Laikraksta „Diena” lasītāji pēdējo nedēļu laikā būs pamanījuši „Norvik Bankas” izvietoto materiālu par gadījumu, kad ar dažādu shēmu palīdzību no tās, iespējams, tika izkrāpts vairāk nekā 18 miljonu eiro liels kredīts vēja parka attīstībai. Šobrīd tiesībsargājošās iestādes vērtē, vai šis gadījums bijusi apzināt krāpšana, izmantojot „vajadzīgos” maksātnespējas administratorus un tiesnešus.
Šādi gadījumi pēdējā laikā nav retums. Nesen presē aprakstīts strīds starp saldumu ražotāju grupu „NP Foods” un kompāniju „Menard Port LLC”. Arī šajā strīdā izskan savstarpēji apvainojumi gan par ļaunprātīgu uzņēmuma pārņemšanas mēģinājumu, gan līdzekļu aizpludināšanu.
Kā ierocis arī te izmantots izmantotas Maksātnespējas likuma normas. Lai arī iepriekš vairākkārt izskanējuši aicinājumi padarīt likumu stingrāku, pēc ekspertu domām, problēma nav likumā.
Galvenā problēma ir regulējuma piemērošanā. Mēs redzam, ka maksātnespējas administrators var šīs jomas piemērot pareizi un maksātnespēju vadīt labi, bet ir grupa, kas normas piemēro nepareizi un cenšas iedzīvoties. Tādējādi sistēma tiek kropļota,” saka sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs.
Šim viedoklim piekrīt arī Tieslietu ministrijā. „Tas, ko mēs secinājām, ka atsevišķie skaļie gadījumi parāda likuma vājās vietas, kurš, ja persona vēlas izmantot likumu ļaunprātīgi, tas šādu iespēju ir devis. Pamatā tomēr likums rakstīts godprātīgiem cilvēkiem – komersantiem,” sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Problēmas maksātnespējas procesā savas darbības laikā izcēla bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Iespējams, tieši centieni mazināt šī procesa nepilnības viņam maksāja amatu. Zīmīgi, ka Bordāna virzītās reformas apturēja viņa pēctece Baiba Broka. Tieslietu ministrijā gan uzsver, ka šīs idejas nav nogremdētas. Jau rudenī Saeima galīgajā lasījumā lems par maksātnespējas sistēmas sakārtošanu. Tiesa, ierosinājumi par stingrākām prasībām maksātnespējas administratoriem vēl parlamentā tiks skatīti trijos lasījumos.
Tikmēr liela daļa ekspertu ir pārliecināti, ka dažāda veida krāpšanas gadījumi, izmantojot maksātnespēju, jau kļuvusi par sistēmu, kurā, iespējams, iesaistīti gan administratori, gan tiesneši. „Pirmkārt, tā ir Latvijas biznesa vide. Te tādu negodīgu principu un gājienu piemērošana ir izteiktāka nekā mēs salīdzinām ar Igauniju vai citām valstīm. Otrs - protams, Latvija bija dziļā krīzē, līdz ar to arī bankrotējušu uzņēmumu skaits ir liels. Līdz ar to vēlme iedzīvoties, arī lietojot negodīgus līdzekļus,” skaidro „SEB Bankas” prezidents Ainārs Ozols.
Es neteiktu, ka valdība šo sistēmu necenšas sakārtot, bet ir darbības, ko varētu darīt ātrāk, piemēram, ātrāk attīrot personālu no negodīgiem cilvēkiem un sakārtojot tiesu sistēmu. To varētu darīt ātrāk. Daļa šo cilvēku ir iesaistīta šajās organizētajās grupās. Otrs – Ārvalstu investoru padome strādā pie pozīcijas, bet tā ir lēna. Ja šīs lietas netiks risinātas, tad Latvija zaudēs konkurencē par investīciju piesaisti gan ar Baltijas valstīm, gan centrālās un Austrumeiropas valstīm. Galu galā šo pozīciju būs grūti atgūt,” secina AS „Norvik banka” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Daļa ekspertu gan norāda, ka zināmā mērā pie esošām problēmām vainojamas pašas bankas, kuras maksātnespējas procesu agresīvi pielietojušas, cenšoties atgūt naudu krīzes gados. Kā tiks virzītas izmaiņas šajos likumos, būs redzams rudenī. Tiesa, daudz kas būs atkarīgs no Tieslietu ministrijas pozīcijas. Šobrīd par jauno ministru tiek virzīts Gaidis Bērziņš, kurš iepriekš pats bijis saistīts ar maksātnespējas administratoru darbību.
