Viņš piekrita izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ("Vienotība") iepriekš izteiktajam viedoklim, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu.
"Tā arī ir viena no problēmas daļām. Tikai es gribētu teikt, ka ne tikai augstskolu skaits ir liels - varbūt neparasti liels Latvijas apstākļiem -, bet arī tas, cik dažādās ministrijās šīs augstskolas atrodas,” teica Muižnieks.
Pēc viņa sacītā, Latvijas augstskolas ir sešu dažādu ministriju paspārnē, kas "ir mazliet pārspīlēti".
Jautāts par augstākās izglītības kvalitāti, kas būšot jāuzlabo papildu finansējuma ieguvei, LU rektors atzina, ka kvalitātes uzlabošanās jomā Latvijā ir daudz darāmā.
"Bet nevar arī pārspīlēt šo kvalitātes it kā absolūtu trūkumu. Tas nekādā gadījumā tā nav. Katrā ziņā Latvijas vadošajās augstskolās, tostarp Latvijas Universitātē, kvalitāte ir cieņā," teica Muižnieks.
Pēc viņa sacītā, LU un citas Latvijas augstskolas pēdējos gados ir daudz darījušas, lai uzlabotu infrastruktūru un tādējādi vilinātu jauniešus studēt eksaktās zinātnes.
Savukārt, runājot par Latvijas zinātni, Muižnieks norādīja, ka tā pašlaik pārtiek no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta.
"Tas, protams, nav sevišķi ilgtspējīgi, jo struktūrfondi nav mūžīgi. Katram ir jāsaprot, ka zinātne, tāpat kā aizsardzība, izglītība un veselība, ir sabiedrības un valsts attīstības pamats," teica LU rektors.
Viņš norādīja, ka Latvijas zinātne ir viena no vissliktāk finansētajām jomām - zinānei tiek novirzīti 0,15%-0,2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Eiropas Komisijai solīts līdz 2020.gadam budžeta finansējumu zinātnei palielināt piecas reizes.
