērķis ir, lai Latvijā ir pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem. Un arī ar īpašu fokusu uz ģimenēm un bērniem. Tas, kas ir uzsvērts, ka ir nepieciešams gan ikgadējas bezmaksas veselības profilakses pārbaudes, gan samazināt zāļu cenas. Tāpat ir nepieciešams patiešām, lai šī kvalitatīvā veselības aprūpe būtu pieejama visā Latvijā, un tādēļ tiek piedāvāts, ka nauda seko pacientam uz to iestādi, kur viņš dodas ārstēties, arī, ja kādā gadījumā tā ir privāta ārstniecības iestāde, ja publiskā to tobrīd nespēj nodrošināt.

Artuss Kaimiņš: Viena piebilde. Vienkārši man ir patīkami dzirdēt, ka jaunās, vecās “Vienotības” pārstāve runā par to, ka samazināt medikamenta cenu. Jo, pieņemsim, tagad, kad ir šis raidījums, tad ir reklāmas pauzes. Un šobrīd tiek reklamēts “Ibumetin” par 1,60 eiro 10 tabletes. Tās ir Latvijā cenas. Cik maksā šeit, Anglijā, ibuprofēns, cik viņš maksā? 29 centi! Respektīvi, tagad jūs sakāt, jūs gribat samazināt medikamentu cenas. Mums vajag liberalizēt bezrecepšu medikamentu nozari. Sen jau!

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs!

Jānis Geste: Un es atgādināšu, jautājums bija par to kādu mēs redzam veselības aprūpi..\

Ilze Nagla: Mēs runājam par 15 gadiem. Tātad veselības aprūpe pēc 15 gadiem. Paldies, Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Es dzirdēju no “Vienotības” un ZZS tieši to pašu, ko es arī redzu saistībā ar veselības aprūpi – ārsti, kas nepamet valsts iestādes un nepāriet uz privātajiem, veselības aprūpe, kas ir pieejama un tā tālāk. Decembrī “Latvijas Reģionu apvienība”, es personīgi, iesniedzām grozījumus, lai panāktu to, ka valsts finansējums prioritāri aiziet valsts iestādēm. “Vienotība” un ZZS izlobēja privātās medicīnas intereses un panāca, ka to izrauj no likuma ārā, uztaisīja darba grupu, kur šos grozījumus pavisam nogremdēja.

Jānis Geste: Mēs šeit atbildi, kādu jūs redzat veselības aprūpi pēc 15 gadiem, šķiet, nedabūsim.

Ilze Nagla: Pavļuta kungs vēl mēģinās varbūt.

Daniels Pavļuts: Jā, mēs saredzam nevis 15 gadu laikā, bet tuvāko dažu gadu laikā. Mēs redzam, ka Latvijā jābūt pilnībā valsts budžeta finansētai, vispārēji pieejamai veselības aprūpei, kurā neatkarīgi no tā, kādas krāsas koridorā jums ir jāuzturas, jūs piekļūstat izmeklējumiem iespējami īsā laikā, īpaši tad, ja jums ir smagas diagnozes. Situācija, kad medmāsas strādā citās profesijās, ir jāmaina tūlīt, medmāsu algas ir jādubulto. Un es gribētu izmantot iespēju koalīcijas partijām, arī “Saskaņai” pajautāt, kādēļ jūs balsojāt par šo Veselības aprūpes finansēšanas ierobežošanas likumu, kas liedz desmitiem tūkstošu, jūs pat nezināt cik, Latvijas iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei? Un vai jūs to atcelsiet pēc pārvēlēšanas?

Edvards Smiltēns: Tas tāpat tiks atcelts.

Artuss Kaimiņš: Viņš jau ar atpakaļgaitu iet. Viņi paši ir sapratuši, ka ir muļķīgi sabalsojuši.

Andris Rubins: Gribētu arī piebilst, ka medikamentu cenām jābūt ir uz pusi lētāk. Veselības ministrija lobē privātās kompānijas.

Ilze Nagla: Rubina kungs, runājot par medikamentu cenām, es Itālijā pirku kliņģerīšu tinktūru, samaksāju 14 eiro. Tā es arī nesaprotu, kāpēc Latvijā to var dabūt par mazām naudiņām un citās Eiropas Savienības valstīs..

Artuss Kaimiņš: Tad jums vajag taisīt biznesu, vest no turienes..

Ilze Nagla: Droši vien, ir piemēri dažādos virzienos.

Jānis Geste: Vai jūs saņēmāt atbildi?

Kārlis Albergs: Jā un nē.

Ilze Nagla: Jums jautājums pārāk grūts.

Kārlis Albergs: Es piekrītu, veselības aprūpei ir jābūt pieejamai un taisnīgai gan cilvēkiem, kas saņem aprūpi, gan arī tiem, kas viņu sniedz. Bet es gribētu redzēt Latvijas veselības aprūpi kā konkurētspējīgu, spēcīgu spēlētāju pasaules līmenī.

Jānis Geste: Nu lūk, kāds potenciāls konsultants, kura zināšanas izmantot nākotnē. Paldies!

Ilze Nagla: Lūdzu, nāciet droši pie mikrofona, kā jūs sauc?

Elīza: Es esmu Elīza no Birmingemas. Un man jautājums visiem deputātiem šeit. Anglijā, pabeidzot pamatskolu, jauniešiem, kam dzimtā valoda nav angļu valoda, ir iespēja likt valodas eksāmenu, bet latviešiem tādu iespēju nav, jo latviešu valodas eksāmens nav pieejams. Vai jums šis liekas aktuāli, un vai jūsu partija latviešu bērniem dos šādu iespēju? Anglijā nevar nolikt latviešu valodas eksāmenu, kvalifikāciju. Indiešu, itāļu var nolikt, bet latviešu nevar. Jo Latvija to nav noorganizējusi.

Ilze Nagla: Tātad, vai jūs cīnīsieties par to, lai var šo eksāmenu nolikt arī Anglijā, latviešu valodu.

Jānis Geste: Strīķes kundze, lūdzu!

Juta Strīķe: Mēs skaidri zinām pamatprincipu, ka visas Eiropas Savienības valodas ir vienlīdzīgas, līdz ar to nevar atkarībā no valsts lieluma privatizēt itāļu, spāņu vai portugāļu pāri citām, un latviešu valoda arī Anglijā ir tāda pati valoda kā jebkuras citas Eiropas Savienības. Un, protams, ja tas ir atļauts citām valodām, tad obligāti ir jācīnās, lai latviešu valoda..

Rihards Kols: Es saprotu, tas ir vairāk, lai iegūtu Latvijas sertifikātu, to novērtējumu A, B, C līmenis par latviešu valodas zināšanām. Es domāju, ka Latvija var nodrošināt, ņemot vērā, ka mums ir svētdienas skoliņas. Bet Izglītības ministrija var sūtīt savus ekspertus noteiktos periodos, vai tas ir četrreiz gadā, kur ir iespēja kārtot šos valsts valodas eksāmenus. Es saskatu tādu iespēju, var valsts nodrošināt.

Jānis Geste: Labi, Putņa kungs!

Roberts Putnis: Atbalsts latviešu valodas uzturēšanai, nodrošināšanai diasporā ir viena no mūsu diasporas politikas prioritātēm. Līdz ar to viss, kas ir jādara arī šajā gadījumā no valsts atbalsta, būtu vienkārši jādara ar elementāru darīšanas metodi. Tur nav ko daudz runāt.

Jānis Geste: Dodamies tālāk, Šakara kungs!

Valdis Šakars: Domāju, ka tas ir Ārlietu ministrijas un starpvaldību jautājums, kas jāatrisina starpvalstu līmenī, un Izglītības ministrijai darāmais darbs, lai nodrošinātu ar konkrētiem ekspertiem, kas ir spējīgi šādu eksāmenu pieņem.

Jānis Geste: Gābera kungs!

Gints Gābers: Tas ir jāatbalsta, ja reizē valsts arī atbalsta līdzekļus apmācībai.

Jānis Geste: Paldies, Papules kundze!

Evija Papule: Tas noteikti būs, jo jaunā satura izmaiņa noteikti ieviesīs arī zināmas valsts pārbaudījumus, beidzot 9. klasi, un, līdz ar to, ja jums būs vēlme mācīties, tai skaitā arī pašmācības ceļā, kas jau šobrīd ir iespējams un ja tas būs arī valsts noteikts pārbaudījumus, tad tāda iespēja, būs. Bet jums jau tad tas būs, 12. klasi beidzot, visticamāk.

Jānis Geste: Pavļuta kungs.

Daniels Pavļuts: Es domāju, tā ir izdarāma un atbalstāma lieta.

Ilze Nagla: Paldies! Smiltēna kungs.

Edvards Smiltēns: Mūsu valstij ir kritiski svarīgs katrs jaunietis, jo sevišķi arī tie, kas piedzimuši ārvalstīs vai šeit izauguši, tāpēc latviešu valodas apmācība ir diasporas politikas prioritāte. Ir nepieciešams arī šos pedagogus, kas apmāca bērnus, viņiem nodrošināt šo kvalifikāciju. Tāpat arī es zinu, ka ir plānā iekšā tas, ka var braukt un šos eksāmenus pieņemt, un nodrošināt to, ka var nokārtot.

Evija Papule: Es mazliet gribu papildināt – braukt varbūt nevajadzēs, jo liela daļa varēs kārtot arī elektroniski. Jautājums tikai ir par mutvārdu daļu, kas viennozīmīgi varētu būt arī valodas eksāmena sastāvdaļa.

Jānis Geste: Ļausim atbildēt arī pārējiem kandidātiem. Rubina kungs!

Andris Rubins: Mēs to atbalstām – latviešu valodas apmācību un eksāmenu pieņemšanu arī citās valstīs, Anglijā.

Ilze Nagla: Paldies! Zandai Kalniņa-Lukaševica.

Zandai Kalniņa-Lukaševica: Jaunais diasporas likums skaidri pasaka, ka tiks sniegts atbalsts gan valodas apguvē, gan arī, ka valsts nodrošinās iespēju šī eksāmena nokārtošanai.

Jānis Geste: Kaimiņa kungs!

Artuss Kaimiņš: Jā, Birmingema vispār interesants stāsts. Pirms diviem mēnešiem te pat nebija paredzēts vēlēšanu iecirknis, kaut gan tur dzīvo pāri 10 tūkstošiem Latvijas valsts iedzīvotāju. Pateicoties KPV LV iniciatīvai, mēs atvērām. Ja viņi negrib pat Birmingemā taisīt vaļā iecirkni, jo viņi zina, ka jaunā trimda, ja tā var nosaukt, nebalsos par “Vienotību”, labāk viens iecirknis mazāk Birmingemā. Tad, ja mēs runājam par izglītības jautājumiem, tieši tad tas ir Rinkēvičs no “Vienotības”. Izglītības jautājums – Šadurskis no “Vienotības”. Varas partijas 10 gadus jau ir bijuši pie varas, “Vienotība”, ZZS. Nerūpējās par mūsu valsts cilvēkiem.

Jānis Geste: Kaimiņa kungs, jautājums, vai nodrošināsiet šādu iespēju?

Artuss Kaimiņš: Tam būtu sen jau jābūt, jo tā ir viena no Eiropas valodām, un, ja tur viņi var nolikt arī itāļu valodu, franču, tam bija sen jau jābūt. Konkrēta neizdarība no šīs jaunās, atvainojiet, vecās “Vienotības”.

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs! Dana Reizniece-Ozola.

Dana Reizniece-Ozola: Mūsuprāt, ir svarīgi dot iespēju ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem ne tikai nokārtot latviešu valodas, bet arī citus centralizētos eksāmenus, kas ļautu Latvijā iestāties vidusskolā un arī augstskolā. Jau šobrīd jūs jau zināt, ka arī daudzi, kas grib studēt augstskolā Latvijā, nepagūst nokārtot centralizētos eksāmenus. Un tad ir spiesti izvēlēties privātas augstskolas, kas to ne tik stingri prasa, salīdzinājumā ar valsts augstskolām, tā kā klātienē vai attālinātā režīmā šādas iespējas būs.

Ilze Nagla: Paldies, saņēmāt atbildi?

Elīza: Paldies!

Ilze Nagla: Jautātāji, mums vēl ir daudz. Lūdzu, kā jūs sauc un kāds ir jūsu jautājums, un kam jūs to vēlaties uzdot?

Aigars Tučs: Mani sauc Aigars Tučs, un es esmu Dārbišīras, sešus gadus jau dzīvoju un strādāju šajā vietā. Vispirmām kārtām, gribēju iesākt ar pateicību, ka visa jauno laiku emigrācija ekonomiskā vairs netiek dēvēti par nodevējiem, bet par devējiem, un es te dzirdēju tos miljardus, ko mēs esam pārskaitījuši, tātad kā mēs esam atbalstījuši savus vecākus, pensionārus un pat arī mūsu banku sistēmu. Un mans jautājums attiecībā tieši sakarā ar to. Man pašam jāmaksā hipotekārais kredīts, paldies Dievam, nav pārāk liela procentu likme. Jautājums būtu “Latvijas Reģionu apvienībai” par nekomerciālo banku kredītpolitiku, tātad par ātrajiem kredītiem, kāda šobrīd tur ir situācija?

Artuss Kaimiņš: Drausmīga.

Edvards Smiltēns: Mums bija reklāmas pauze, un tieši kolēģi teica, ka reklāmas pauzē esot bijusi ātro kredītu reklāma, lieldraugs esot, “Vivus” vai “Cream credit”. Pirmkārt, to, ko mēs esam izdarījuši pavasarī, mēs iesniedzām grozījumus, paredzot to, ka no šim nenormālajām procentu likmēm mēs maksimumu uzliekam 25% gadā, tā ir augstākā patēriņa kredītlikme, mēs viņu ierobežojam. Otrs – arī pagājušonedēļ es iesniedzu grozījumus, lai aizliegtu ātro kredītu reklāmas televīzijā un radio. Tas, kas šobrīd ir izdarīts – “Zaļie zemnieki”, paldies viņiem pēdiņās, viņi visu šo griež atpakaļ. “Zaļo zemnieku” pārstāvji ir iesnieguši to, ka kredītprocentu likmes no mūsu jau iesniegtajiem, nobalsotajiem 25% gadā, tiek rautas atpakaļ uz 200% gadā. Tas ir “Zaļo zemnieku” priekšlikumus, kurš vēl nav publisks tāpēc, ka tas ir tikko iesniegts, šajā nedēļā un “Zaļie zemnieki” šobrīd lobē ātro kredītu kompānijas.

Artuss Kaimiņš: Tā ir taisnība.

Edvards Smiltēns: Un tas nav pieļaujams, jo 174 tūkstoši cilvēku nevar samaksāt.

Jānis Geste: Paldies, Smiltēna kungam! Jautājums bija “Latvijas Reģionu apvienībai”, tā kā Smiltēna kungs pieminēja “Zaļo un zemnieku savienību” – īsa replika.

Artuss Kaimiņš: Tiek speciāli torpedēts šis jautājums Saeimas komisijās, speciāli cilvēki nenāk uz.. un tas, ko tagad jūs darāt, ir cilvēku dzīšana parādos.

Dana Reizniece-Ozola: Taisnība ir, ka deputāti tiešām torpedē šī jautājuma skatīšanu, un man ir žēl, ja kāds no ZZS kolēģiem ir iesniedzis pretējus priekšlikumus tam, kādus ir sagatavojusi arī finanšu ministre gan par likmju samazināšanu, gan par to dēmonisko prasību cilvēkam vienā maksājumā atdot šos parādus. Un trešā lieta, ko mēs vēl virzīsim uz trešo lasījumu – maksātnespējas vienkāršots risinājums tiem cilvēkiem, kas jau ir nonākuši parādu gūstā.

Ilze Nagla: Vai jūs saņēmāt atbildi?

Aigars Tučs: Es saņēmu atbildi. Jā, man ir liels prieks, jo man daudzi kolēģi, ar kuriem es strādāju kopā, dzīvoju, ir iekrituši šajās lamatās un tagad šis jautājums tie skatīts.

Jānis Geste: Dosimies tālāk un dosim iespēju uzdot vēl kādu jautājumu.

Ilze Nagla: Jā, lūdzu, nāciet pie mikrofona, sakiet, kā jūs sauc, kāds jautājums un kam?

Ojārs: Labdien, mani sauc Ojārs. Es esmu četru bērnu tēvs un esmu ekonomisku iemeslu dēļ šeit, tāpēc man ir konkrēti viens jautājumus Rubina kungam un pārējām partijām, un es tiešām gribētu dzirdēt tikai jā vai nē, ja tāds likums tiktu pieņemts. Rubina kungs, jūs pieminējāt jaunu ģimeņu attīstības plānu sakarā ar dzīvokļiem. Teiksim, es, cik es saprotu, ja ir trīs bērni, jūs pat esat gatavi dzīvokli atdot īpašumā, un tad ir jautājums, vai ekonomiski tam ir pamats, jo, atceroties slaveno teicienu, kā var nesolīt, lai gan solījuši ir visi pirms tam, gan arī jūs šobrīd solāt kaut ko un arī nākamreiz solīs. Tāpēc jautājums, vai tam ir ekonomisks pamats, vai ir finansējums, vai ir īpašumi? Un pārējām partijām, ja gadījumā ir tāda likumu pieņemšanas variants – vai jā, vai nē, vai tas ir darāms, atbalstīt tieši jaunās ģimenes?

Ilze Nagla: Labi, ļoti precīzi, Rubina kungs.

Andris Rubins: Tam ir ekonomisks pamats, mēs atbalstīsim jaunās ģimenes. Tāpēc, ka mūsu valstī ir ļoti daudz naudas, ko nesaimnieciski izmanto. Pirmkārt, ir jāsamazina ierēdņu un birokrātu skaits uz pusi, otrkārt, mēs nesaņemam nekad nekādu naudu no Latvijas ostām. Latvijas ostas ir izīrētas uz 50 gadiem, vairāki no tiem pat ir nepilsoņi, ir izīrētas uz 50 gadiem Latvija ostas zeme par ļoti zemu kadastrālo vērtību. Treškārt, mums vajag ierobežot, ka neviens valstī no budžeta nedrīkst saņemt vairāk algā kā Valsts prezidents. Un mums ir “Air Baltic” vadītājs, kurš saņem algā vienu miljonu eiro gadā. Nauda ir diezgan. Un otrs, mēs jau sākam tā, ka mēs to dosim jaunām ģimenēm. Uzcelsim dzīvokļus. Ja valsts šodien ir paņēmusi 11 miljardus, 11 miljardi ir valsts parāds, tad kāpēc mēs nevaram ziedot vienu miljardu priekš Latvijas tautas? Uzcelt dzīvokļus un lūdzu, ja jums ir trīs bērni, tad viņš jums paliek par brīvu.

Ilze Nagla: Paldies! Pārējiem ir jautājums – jā vai nē, vai šis solījums ir ekonomiski izpildāms vai nē? Dana Reizniece-Ozola, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Nē, tas nav ekonomiski izpildāms, bet kas ir ekonomiski izpildāms – jau šobrīd strādājošā mājokļa atbalsta programma, kur jaunās ģimenes un arī jaunie speciālisti var saņemt valsts atbalstu pirmajai iemaksai. 10 tūkstoši ģimeņu jau ir atbalstīts, un mēs to arī turpināsim nākotnē.

Jānis Geste: Garš tas jā un nē.

Ilze Nagla: Paldies! Kaimiņa kungs – jā vai nē?

Artuss Kaimiņš: Problēma ir tāda, ka tam jābūt ir politiskam lēmumam, piemēram, Igaunijā ir ļoti liels atbalsts jaunajām ģimenēm, un tur ir vieglāk dabūt kredītu ar mazākām procentu likmēm, un tam būtu jābūt arī Latvijā tādā pašā veidā. Un es domāju, ka dzīvokļu dāvināšana – tā ir fantasmagorija, bet varētu tiešām zemas procentu likmes šiem kredītiem, arī hipotekārajiem, kā jūs sakāt, tieši atbalstot jaunās ģimenes, jo bērni tā ir..

Jānis Geste: Es pārfrāzēšu jautājumu. Ņemot vērā, ka mēs runājam par potenciālo Saeimas darbu, tur ir tādas balsojuma podziņas – par vai pret. Tā būs vieglāk – par vai pret.

Artuss Kaimiņš: Bet tad vēlreiz jautājumu – par vai pret.

Ojārs: Ja izvirza šādu solījumu, vai kāds atbalsta?

Artuss Kaimiņš: To Rubina kungs pats izdomāja tikko.

Andris Rubins: Solījums nebija dāvināt, solījums bija, ka mēs nodrošināsim ar dzīvokli. Dzīvoklis skaitīsies valstij, jūs maksāsiet komunālos maksājumus, bet, ja tai jaunajai ģimenei būs trīs bērni, tad mēs viņu uzdāvināsim. Jā, mums vajag tos bērnus.

Jānis Geste: Par to arī bija jautājums – vai šādu iniciatīvu?

Ilze Nagla: Tātad Zanda Kalniņa-Lukaševica – jā vai nē? Vai tas ir ekonomiski izdarāms?

Zanda Kalniņa-Lukaševica: 9000 ģimenes šobrīd ir saņēmušas atbalstu mājokļu iegādei. Turpināsim šo mājokļu iegādes atbalsta programmu, un arī ir jāveido īres dzīvokļu izbūve. Atbalsts iegādei. Manna no debesīm krita tikai Mozus laikos, uzdāvināt visiem nevar, bet var palīdzēt iegādāties vai īrēt.

Ilze Nagla: Paldies. Smiltēna kungs!

Edvards Smiltēns: Nevar šķirot, atsevišķām ģimenēm dāvināt, atsevišķām – nē. Jādod tad ir visām. Budžeta līdzekļi pārsniegs valsts budžeta iespējas, tāpēc šī, protams, ir tāda liela ilūzija. Taču pirmā mājokļa programma, šobrīd tur jau ir 64 miljonu apmērā šīs garantijas iedotas, un, ja vajag, tad arī būs vēl. Un otrs, arī šo te īres dzīvokļu tieši reģionos būvniecība. Šobrīd finanšu instrumenti “Altum” ir. Es arī pagājušonedēļ ar Reini Bērziņu izrunāju, “Altum” vadītāju, īres dzīvokļu būvniecību, lai būtu pieejama vieta, kur cilvēkiem dzīvot.

Ilze Nagla: Paldies! Pavļuta kungs!

Daniels Pavļuts: Šādu priekšlikumu uzskatu par nereālu. Es uzskatu, ka mums, pirmajām kārtām, ir jāpalīdz – šobrīd Latvijai daudz jau esošu bērnu, kas dzīvo neciešamos apstākļos un par ko jāparūpējas. Tas ir mūsu pienākums.

Ilze Nagla: Paldies! Papules kundze!

Evija Papule: Mēs atbalstīsim darbības, kas veicinās atbalstu, bet saprāta robežās ar ekonomisko pamatojumu.

Jāni Geste: Gābera kungs!

Gatis Gābers: Es uzskatu, ka labs darbs un pareizs darbs ir, ko valdība dara – īres namu attīstība, tas būtu pirmais solis. Un tālāk skatītos. Uzreiz tā solīt dzīvokļus un limonādi, tas man liekas tā mazliet lēkt augstāk..

Jānis Geste: Šakara kungs!

Valdis Šakars: Uzlabot un paplašināt pirmā dzīvokļa iegādes programmu, atbalsta programmas, un noteikti reģionos veidot īres dzīvokļu programmas, jo tas ir ļoti būtisks jautājums tieši ārpus lielajām pilsētām.

Jānis Geste: Paldies! Putņa kungs!

Roberts Putnis: “Progresīvajiem” atbalsts ģimenēm ir absolūti sociālās politikas prioritāte. Valstij beidzot ir jāiejaucas arī īres tirgū ar īres dzīvokļu izveidi, būvniecību. Un jāsakārto arī īres tirgus, kas ir ļoti apgrūtinoši tieši ģimenēm ar bērniem.

Jānis Geste: Paldies! Kola kungs.

Rihards Kols: Paplašinot pirmā mājokļa programmu, dot arī iespēju, valsts atbalstu izremontēt un labiekārtot, ne tikai iegādāties. Un papildus būtu iespējama Lielbritānijas prakse, kur dzīvokli vai nekustamo īpašumu valsts iegādājas kopā ar šo personu, ar ģimeni un noteiktu periodu valsts īrē to savu daļu šim cilvēkam, kamēr tā puse, kas pieder valstij, tiek nosegta un pilnībā īpašums nonāk personas īpašumā.

Jānis Geste: Un Strīķes kundze.

Juta Strīķe: Ekonomiski ir iespējams tas, kas rakstīts mūsu programmā, jo mēs to esam izrēķinājuši – tie ir pabalsti pirmajam bērnam 50, otram 100 eiro, trešajam 150, tie ir 300 eiro mēnesī, atšķirībā no pašreizējā. Un, protams, ir nepieciešams papildināt un attīstīt gan valsts, gan arī pašvaldību atbalsta programmas daudzbērnu ģimenēm.  Un tās ir arī pašvaldības līmenī, kā arī valsts līmenī.

Ilze Nagla: Paldies, vai izklausījās tā, ka trīs bērnu ģimenē neviens dzīvokli tomēr dāvināt nesola?

Ojārs: Teiksim godīgi, tā dāvināšana tāpēc arī bija, izteikties par solījumiem. Bet nu es dzirdēju to, ko es dzirdēju, paldies!

Jānis Geste: Un paldies jums par jautājumu.

Ilze Nagla: Paldies, lūdzu, nākamais jautājums, nāciet droši pie mikrofona!

Edgars Liepiņš: Labvakar, mani sauc Edgars Liepiņš, es esmu latvietis dzīvojošs Lielbritānijā. Sākšu ar to, ka paldies Latvijas Televīzijai, paldies Daugavas Vanagu fondam Lielbritānijā, paldies topošajiem deputātu kandidātiem par to, ka atrada laiku, atbrauca šejieni. Paldies visiem klātesošajiem. Paldies žurnālistiem. Bet laika trūkuma dēļ mēģināšu būt īss un kodolīgs, un, teiksim tā, uzdošu jautājumu, kur esmu deleģēs no “Tautas tiesību kustības”, kas ir juridiski reģistrēta organizācija Latvijā. Un jautājums gan būs tāds diezgan retorisks un netipisks. Palūgšu atbildēt pagaidām pie varas esošajām partijām ZZS, “Jaunajai Vienotībai”. Arī pārējiem partiju pārstāvjiem, tas ir, kandidātiem.

Ilze Nagla: Un jūsu jautājums ir?

Edgars Liepiņš: Kas tiks darīts, lai mazinātu Eiropas Padomes un Eiropas Savienības ietekmi Latvijas valsts darbā, kā arī Saeimā? Jo šobrīd jebkurā sfērā visu, gandrīz visu kontrolē Brisele. Vai viss, teiksim tā, tiek pielāgots un saskaņots ar Briseli? Tāds mans jautājums – kas tiks darīts vai nekas netiks darīts, lai šo, teiksim tā, ietekmi mazinātu?

Ilze Nagla: Tātad, vai kaut kas tiks darīts, lai mazinātu Briseles ietekmi Latvijā?

Edgars Liepiņš: Jā, jo galu galā Latvija ir domāta pēc idejas kā suverēna un neatkarīga valsts.

Jānis Geste: Jautājums skaidrs, un šeit pavisam ātrs lūgums būs deputātiem. Ir tāda lieta televīzijā, šī lieta saucās satelīti. Ja atbildēsiet ļoti gari, mūsu debates šovakar beigsies kādā nevietā.

Ilze Nagla: Pārtrūks pus teikumā.

Jānis Geste: Tāpēc, vai kaut ko darīsiet, lai mazinātu Briseles ietekmi Latvijā?

Ilze Nagla: Sāksim no Danas Reiznieces-Ozolas.

Dana Reizniece-Ozola: Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un mēs nemazināsim šo ietekmi, mēs, tieši otrādi, izmantosim gudri to, ka mēs esam Eiropā un ka mums ir pieejams tirgus, un mēs varam no tās arī daudz ko iegūt.

Jānis Geste: Kaimiņa kungs?

Artuss Kaimiņš: Mums ir problēma ar to, kas pārstāv mūsu ministrijas, respektīvi, Dūklava kungs, pieņemsim, Zemkopības ministriju, vecais komunists. Vispār nesaprot angliski. Tā doma ir tāda, ka Latvijā ļoti bieži mēs jau esam pieņēmuši jebkuru regulu, kas vēl nav iznākusi ārā no Briseles. Mēs jau viņu esam pieņēmuši, bet vajag atšķirt regulu no direktīvas. Direktīva ir augstāk, proti. Pieņemsim, mums ir ļoti labs piemērs par šīm te šprotēm, kas bija benzopirēna līmeņa samazināšanās, kad gribēja visur Eiropā vienādi. Mūsu partijas pārstāvis Didzis Šmits izdarīja tā, ka tieši šobrīd joprojām Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur ir atļauts paaugstinātais benzopirēna līmenis šprotēm. Tātad tas ir, kā tu pārstāvi savu valsti. To var izdarīt, vienkārši nav jau to pārstāvju. savaldzinātais, ļaus Engurē līmenis ieteiktajiem kandidātiem. Tātad tas ir radikāli un pārstāv savu valsti. To var izdarīt, tikai nav jau to pārstāvju.

Ilze Nagla: Kaimiņa kungs, paldies! Zanda Kalniņa-Lukaševica, lūdzu.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Stipra, spēcīga un vienota Eiropas Savienība ir Latvijas interesēs. Tas, ko mēs darām, mēs palielinām Latvijas ietekmi Briselē, Strasbūrā. Ar profesionālu, aktīvu, kvalitatīvu darbu mēs spējam panākt Latvijas interešu ņemšanu vērā un iestrādāšanu Eiropas lēmumos, tai skaitā, šobrīd aktīvi strādājot pie Latvijas interesēm nākamo septiņu gadu Eiropas budžetā.

Jānis Geste: Paldies! Atgādināšu jautājumu – vai mazināsiet Briseles ietekmi Latvijā, pavisam īsi, jūsu pozīcija, pārējiem kandidātiem, lūdzu īsi.

Andris Rubins: Mēs mēģināsim mazināt, mums jāpieņem likumdošana Latvijā vai jāmaina arī Satversme, kur Latvijas likumi būtu galvenie.

Jānis Geste: Paldies!

Ilze Nagla: Paldies! Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Mēs nemazināsim Briseles ietekmi Latvijā, jo mēs palielināsim Latvijas ietekmi Briselē, pieņemot gudrus lēmumus un izlobējot Latvijas intereses kā, piemēram, man bija gods strādāt pie miljarda, ko mēs panācām Latvijas lauksaimniekiem Zemkopības ministrijā, šādi mēs palielinām ietekmi Briselē.

Ilze Nagla: Paldies, Pavļuta kungs.

Daniels Pavļuts: Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad man jāpiekrīt Kaimiņa kungam kādā punktā, kaut arī par regulām un direktīvām viņam sajuka, ir otrādi. Bet man ir nelabas aizdomas – ja Latvija nebūtu iestājusies Eiropas Savienībā, mēs tagad būtu Moldovas līmenī. Diemžēl. Un ir virkne jautājumu, kuros mēs varētu klausīt Eiropas Savienību labāk, jo Eiropas Savienība sen mums saka, ka veselības aprūpe mums ir pilnīgā.. sliktā situācijā. Un, ka diskriminēt iedzīvotājus un liegt viņiem pieeju veselības aprūpei, nav pareizi.

Ilze Nagla: Paldies, Papules kundze.

Evija Papule: Lai cik tas skumji – palielināsim Latvijas ietekmi Briselē. Bet man ir viens piemērs, kad, izmantojot Briseles iespēju, mēs samazinājām dažu bagātnieku ietekmi uz Latvijas budžetu un struktūrfondu sadalījumu. Tātad gudri izmantosim arī Briseles kolēģu ietekmi.

Ilze Nagla: Paldies! Gābera kungs, lūdzu!

Gints Gābers: Partija “No sirds Latvijai” ir par uzstādījumu – Latvija vispirms! Esam pret Eiropas federalizāciju, pret Stambulas konvenciju, pret imigrantu kvotām.

Ilze Nagla: Paldies! Šakara kungs, lūdzu!

Valdis Šakars: Latvijai, pirmkārt, būtu vajadzīgi tādi politiķi, kas ir gatavi aizstāvēt Latvijas kā valsts nacionālās intereses Eiropas Savienībā, un es pilnīgi piekrītu kolēģiem, kas teica, ka Latvijas politiķiem ir jākļūst ietekmīgākajiem Briselē, nevis jāmēģina mazināt Briseles ietekmi.

Ilze Nagla: Paldies! Putņa kungs.

Roberts Putnis: Pats jautājums bija sabiedrības maldināšana. Jo faktiski neviens lēmums Briselē netop bez tā, ka Rīga tam ir piekritusi. Runājot globālā kontekstā, tie 500 miljoni eiropiešu, lai noturētu pieaugošo Āfrikas, Āzijas un Amerikas ietekmi, mūsu sociālo standartu, mūsu brīvības, mūsu tiesību sistēmu globālā konkurencē, tas ir iespējams tikai vienīgi vienotā, spēcīgā Eiropas Savienībā. Tur nav interešu pretrunas, spēcīga Eiropa ir Latvijas interesēs.

Ilze Nagla: Paldies! Kola kungs!

Rihards Kols: “Nacionālā apvienība” iestājas par nacionālu valstu Eiropas Savienību, un tas nozīmē to, ka līgumi ir jārespektē, kas līdz šim ir noslēgti. Un tur, kur ir definētas ekskluzīvas dalībvalstu kompetences, kas ir migrācija, izglītība, nodokļu politika, tur nebūtu jāpieļauj jebkāda Eiropas institūciju iejaukšanās, jo tas līgumos atrunāts, kā dalībvalstu ekskluzīva kompetence. Un par Latvijas politiķiem ir stingri jāiestājas, ka šīs līnijas tiek ievērotas.

Jānis Geste: Un Strīķes kundze.

Juta Strīķe: Mēs neļausim Briseles lēmumus un direktīvas izmantot ļaunprātīgi oligarhu interesēs, jo, piemēram, pašlaik direktīvu par datu aizsardzību izmanto tā, lai slēptu no sabiedrības nozīmīgu informāciju gan par personu atalgojumu, gan arī citus svarīgus faktus. Mēs nepieļausim Briseles lēmumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Ilze Nagla: Paldies liels deputātu kandidātiem par atbildēm. Paldies milzīgs skatītājiem par jautājumiem un ceram, ka 6. oktobrī vismaz kaut kas no šī jums palīdzēs izdarīt izvēli un ceram, ka būsiet 6.oktobrī arī pie vēlēšanu urnām.