Lielais sals vietām apdraud sējumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Kamēr Alūksni klāj 60 centimetru bieza sniega kārta, tikmēr Liepājas pusē reģistrēti pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ziema atkāpjas - pagājušajā naktī Kurzemē, kur sniega maz, temperatūra noslīdēja līdz -10..-19 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Pusi lauka klāj sniega sega, kamēr otrā pusē sniegs ir nokusis - tāda pašlaik ir situācija Durbes novada zemnieku saimniecībā „Pīlādži”. Pagājušajā naktī saimniecībā reģistrēti mīnus 12 grādi, dienā gaiss sasilst līdz mīnus 5 grādiem. Šāda temperatūru svārstība ir bīstama, īpaši, ja zemi neklāj sniegs. Zemnieku saimniecības „Pīlādži” īpašnieks Edgars Putra stāsta, ka piejūras reģionā šāda situācija ir katru gadu: „Liepājas pusē mums vistrakākā lieta ir pavasaris - pavasara sali un pavasara salna. ”

Saimnieks norāda, ka katru gadu šajā reģionā sniegs nokūst ātrāk, tomēr naktis aizvien ir aukstas: „Risks ir katru gadu. Un tā tas būs uz priekšu - ir bijis un būs arī,” sacīja Putra.

Temperatūras svārstību dēļ pastāv risks, ka sējumi izsalst. Īpaši bīstami tas ir, ja nav sniega, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve Liepājā Vita Cielava: „Viņi varētu izsalt, izcilāties - šis te sals aprauj, jo dienā te ir -5, viņš vēl nav īsti iesalis. Tā ir desmit grādu starpība - šī te šausmīgā starpība. Viņš varētu cilāties. Atkarībā kāda ziemājiem ir ziemcietība, kāda šķirne ir iesēta. Viņš varbūt ir domāts vairāk siltām zemēm, līdz ar to viņš nav tik sala izturīgs.”

Lai arī pastāv iespēja, ka ziemāji izsalst, labās ražas dēļ ir vērts riskēt tos audzēt, atzīst „Pīlādžu” saimnieks Edgars Putra. Tomēr ziemāju un rapšu ražas cenu laikapstākļi neietekmē, jo tās nosaka lielie tirgotāji: „Cenas nekādā gadījumā Latviju neietekmē. Latvijas neveiksmes nevienam neinteresē. Ja iet runa par cenām, tad iet runa par lielvalstīm. Mēs esam ļoti mazs tirgus.”

Savukārt uz augļkopības nozari pašreizējie laika apstākļi nekādu ietekmi neatstāj. Daba vēl nav pamodusies, līdz ar to arī nav riska ražai. Augu aizsardzības speciāliste Māra Kilēvica uzsver, ka lielākais risks augļkokiem ir brīdī, kad metas pumpuri: „Daba vēl nav modusies, nav paspējusi vēl, un tas ir liels pluss. Un, ja tagad drusciņ pasaldēs, vēl varbūt aizies bojā kāds kaitēklis.”

Dārzkopjiem Kilēvica iesaka dārza sezonu vēl nesākt un pagaidīt, līdz daba pamostas: „Lai tikai nesteidzas ar kaut kādiem pavasara darbiem. Nekādus minerālus nav jāsēj, slāpekli vēl nekādā gadījumā. Lai nesāk mākslīgi modināt dabu!”

Šis gads neizceļas ar dabas īpatnībām. Kā ierasts, Alūksnē aizvien ir bieza sniega sega - līdz pat 60 cm, kamēr Kurzemē vietām sniega vairs nav vispār, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Marta Smita: „Austrumlatvija mums vēl ir ar visai bagātu sniega segu, bet Kurzemē, it sevišķi jūras piekrastē, sniega jau praktiski vairāk nav - Ventspils, Liepājas, Rucavas apkārtne praktiski jau ir brīva no sniega.”

Sinoptiķi brīdina, ka sals vēl neatkāpsies, un arī šonakt gaisa temperatūra vietām Latvijā noslīdēs līdz mīnus 25 grādiem. Savukārt nedēļas beigās gaidāms sniegs un brāzmains vējš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti