Dienas ziņas

Reto slimību ārstēšanas plāni pacientus neapmierina

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Liepājas ezerā inscenē lidmašīnas katastrofu

Liepājas ezerā mācībās inscenē lidmašīnas katastrofu

Otrdien, 29.maijā, Liepājas ezerā tika inscenēta ārvalstu lidmašīnas avārijas nosēšanās un cietušo glābšanas darbi. Tajos piedalījās vairāk nekā desmit operatīvie dienesti – sākot ar ugunsdzēsējiem un beidzot ar brīvprātīgajiem no biedrības ''Sarkanais Krusts''.

Kopējais dalībnieku skaits – vairāk nekā 350 personas. Mācību mērķis bija noskaidrot, vai Liepāja spēj nodrošināt augstu drošību lidmašīnu satiksmē un operatīvi rīkoties neierastās avārijas situācijās.        

Otrdien notikušās avārijas seku novēršanas mācības Liepājas ezerā ir kā obligāta prasība tādām sabiedrībām kā ''Liepājas lidosta'', kas pirms diviem gadiem ieguva sertifikāciju par komerclidojumu atsākšanu no Liepājas uz Rīgu.

Sertifikāts nosaka, ka Liepājas lidostai sadarbībā ar visa veida glābējiem pilsētā ir nepieciešams sniegt tehnisko atbalstu iespējamo avārijas seku novēršanai uz ūdens, ņemot vērā Liepājas ezera un Baltijas jūras tuvumu.

SIA “Aviasabiedrība Liepāja” aviācijas drošības daļas vadītājs Armands Vēbers skaidroja, ka  mācības uz ūdens “ar Liepājas lidostas piedalīšanos norisinās otro reizi, bet tik apjomīgas tās ir pirmo reizi”.

“Ar mācībām mēs varam pierādīt to, ka mēs esam ne tikai gatavi uzņemt pasažierus, bet arī nepieciešamības gadījumā, ja tāda vajadzība būtu – arī viņus izglābt,” sacīja Vēbers.

„Tas ir specifiski, jo mēs atrodamies akvatoriju tuvumā, mums ir gan ezers, gan jūra. Tas ir specifiski un interesanti – šajās mācībās piedalīties visiem atbildīgajiem dienestiem.  Ir svarīgi izprast sadarbību, jo ir ļoti būtiski pierādīta, ka mēs spējam ne tikai uzņemt un pavadīt pasažierus, bet viņus arī izglābt, ja tas būtu nepieciešams. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem,”  stāstīja Vēbers.

Lai visiem mācībās iesaistītajiem dienestiem būtu pēc iespējas vairāk uzdevumu, apmācību scenārijs izvēlēts šāds – lidmašīna, lidojot pāri Liepājai no valsts, kas atrodas ārpus Šengenas zonas, saskaras ar tehniskām problēmām un ir spiesta veikt avārijas nosēšanos Liepājas ezerā. Lidmašīnā atrodas 194 pasažieri, no kuriem 50 nav Eiropas Savienības pilsoņi.

„Daudz darba atbildīgajiem dienestiem, jo leģendā esam izvēlējušies, ka lidojums notiek no Šengenas zonas. Arī muitniekiem un robežsargiem,” par mācībām stāstīja SIA „Aviasabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde.  

Uz ūdens atradās aptuveni divsimt pasažieru un vairāki apkalpes locekļi, bija cietušie un bojāgājušie. Kad izskanēja palīgā saucieni, sākās glābšanas operācija.

“No šiem 194 cilvēkiem absolūtais vairākums nav cietuši un pašu spēkiem var peldēt un nonākt krastā, vai mēs viņus atvedīsim krastā. Bet ir arī cietušie – viegli, vidēji vai smagi cietuši, un izspēlējam varbūtību, ka cilvēki ir gājuši arī bojā,” pastāstīja SIA ''Aviasabiedrība Liepāja'' valdes loceklis Agris Sprūde.

Ar laivām cietušie tika nogādāti krastā, kur tos aprūpēja mediķi un novirzīja uz teltīm, kur atradās dažādu pakāpju cietušie. Lidmašīnas pasažieru lomās iejutās Liepājas Jūrniecības koledžas un Rīgas Stradiņu universitātes Liepājas filiāles audzēkņi. 

„Jātēlo cietušais, man ir dzeltenā krāsa, tas nozīmē, ka tā ir otrā pakāpe. Grūti pateikt, tēlosim lomu un gaidīsim, ka mūs izglābs.  Uzlīmēja šķembas, nosmērēja ar zapti, viss kārtībā,” stāstīja viena no mācību dalībniecēm Kristīne Endole.

Jau izglābti krastā sēdēja divi Jūrniecības koledžas audzēkņi Valters Sarkisjans un Arūrs Sisenis: „Mēs izglābāmies bez traumām, veiksmīga piezemēšanās. Mums paveicās, jo mēs bijām pirmie, kas tika izvesti krastā.”

Mācībām bija atvēlētas piecas stundas, taču glābšanas darbi turpinājās tikai aptuveni pusotru stundu, pēc tam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veica dažādu inscenētās avārijas laikā gūto traumu apkopšanu. Kā apmācību laikā minēja vairāki dienesti – glābšanas darbi notika maksimāli operatīvi, ņemot vērā to, ka lidmašīnas avārijas seku novēršana ir ļoti specifisks darbs – katram dienestam ir jānodala noteiktas darbības zonas un pienākumi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas 1. daļas komandieris Romāns Andrijauskas stāstīja, ka “ir jāorganizē darbs krastā, jāsaprot, ka ne vienmēr būs iespējams peldlīdzekļus savlaicīgi nogādāt līdz glābšanas darbu vietai”.

“Ir piebraucamie ceļi, nolaišanās vietas, ir virkne dažādu lietu, kas jāsaprot, lai maksimāli ātri varētu nonākt notikuma vietā un sniegt palīdzību. Es domāju, ka mēs esam izpildījuši uzdevumu. Visi atrasti, visi nogādāti krastā,” stāstīja glābēju pārstāvis.

Pēc mācībām visi atbildīgie dienesti izvērtēs padarīto un pilnīgu rezultātu analīzi sola publicēt divu nedēļu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti