"Viens no mūsu galvenajiem argumentiem ir tas, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs vienpersoniski izteica paziņojumu par to, ka amatā ir ievēlēts viens no pretendentiem. Jo faktiski Satversmes sapulce uzklausīja Balsu skaitīšanas komisijas rezultātu un viņu lemto. Tad bija šis vienpersoniskais Satversmes sapulces vadītāja paziņojums, kas bija atšķirīgs no tā, ko bija nupat nolasījis Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs (..). Proti, ka neviens no kandidātiem nav uzskatāms par ievēlētu," teica Strada-Rozenberga.
Viņa norādīja, ka arī LU Juridiskās fakultātes ieskatā neviens no LU rektora amata pretendentiem nav uzskatāms par ievēlētu. Fakultāte vēl analizē, kādā veidā protestu izteikt.
KONTEKSTS:
LU rektora vēlēšanas notika pagājušajā piektdienā, 24. maijā, un tajās vairāk balsu ieguva līdzšinējais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks. Šīs rektora vēlēšanas paliks atmiņā kā vienas no skandalozākajām, jo kandidāti un viņu atbalstītāji nekautrējās izmantot arī apšaubāmas metodes konkurentu nomelnošanai.
Saskaņā ar LU Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēl amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas.