“Ukrainai ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai militārais, finansiālais un humānais atbalsts, bet jo īpaši – politiskais. Latvija ir Ukrainas vēstnese Eiropas Savienībā, NATO, ANO un visā pasaulē. Kopā ar domubiedriem Latvija uzstāj, ka pēc iespējas ātrāk jāuzsāk sarunas Eiropas Savienības līmenī par Ukrainas kandidātvalsts statusa tālāku virzību,” paziņojumā citēts Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka cilvēki Latvijā izjūt dziļu solidaritāti ar Ukrainu, jo zina, ko nozīmē svešas valsts iebrukums neatkarīgā valstī. Tāpat Latvija tic, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, norādīja Levits.

Ukrainas prezidents pateicās Latvijai par sniegto palīdzību. Zelenskis arī uzsvēra, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kas jau no kara pirmās dienas sniedz proporcionāli vislielāko atbalstu.

Tikšanās laikā Levits Ukrainas prezidentam pasniedza Viestura ordeni, kas Zelenskim tika piešķirts ar Ordeņu kapitula 1. marta lēmumu.

Savukārt Slavas alejā pie Marijas pils tika atklāta plāksne Levitam, kas datēta ar 2022. gada 13. aprīli. Plāksne simbolizē dienu, kad valstu līderi pirmo reizi ieradušies Ukrainā pēc Krievijas sāktā kara.

Plāno palīdzību atjaunošanai 

Šonedēļ valdība konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvo ziņojumu, kurā ministrija aicina ieguldīt 5 miljonus eiro Ukrainas Černihivas apgabala rekonstrukcijai. ĀM norādīja, ka līdz ar militāru palīdzību Ukrainas valdība lūdz steidzamu atbalstu rekonstrukcijai, jo Krievija ir mērķtiecīgi iznīcinājusi civilo infrastruktūru. Turklāt arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valsī patlaban atgriezušies gandrīz 4,8 miljoni iedzīvotāju.

Savukārt Ukrainas prezidents un valdība vairākkārtīgi ir aicinājusi sabiedrotos, tai skaitā Latviju, uzņemties atbildību par vienu noteiktu Ukrainas reģionu, aktīvi iesaistoties tā rekonstrukcijas procesā.

Pēc ĀM paustā, publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis ir uzņēmušās konkrētu Ukrainas teritoriju atjaunošanā, piemēram, Igaunija ir paziņojusi, ka iesaistīsies Žitomiras apgabala rekonstrukcijā, 2022. gadā novirzot 1,9 miljonus eiro rekonstrukcijai, tai skaitā moduļu tipa bērnudārza būvniecībai.

Savukārt Dānija ir paziņojusi par iesaisti Mikolajivas apgabala, Francija – Černihivas apgabala atjaunošanā. Lietuva un Polija nav nosaukušas konkrētus reģionus, bet aktīvi iesaistās rekonstrukcijas procesā. Polija būvē moduļu māju ciematus Ukrainā, savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka 2022. līdz 2023. gadā novirzīs 11 miljonus eiro četriem objektiem, lai Borodjankā izveidotu iedzīvotāju nometnes 36 ģimenēm, atjaunotu tiltu, kas savieno Kijivu un Sumu apgabalu, atjaunotu skolu Borodjankā, kā arī bērnudārzu Irpiņā.

Atbalsts Ukrainai

ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka proporcionāli Latvija ir bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām – augusta vidū Latvijas atbalsts sasniedza 0,8% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas humānās palīdzības un steidzamo vajadzību atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Turklāt Latvija bija viena no pirmajiem donoriem, kas veica iemaksu 5 miljonu eiro apmērā Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā (IBRD), lai nodrošinātu steidzamu atbalstu Ukrainas valdībai.

Kopš kara sākuma ĀM koordinē un sniedz humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu Ukrainai ap 1,75 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,2 miljoni eiro ir no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt ap 500 000 eiro – no valsts budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība".

ĀM skaidroja, ka šī gada granta projektu konkursā kā prioritāte tika noteikti pasākumi, kas apvieno humānās palīdzības, attīstības sadarbības un miera aktivitātes, kā arī atbalstu Ukrainas reformu un Eirointegrācijas procesam.

Tāpat ievērojama daļa Latvijas atbalsta ir bijusi veselības nozarē. Jau no kara pirmās dienas tika sniegta plaša mēroga palīdzība medicīnas nozarei, lai operatīvi reaģētu uz Ukrainas mediķu un cietušo iedzīvotāju steidzamajām vajadzībām.

ĀM norādīja, ka līdz šim no Latvijas Černihivai nosūtītas vairākas humānās palīdzības kravas, kuru nosūtīšanu koordinējusi ĀM, sadarbībā ar "Ziedot.lv", biedrību "Viegli palīdzēt" un apvienību "Uzņēmēji mieram".

Tāpat kopš kara pirmās dienas ir izveidotas veiksmīgas iestrādnes un sadarbības modeļi, lai Latvija varētu sniegt atbalstu Ukrainai arī rekonstrukcijas jomā. Latvijas uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība turpina aktīvi atbalstīt Černihivu, kā arī vēlas iesaistīties rekonstrukcijas procesā.