Paziņojumā medijiem LTV norāda, ka, izskanot iespējai sabiedriskajiem medijiem nākamā gada valsts budžetā rast papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā, LTV sagaida, ka lēmumi par tā sadalījumu starp LTV un Latvijas Radio tiks pieņemti, ievērojot sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipus – taisnīgumu un pamatotību. 24. oktobrī NEPLP informēja LTV par savu redzējumu, kā sadalīt papildu finansējumu, piedāvājot LTV vajadzībām novirzīt 250 000 eiro, bet Latvijas Radio – 750 000 eiro.
Latvijas Televīzija ir lūgusi NEPLP skaidrot, kādēļ plānotais sadalījums ir tieši šāds. Līdz šim brīdim skaidrojums no NEPLP nav saņemts. LTV 4. novembrī plānoja sasaukt darbinieku ārkārtas kopsapulci, kurā NEPLP pārstāvji bija aicināti skaidrot un pamatot savu redzējumu par iespējamā papildu finansējuma sadalījumu. Kopsapulce tika atcelta, jo NEPLP pārstāvji ignorēja aicinājumu, tādējādi atsakoties skaidrot savu pozīciju LTV kolektīvam.
Saskaņā ar abu sabiedrisko mediju iepriekš iesniegtajiem prioritāro pasākumu finansējuma pieteikumiem, no kā tiešā veidā izriet sabiedrisko mediju gada budžets, proporcionāls un taisnīgs papildu finansējuma sadalījums būtu jāaprēķina proporcionāli sākotnēji iesniegtajām papildu finansējuma summām. Attiecīgi iespējamais papildu finansējums būtu sadalāms 578 236 eiro piešķirot Latvijas Radio, bet atlikušos 421 764 eiro novirzot Latvijas Televīzijas vajadzībām, norāda LTV.
Sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi ietver ne vien stabilu, adekvātu, no politiskajām interesēm neatkarīgu un caurspīdīgu finansējuma modeli, bet arī to, ka piešķirtajam finansējumam jābūt taisnīgam un pamatotam. LTV ieskatā finanšu sadalījums šobrīd rada priekšstatu, ka LTV netiek pienācīgi pārstāvēta pārrunās par valsts budžeta piešķiršanu un sadalījumu. “Kapitāldaļu turētājs nedemonstrē spēju uzņemties atbildību par abiem sabiedriskajiem medijiem, radot absurdu situāciju, kurā pilnvērtīgi tiek pārstāvētas tikai viena medija intereses,” norādīts paziņojumā.
LTV ir lūgusi NEPLP finansējuma sadalījumā pieturēties pie iepriekš praksē izmantotā principa: gadījumos, ja abiem sabiedriskajiem medijiem vienādu mērķu nodrošināšanai tiek piešķirts mazāks finansējuma apjoms, nekā būtu nepieciešams, faktiskā finansējuma summa tiek sadalīta atbilstoši katra medija sākotnēji pieteikto summu proporcijai.
Atbildot uz LTV publisku paziņojumu, NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš norādīja – padome saprot, ka ar vienu miljonu eiro sabiedrisko mediju vajadzības nebūs pilnībā apmierinātas, nepieciešamību ir daudz vairāk. Tomēr, ņemot vērā atalgojuma krīzi Latvijas Radio, NEPLP uzskata, ka šobrīd daudz svarīgāk ir “nodzēst ugunsgrēku” vienā sabiedriskajā medijā. Latvijas Televīzija kļūšot par prioritāti nākamajā gadā.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to bija vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums. Arī Latvijas Televīzijā (LTV) finansējums nav pietiekams.
Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan LTV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.
Vēlāk politiķi norādīja, ka ir rasta iespēja sabiedriskajiem medijiem atvēlēt papildu miljonu eiro, tomēr precīza summa un tās sadalījums nebija zināms.
