Panorāma

Panorāma

Panorāma

Krievijas militāro mācību atskaņas

Katastrofāls medicīnas personāla iztrūkums

Medicīnas personāla krīze skar katru slimnīcu Latvijā

Pēc tam, kad Daugavpils slimnīca darbinieku trūkuma dēļ uz laiku apturēja plānveida operācijas, Saeimas sociālo un darba lietu komisija sasauca ārkārtas sēdi, kurā pulcējās gan Veselības ministrijas un dažādu veselības aprūpes profesionāļu asociāciju, gan visu lielāko Latvijas slimnīcu pārstāvji. Viņi atskaitījās par situācijām savās slimnīcās, visi kā viens norādot uz personāla trūkumu un naudas līdzekļu nepietiekamību.

1000 mediķu vakances

Naudas un cilvēkresursu krīze medicīnā skar katru slimnīcu Latvijā; meklēs risinājumus jauno ārstu piesaisteiKristaps Feldmanis

    Personāla deficīts izjūtams katrā slimnīcā Latvijā. Tas secināms pēc trešdien, 14. augustā, notikušās Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā katras Latvijas lielākās slimnīcas pārstāvis dalījās ar konkrētu statistiku par to, cik daudz un kādās specialitātes tiem trūkst veselības aprūpes speciālistu.

    Kopumā pašlaik brīvas ir vairāk nekā 1000 ārstu, medmāsu un citu speciālistu vakances. 

    Arī Latvijas lielo slimnīcu asociācijā norādīja, ka nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu valsts sektorā nu jau izjūt visas Latvijas slimnīcas un ir sākusies speciālistu un aprūpes darbinieku migrācija no vienas slimnīcas uz otru, ko nav iespējams kompensēt ar jauniem darbiniekiem viņu trūkuma dēļ.

    “Sega visiem ir kļuvusi par šauru, un tās vilkšana uz vienu vai otru pusi tikai pasliktina aprūpes kvalitāti, kuru vistiešāk izjūt pacients, nesaņemot ārstēšanu vai saņemot to novēloti,” paziņojumā medijiem norādīja asociācijas vadītājs Valts Ābols.

    Problēmas visās slimnīcās 

    Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ir 307 brīvas darba vietas, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Ārstu vidū visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu. Trūkst arī ķirurgu.

    Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā trūkst 309 darbinieku. Arī tur trūkst anesteziologu-reanimatologu, tomēr vakances ir arī kardioloģijā, oftalmoloģijā, pulmonoloģijā un radioloģijā.

    Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā no visām darbavietām ir 10% jeb 155 brīvu vietu. Ar citām personāla trūkuma radītām sekām iepazīstina bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols: “Virsstundu skaits tuvojas 50 000 pirmajā pusgadā. Tas nozīmē vienu – darbs tiek darīts, bet tas tiek darīts uz esošo resursu rēķina. Tas faktiski mūs nostāda riska situācijā, jo ilgstoši uz virsstundām šo sistēmu uzturēt nevar. Tas draud ar personāla izdegšanu, un šīs pazīmes jau objektīvi ir novērojamas.”

    Aizvadītajā nedēļā par plānveida operāciju pārtraukšanu cilvēkresursu krīzes dēļ paziņoja Daugavpils slimnīcā. Saeimā slimnīcas pārstāvji norādīja, ka šī situācija jau gandrīz ir stabilizējusies. Tomēr cilvēkresursu trūkumā manāmas līdzīgas tendences kā citās slimnīcās. Īpaši trūkst anesteziologi-reanimatologi.

    Visvairāk darbinieku trūkst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). “Mūsu kopējais vakanču skaits ir 587. Tie ir 20% no kopējām slodzēm, kas ir dienestā. 460 no tām ir ārstniecības personas. Ja mēs to pārvēršam brigāžu skaitā – tās brigādes, ko mēs nevarētu nokomplektēt, ja mēs nerastu papildu risinājumus, ir 51 brigāde no 190,” pastāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

    Šobrīd 133 vakances tiek nosegtas ar medicīnas asistentiem brigādēs. Vēl 375 vakances tiek nosegtas ar virsstundām. To skaits mēnesī dienestā ir 62 tūkstoši.

    Tikmēr Ziemeļkurzemes slimnīcai ir nepieciešams piesaistīt 57 dažādus darbiniekus, kas ir 12% no ārstniecības personāla, pamatā vidējais un jaunākais medicīnas personāls.

    Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa norādīja – lai nodrošinātu normālu darbu, slimnīcai pietrūkstot 18 sertificētu speciālistu. “Mūsu slimnīcā ir vairāk aktuāli tādi speciālisti kā internists, kā pediatrs, kā ginekologs, kā neirologs,” pastāstīja Zeltiņa.

    Rēzeknes, Jēkabpils un citu slimnīcu vadība tāpat uzsver, ka esošie ārsti spiesti strādāt virsstundas, citviet katastrofālo darbinieku trūkumu risina, nodarbinot rezidentus vai pensionārus. Un tik un tā Jēkabpils slimnīcā aizvien brīvi 15% vakanču.

    “Ir jāskatās arī uz pirmspensijas vecuma speciālistiem. Skatos uz viņiem kā uz pieredzējušiem speciālistiem, un, kamēr viņi varēs strādāt, tikmēr viņi arī šos pakalpojumus sniegs,” sacīja Meļņikova.

    Jēkabpils slimnīcā ir 78 vakantas vietas. Tie ir 15%. “Gandrīz katrā no specialitātēm ir pa kādai vakantai vietai,” pastāstīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

    Bet Vidzemes slimnīcā trūkst 20 ārstu un tikpat medmāsu.

    Cer uz algu pieaugumu

    Tā kā sabiedrība noveco un daudzviet ārsti tuvāko gadu laikā sasniegs pensionēšanās vecumu, esot jārēķinās, ka viņus darba tirgū būs jānotur tik ilgi, cik ļaus viņu veselība. Ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) plāno aktualizēt arī ārvalstu darba spēka ievešanu medicīnas sektorā, kā arī vērtēt, vai pakalpojumu sniedzēju skaits atbilst tam, ko var piedāvāt.

    “Es šobrīd atturos saukt prognozes par slimnīcu slēgšanu. Es drīzāk runāju par to, ka slimnīcas sniegs cita veida pakalpojumus.

    Tās būtu vairāk pietuvinātas dienas stacionāram vai nu aprūpes slimnīcai. Tur būs mazāks pakalpojumu klāsts, toties tie, kas būs, būs ar garantiju,” sacīja ministre.

    Sarunās ar politiķiem slimnīcu vadītāji arī uzsvēra, ka esošais atalgojums jaunos ārstus nemotivē strādāt Latvijā, arī medmāsu algas aizvien nav gana pievilcīgas. Turklāt esošo ārstu virsstundas arī izmaksā dārgi. Saeima iepriekš pieņēmusi likumu, kas paredz celt mediķu algas nākamgad.

    “Viens no punktiem, par kuru mēs ar deputātiem vienojāmies, ka mēs stingri skatīsimies Ministru kabinetam līdzi, lai 2020. gada budžetā būtu ielikti līdzekļi mediķu darba algas palielināšanai," solīja Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).

    Savukārt pēc Finanšu ministrijas teiktā, nākamā gada veselības budžetā nepieciešamie 120 miljoni eiro mediķu algu palielināšanai pagaidām nav.

    Grib piesaistīt jaunus speciālistus

    Ģimenes ārstu asociācija tikmēr norādīja, ka jomu balsta pensijas vecuma kolēģi, un, ja tie šodien aizietu pelnītā atpūtā, bez ģimenes ārsta paliktu vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.

    Lai jaunos ārstus pēc studijām spētu noturēt Latvijā, ir jādomā par izmaiņām noteikumos, kas liek ārstam pēc studiju beigšanas atstrādāt viņā ieguldītos līdzekļus. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka par šo jautājumu ir panākta zināma vienošanās ar Kārļa Rāceņa vadīto Latvijas Jauno ārstu asociāciju.

    Veselības ministre Ilze ViņķeleKristaps Feldmanis

      Ministrs ieskatā šiem noteikumiem ir jābūt elastīgiem un tie nedrīkst nospiest jaunos profesionāļus: “Mēs nevaram nedzirdēt to, ko saka jaunie ārsti. Jo ļoti strikta regulācija, ko rezidents drīkstēs darīt pēc rezidentūras beigšanas, var novest pie tā, ka viņi vienkārši aizbrauc un par pieklājīgu, lielu algu uzreiz Vācijā izvēlas strādāt un atmaksāt šo soda sankciju, tad mēs nesasniedzam mērķi. Jo mērķis ir paturēt jaunos ārstus Latvijā. Mēs esam konsultējušies ar jauno ārstu asociāciju, un, viņuprāt, neliels mīkstinājums šai normai, ka ārstam, beidzot šo rezidentūru, ir jāatstrādā nevis uzreiz, nākamajā dienā, bet, piemēram, piecu gadu periodā, ka viņš var, piemēram, vienu gadu, kaut kur aizbraukt, papraktizēt, pamācīties un tad atbraukt atpakaļ.

      Ja šis regulējums rada lielāku drošības sajūtu jaunajiem ārstiem, ka viņi netiek spiesti, un tas noved pie rezultāta, ka ārsti paliek Latvijā, manuprāt, tā ir visnotaļ saprātīga kompromisa iespēja.”

      KONTEKSTS:

      Daugavpils reģionālajā slimnīca uz mēnesi apturēta to plānveida operāciju veikšana, kuras ir iespējams atlikt. Citas slimnīcas gan norāda, ka daļēji pārtraukt plānveida operācijas neplāno, tomēr norāda uz darbinieku trūkumu – īpaši atvaļinājumu laikā.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti