Šogad palielināts minimālais bērna kopšanas pabalsts no 50 uz 100 latiem, un arī ieviests 100 latu bērna pieskatīšanas pabalsts, ja atvasei nav vietas dārziņā. To paredz pagājušā gadā noslēgtais „demogrāfijas ultimāts”. Tomēr tam jāturpinās arī nākamgad. Nozares eksperti un organizācijas uzsver - tas nozīmē, ka minimālais bērna kopšanas pabalsts būtu jāpalielina līdz 140 latiem un māmiņalgas jāmaksā tad, ja vecāks atgriežas darbā. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka domā, ka iespējams, ministrija šīs prasības nepildīs un tad jālemj par akcijām.
„Mums nāksies iet uz protestiem, jo skatāmies, ka nekādi citādāk savu panākt nevar - esam sēdējuši kopā, piedalījušies darba grupās, runājuši, diskutējuši, snieguši priekšlikumus. Ja nozares pārstāvju lūgumi netiek ņemti vērā, jāiet uz lielākām akcijām”.
Savukārt Labklājības ministrija sākusi domāt par ikgadēju pabalstu vecākiem skolas gaitu sākšanai, brīvpusdienām skolēniem līdz 9. klasei un lielāku bērna piedzimšanas pabalstu. Sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka ministrija šādi vēlas atņemt naudu demogrāfijas ultimātam, kam nākamgad būtu jātērē 18 miljoni latu: „Šobrīd ir mēģinājumi atraut no šīs naudas 5 miljonus latu, tāpēc tiek piedāvāti visādi citi varianti.”
Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, jau līdz šim ir panākti risinājumi, kas var uzlabot bērnu dzimstības rādītājus, tomēr joprojām vairāk cilvēku mirst nekā dzimst, un Latvijas iedzīvotāji ir nevienlīdzīgā situācijā Eiropā.
„Neviens Latvijā necenšas piespiest nevienu ģimeni radīt bērnu, ja viņi to nevēlas. Vēlamies piespiest valdību un politiķus radīt tādus apstākļus, lai ģimenes, kas vēlas bērnu, nenonāktu nabadzības slieksnī,” skaidro demogrāfs Ilmārs Mežs.
Daudzbērnu ģimeņu biedrība uzsver, ka protestus neplāno, jo jau tagad protests ir aizbraukšana no dzimtenes. Biedrības vadītājs Leonīds Mucenieks vērtē, ka nepieciešams īpašuma nodokļa atvieglojumus attiecināt arī uz tām ģimenēm, kuras dzīvo pie vecākiem. Un ja ģimenei ienākumi nav lieli, tie būtu pilnībā jāatbrīvo no nodokļiem, kā arī jāturpina indeksēt bērnu pabalstu atkarībā no bērnu skaita:
„Daudzbērnu ģimenes šogad ne uz ko cerēt nevarēja, jo izsistais un plānotais atbalsts ir vairāk orientēts uz jaunām ģimenēm.”
Labklājības ministres pārstāve Marta Krivade norāda, ka vēl turpinās sarunas par nākamā gada plāniem un uzsver - ministrijas mērķis ir palielināt naudas apjomu jaunajiem vecākiem. Tomēr pieejas atšķiras, jo ministrija vēlas sociāli apdrošinātajiem vecākiem izmaksāt pusgadu 100 latus kā pieskatīšanas pabalstu, nevis turpināt maksāt visiem vecāku pabalstu no sociālā budžeta.
„Pagarinot pabalstu līdz 1,5 gadam, kā tas ir demogrāfijas ultimātā, mēs ejam pret apdrošināšanas sistēmas jēgu, kas ir riska aizvietojums uz darba nespējas laiku. Ja vecāks atgriežas darbā un turpina saņemt sociālo apdrošināšanu, tas jauc ārā visu apdrošināšanas sistēmu. Esam par jaunajiem vecākiem, bet ilgspējīgākā veidā,” skaidro Krivade.
Rēķināts, ka jaundzimušo bērnu skaits pēdējos gados ir samazinājies par piekto daļu. Labklājības ministrija uzsver, ka līdzās tam, ka no nākamā gada nepaliekamais minimums par apgādājamajiem palielināsies līdz 120 latiem, jārisina arī garantētā minimālā ienākuma jautājums.
