Lielvārdes novada domes durvis piektdienas rītā ir slēgtas, un plakāts vēsta, ka vainīga ir Lielā talka. Lielvārdes novada domes vadītājs piektdien gan bija kādā seminārā ārpus Lielvārdes.
„Ir dažādas metodes, bet šobrīd piektdiena jau mums ir tāda diena, kur īsti ne šis, ne tas. Izpilddirektors nolēma, ka administrācija piedalīsies talkā šodien,” saka Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Aivars Troska.
Klusā meža ielokā „TV Spektrs” arī sastop apmēram 40 darbiniekus, kuriem ceturtdien ieplānots iestādīt 10 000 priežu un egļu pašvaldībai piederošajā mežā. Izpilddirektors skaidro, ka piesaistīt talciniekus brīvdienā esot grūti, un šādā veidā nodokļu maksātāju nauda tiekot nevis nelietderīgi iztērēta, bet gan ieekonomēta.
„Mēs tāpat nodokļu maksātāju naudu samaksātu kompānijai, kas sastādītu to mežu. Mēs vienkārši ar saviem resursiem, nemaksājot par ārpakalpojumu, stādam mežu,” klāsta Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektors Gvido Vītoliņš.
Uzrunātie darbinieki pret meža stādīšanu neiebilst un teic, ka dažādas talkas parasti tiekot organizētas piektdienās. Savukārt Lielvārdes ielās uzrunāto cilvēku viedoklis ir visai dažāds. „Pensionāri, invalīdi, kad saņem pensiju, tad viņi iet. Tagad mēneša beigas, lai strādā,” saka Veronika. Savukārt Nora jau ir kritiskāka. „Jebkurā gadījumā tas ir šausmīgi nepatīkami, un tas viennozīmīgi ir kaut kāds rādītājs un ne ar pozitīvo zīmi,” viņa saka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija e-pasta vēstulē skaidro, ka talka nav pienākums un pēc Darba likuma 133. panta talkas dienu nevar uzskatīt par darba dienu. Pašvaldības rīcība gan nebūtu prettiesiska, ja administrācijas darbinieki ar savu darba devēju Pašvaldību būtu vienojušies par brīvdienas piešķiršanu, kas vēlāk tiktu atstrādāta. „Es domāju, ka neatstrādāsim šo dienu, jo darbinieki jau gana cītīgi būs strādājuši,” norādīja Vītoliņš.
Lielās talkas ideja Latvijā aizgūta no igauņiem, un pirmoreiz tā tika rīkota 2008. gadā.
