Par šiem jautājumiem tiek runāts augsta līmeņa starptautiskā konferencē Ļvivā, kur īpaša vieta ierādīta arī Latvijai, kas patlaban aktīvi iestājas par starptautiska tribunāla izveidošanu Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai.
Konferences dalībnieki var aplūkot arī kādas durvis, kas atvestas no Jahidnes ciema Černihivas apgabalā. Tās ir no vietējās skolas pagraba, kur okupantu armija teju mēnesi turēja ieslodzītus vairāk nekā 300 vietējos iedzīvotājus. Uz durvīm tika pierakstītas dienas un mirušo cilvēku vārdi.
"Mums ir dati par tūkstošiem Krievijas uzbrukumā cietušiem civiliedzīvotājiem. Tūkstošiem. Bet ir acīmredzams, ka okupanti atņēma dzīvību daudz lielākam skaitam mūsu cilvēku.
Sodīt teroristus ir pasaules morālais un juridiskais pienākums pret Krievijas terora upuriem," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Nepieciešamību saukt pie atbildības kara noziedzniekus uzsvēra arī Latvijas prezidents Egils Levits.
"Mana kā latvieša zeme arī ir pieredzējusi Krievijas okupāciju, nogalināšanu, deportāciju un diktatūru piecdesmit gadu garumā.
Mūsu upuri nekad nepieredzēja taisnīgumu. To nekad nepieredzēja arī Ukrainas holodomora upuri. Taču tagad mums šo tendenci ir jāmaina. Krieviju par tās noziegumiem beidzot ir jāsauc pie atbildības," uzsvēra Levits.
Par kara nozieguma upuriem lielā skaitā kļuvušas sievietes un arī bērni. Tā ir tēma, kam īpaši ir pievērsusies Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska.
"Es jums varu minēt dažus no piemēriem, ko patlaban izmeklē Ukrainas Ģenerālprokuratūra: Krievijas karavīri Hersonā vairākkārt izvarojuši 60 gadus vecu sievieti, pie Kijivas izvarota māte un viņas meita, tēvu nogalināja, Svjatohirskā sievieti pēc kārtas izvaroja trīs krievu karavīri... Un tie ir tikai daži no piemēriem. Ar visiem šiem upuriem strādā psihologi, bet traumas ir milzīgas..."
Krievija arī deportējusi ukraiņu pieaugušos un bērnus, īstenojusi piespiedu adopciju, kas ir labi pazīstams scenārijs arī Latvijas vēsturē. Vardarbība izmantota kā apzināts ierocis.
"Tie nav gadījumi, kas gadās kaujas situācijās. Tas nav tā, ka to izdomā viens karavīrs. Tas ir atļauts no augstākās militārās vadības," secina Valsts prezidente dzīvesbiedre Andra Levite.
Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras ziņām Ukrainā konstatēti vairāk nekā 60 000 krievu pastrādāto kara noziegumu, un turpina atrast jaunus un jaunus, īpaši deokupētajās teritorijās, kas atbrīvotas no krievu terora žņaugiem. Kopā ar ukraiņiem ekspertu grupās jau tagad strādā arī pārstāvji no Latvijas.
"Latvija jau no pirmās dienas mūs atbalsta mūsu divās cīņās – cīņā par mūsu teritoriālo integritāti, suverenitāti un brīvību kaujas laukā un cīņā par tiesiskumu. Mūsu konference ir koncentrēta uz šo otro cīņu," stāsta Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
"Un jūsu prezidenta vizīte un spēcīgais vēstījums, ka Krieviju ir jāsauc pie atbildības visās iespējamās dimensijās par visu noziegumu pastrādāšanu pret ukraiņiem uz ukraiņu zemes un pret pasaules kārtību."
Savu atbalstu paudis arī ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlands, uzsverot, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi plašākās zvērības, kādas pieredzētas kopš Otrā pasaules kara.
