Pansionāta iemītniekiem visas dienas ir teju vienādas, tāpēc svētki šeit tiek gaidīti īpaši.
Dzintars Rullis, kurš pansionātā mīt 28 gadus, stāsta, ka jau saņēmis apsveikuma kartīti, bet pēc brīvdienām Lieldienas tikšot svinētas arī pansionātā. „Mēs te ripinām olas. Tas man ir arī visvieglāk. Skaitam dzejoļus. Es arī dziedu ansamblī „Atvasara”,” stāsta Dzintars. Viņš saka, ka ciemos atbrauks mamma.
Tie, kuriem šeit pavadītais stāžs ir mazāks, vēl atceras, kā šos svētkus svinējuši mājās. Daudzi gājuši arī uz baznīcu, bet šodien priecājas par ikvienu pārmaiņu, kas raisa tīkamas emocijas. „Kamēr varēju, tikmēr gāju uz baznīcu. Tagad vienmēr dievkalpojumu pa televizoru noklausos, pa radio. Bet folkloristi man arī patīk,” saka pansionāta „Rauda” iemītniece Skaidrīte Utāne.
Šodien pansionāta iemītnieku omu uzlabo Salmu muzeja dāvātais milzu zaķis, kas ātri vien kļūst par fotografēšanās objektu. Fotogrāfijas tikšot sūtītas draugiem un radiem, bet mazās dāvaniņas kādai kundzei izrādījās lielākais pārsteigums visa mūža garumā. „Pa 96 gadiem man pirmoreiz pasniedza pūpoliņus, nu tā ir sanācis,” atzīst pansionāta „Rauda” iemītniece Dzintara Derupe.
Tomēr vēl lielāks par dāvināšanas un dāvanu saņemšanas prieku vecajiem cilvēkiem noteikti būs draugu un radu apciemojums.
