Premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) tikšanās ar medicīnas asociāciju pārstāvjiem piektdien notiek aiz slēgtām durvīm.
Vēl pirms tikšanās Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris pauda, ka papildu 35 miljoni eiro nozares problēmu risināšanai nebūtu nekas.
Mediķu organizācijas norādīja, ka to uzstādījums tikšanās laikā būs - nozarei finansējums jāpalielina steidzami un būtiski. Tās cer panākt to, ka valdības rīcības plānā tiktu ierakstīts konkrēts nozares finansējuma kāpums – katru gadu finansējums augtu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta.
Iepriekš gan premjers Kučinskis pauda - ja nozares sarežģījumi būtu tikai ar finansējumu, tad problēmas nebūtu tik samilzušas.
Jau ziņots, ka valdība grasās nākamgad piešķirt veselības aprūpei papildu 35 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina. Taču vispirms premjers vēlas redzēt esošās situācijas izvērtējumu un detalizētu reformu plānu, turklāt būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja neiekļaut šo summu deficītā.
Veselības ministrija (VM) plāno reformēt veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Plāns paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kartējumu jeb masterplāns, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz. Tas ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.
VM arī pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.
Bez papildu naudas tas nav iespējams, un šis pagaidām ir svarīgākais un karstākais jautājums plānotajā reformā. Vēl nevar pateikt, vai izdosies panākt konkrētu finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam vai tiks lemts par labu obligātajai veselības apdrošināšanai. Tāpat reforma paredz beidzot iedarbināt e-veselību, kas ar laiku ļaus identificēt, vai pakalpojuma saņēmējs maksā nodokļus un kā viņš ir apdrošināts.
