Tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību LLPA trešdien rīkoja, lai skaidrotu, cik tālu virzījušies plāni par bezmaksas izglītību un gūtu lielāku skaidrību par visu pušu finansiālo lomu mācību procesā. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis (RP) pēc slēgtās sēdes skaidroja, ka par saturu, arī mācību grāmatām gādātu valsts, pašvaldības turpinātu rūpēties par skolu infrastruktūru, bet uz vecāku pleciem paliktu individuālie mācību līdzekļi.
„Tātad grāmatas būtu valsts, darba burtnīcas nav obligātas, izlemiet, varbūt izņemot vienīgi svešvalodas, kas ir vienīgā lieta. Jā, tā arī ir, bet tad skolām un vecākiem ir jāvienojas. Bet tas nav obligāti. Nevar kāds atnākt un pateikt: es nevaru šo priekšmetu mācīt, ja nav darba burtnīcu un darba burtnīcas mums nav un vecāki - jūs pērciet. Šādai situācijai nevajadzētu būt, atvainojiet. Tur izlemjam kopā maijā un tad to darām, bet tas katrā ziņā nav obligāti,” uzsvēra Ķīlis.
LLPA vadītāja vietnieks Māris Kučinskis stāsta, ka jautājumā par darba burtnīcām sanāksmē bija visspraigākās debates. Kučinskis saka, ka darba burtnīcas mācībās ne visur ir nepieciešamas, tomēr, piemēram, angļu valodā, kur grāmatas ir sasaistītas ar burtnīcām, tās, iespējams, ir vajadzīgas, tāpēc par šo vēl varētu būt diskusijas. „Par pildspalvām viņi teica, ka tas ir lielākais pārpratums, jo jebkuru brīdi esot domāts par komplektiņu, kas stāv klasē, un tie, kas ir aizmirsuši mājās, paņem un zīmē un kas praktiski jau notiek šodien un pārsvarā diemžēl uz skolotāja maciņa rēķina. Bet neviens bērns jau bez zīmuļa nesēž. Tas ir vienkārši varbūt, neprecīzi uzrakstot, interpretēts ar to, par ko mēs tagad uztraucāmies - ka nupat stāvēs kaste ar zīmuļiem un katrs ņems, cik grib,” skaidroja Kučinskis.
Asociācija vēlas, lai jaunā mācību procesa finansēšanas kārtība būtu spēkā iespējami ātrāk - jau no nākamā mācību gada. Tāpēc asociācija ar atbildīgo ministriju vienojās kopīgiem spēkiem steidzināt nepieciešamo normatīvu aktu izmaiņu virzību. „Vajadzētu mums visiem kopā pierunāt Saeimu - neiet šo milzīgo saskaņošanas apli Ministru kabinetā, kas, kā minumus, aizņem piecus sešus mēnešus. Jo Saeimas komisija ir ļoti profesionāla, tur var [saaicināt] visas puses uz diskusijām, un es esmu pārliecināts ar savu vakardienas pieredzi parlamentā, ka tas ir vienkārši risināms, un tas likums būtu pieņemams līdz Jāņiem ar visu skaidrību,” stāstīja LLPA vadītāja vietnieks.
Tas nozīmētu, ka vecākiem līdz jaunajam mācībām būtu skaidrs, kas viņiem jāgādā skolēnam un kas - valstij un pašvaldībai. Izglītības ministrs neminēja kopējo finansējuma summu, kas nepieciešama grāmatu sagādei, vien norādot, ka jau šobrīd ministrija atvēl nepilnus sešus latus par katru skolēnu. Ņemot vērā mācību līdzekļu digitalizācijas ieceres, grāmatām papildu būtu nepieciešami aptuveni trīs līdz četri lati uz katru skolēnu.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar sagatavotajiem Izglītības likuma grozījumiem vecākiem skolēnam būs jāgādā skolas somas, sporta tērps un citi skolēnu personiskās lietošanas priekšmeti.
