Līdz ar gada sākumu vasarnīcu un dārzu māju īpašniekiem, kuri iepriekš nebija noslēguši līgumu, nu tas ir jāizdara. Turklāt vienas reizes vietā, kā tas bija iepriekš, tagad gružus liek izvest vismaz četras reizes vasaras sezonā.
Limbažu novadā satraukums par atkritumu izmešanu dabā īpaši tika celts Skultes novadā, kur savulaik piejūrā izveidotas 13 dārzkopības sabiedrības. Tās nu pārtapušas četros ciemos. “Un tajos nebūt nesteidzas pildīt pašvaldības saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu,” piebilst žurnāliste.
Problēmu netrūkst arī dārziņos Limbažu pievārtē, kur tāpat tiek ražoti atkritumi.
Cilvēku attieksme pret jaunajiem noteikumiem gan ir atšķirīga. Kāds vasarnieks vietējiem žurnālistiem pauda sašutumu par pārmaiņām – viņš nevarot saražot atkritumus gan savā deklarētajā dzīvesvietā pilsētā, gan dārza mājā. Un, ja vasarnīcā rodoties kādi atkritumi, tos viņš ved uz konteineru pilsētā. Savukārt atkritumu apsaimniekotājs uzskata, ka, pārvadājot atkritumus no vienas vietas uz otru, drīz vien tie var nonākt mežā.
Neapmierinātais limbažnieks spriež, ka ar jaunajiem nosacījumiem pašvaldība lobē savu uzņēmumu – Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju (ZAAO). Turklāt pašvaldības policija sākusi cītīgi kontrolēt jauno noteikumu izpildi.
Īpaši aktīvi īpašnieku uzrunāšana notiek jau Skultes pagastā, kur tikai šim darbam nozīmēta pašvaldības policijas inspektore Ilze Sondore. Viņa stāsta, ka uzrunāto cilvēku attieksme, aicinot noslēgt līgumu ar atkritumapsaimniekotāju, ir dažāda. Vieni ir neapmierināti, citi piekrīt, ka vide tiešām ir piemēslota.
Sondore pērn sākusi 80 lietas: 16 cilvēki uz to nav reaģējuši, tāpēc tapuši administratīvie protokoli un piemērots naudas sods. Savukārt trīs vai četri vasarnīcu īpašnieki apgalvojuši, ka nedzīvos tajās un vēlas tās pārdot. Viņi to apliecina rakstiski, pašvaldība to fiksē un apņemas kontrolēt turpmākās darbības. Ja šie cilvēki būs mānījušies un vasarnīcas tiks apdzīvotas, būs jāmaksā vismaz 70 eiro naudas sods.
Vairoties no soda cilvēku novērtē, ka lētāk ir noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu nekā maksāt sodu. Šobrīd klients kā mazietilpīgākos produktus ZAAO var izmantot 250 litrīgu konteineru, tā izvešana maksā 2,58 eiro vai arī dzeltenos 100 litrīgos maisus – 6 maisi maksā 11,07 eiro. Pērn Skultē no jauna noslēgti 115 līgumu, 75% izvēlas uzstādīt īpašumā konteineru.
