LIZDA: Nepietiekamais skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolas slēgšanai

Nepietiekamais skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs lēmumam par vidusskolu slēgšanu, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka kopumā piekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas nostājai (IZM) par skolu tīkla optimizāciju, taču LIZDA vēlētos, lai katru gadījumu par vidusskolas iespējamo slēgšanu vērtētu individuāli, neņemot vērā tikai kvantitatīvos rādītājus, tostarp skolēnu skaitu, bet arī kvalitatīvos rādītājus.

LIZDA vadītāja uzsvēra, ka mazais bērnu skaits vidusskolā nedrīkst būt noteicošais rādītājs lēmumam par vidusskolas slēgšanu. "Jāņem vērā arī citi kritēriji," teica Vanaga, norādot, ka šiem kritērijiem ir jābūt vienotiem, ņemot vērā, ka lēmums par vidusskolas slēgšanu ir pašvaldību ziņā un ar IZM tas tikai tiek saskaņots.

Tāpat, pēc LIZDA vadītājas teiktā, jāvērtē skolēnu sniegums, piemēram, cik konkrētās vidusskolas absolventu pēc mācībām iestājas augstskolā.

"Te ir jādomā septiņi soļi uz priekšu un jāskatās ilgtermiņā – ja slēdzam vidusskolu, varbūt pēc gadiem tā atkal būs vajadzīga un atjaunot būs grūtāk," teica Vanaga un norādīja, ka ir jādomā arī par sociālo spilvenu – atbalstu darbu zaudējušajiem pedagogiem.

Diskusija: Nepietiekamais skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolas slēgšanai

    Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" piekrita LIZDA nostāja, ka bērnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolu slēgšanai. "Tam jābūt kritēriju kopumam," teica Dundure, uzsverot, ka katrs gadījums jāvērtē uz vietas.

    Lemjot par vidusskolas nākotni, jāņem vērā esošā demogrāfiskā situācija un tālākās prognozes.

    Ja, piemēram, pirmajās devītajās klasēs skolēnu skaits ir augošs, tad šādā gadījumā vidusskolu vajadzētu saglabāt, uzskata LPS speciāliste.

    Pēc Dundures teiktā, pašvaldības jau šobrīd optimizē skolu tīklu, kas nebūt nenozīmē vidusskolas slēgšanu, bet, piemēram, mazā skolēnu skaita dēļ netiek atvērta viena klase, citviet klases apvieno. "Tas ir pašvaldības lēmums, tās ir sarunas ar vecākiem un bērniem," piebilda LPS pārstāve.

    Tāpat, lemjot par iespējamo vidusskolas slēgšanu, jāvērtē, cik tālu ir tuvākā vidusskola. Ja šis attālums ir pārāk liels un bērniem ir grūti nokļūt līdz šai skolai, tad arī pašvaldībai vidusskola būtu jāsaglabā, un IZM ar šo pašvaldības lēmumu būs jārēķinās, teica Dundure.

    Privātskolas "Patnis" pārstāve Zane Ozola akcentēja, ka kvalitatīvu izglītību skolās ar mazu bērnu skaitu ir grūti nodrošināt. Vidusskolā jo īpaši ir vajadzīgi kvalificēti skolotāji, kam pašvaldība var piemaksāt, taču ne katra to var atļauties.

    "Lauku skolām ir jābūt, bet ir jābūt reālistiem," teica Ozola, uzsverot, ka 1.-9. klase skolās noteikti ir jāsaglabā.

    Iepriekš vēstīts par iespēju, ka pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas. IZM iecerējusi, ka vidusskolas klasi varēs atvērt, ja tajā mācīsies vismaz 12 skolēni, tomēr daudzviet šādu skaitu nav iespējams nodrošināt.

    Skaidrojot ieceri aizvērt vai reorganizēt virkni vidusskolu ar mazu skolēnu skaitu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ceturtdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka vidusskolās būtiska ir specializēta un kvalitatīva izglītība, pēc kuras pieprasījums ir milzīgs, bet kuru nav iespējams nodrošināt ar mazu audzēkņu skaitu.

    Intervija ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

      Seile pavēstīja, ka Latvijā no kopumā 395 vidusskolām 31 vispār neeksistē 10.klase un no tām 11 skolas atrodas Rīgā. "Vai varam tādā nodrošināt kvalitāti, ja visā vidusskolā mācās seši bērni?” pauž ministre. Teorētiski esot iespējams nodrošināt arī vienam bērnam apmācību, bet viņa nav pārliecināta, ka valsts to var atļauties. 

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti