Levits otrdien, 24. martā, ir nosūtījis Saeimai savus priekšlikumus likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajam lasījumam.
Valsts prezidents ir norādījis, ka arī pēc otrā lasījuma likumprojektā joprojām nepietiekami spēcīgi ir noteikta iedzīvotāju demokrātiskā piederība vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana.
Levits arī uzskata, ka ikvienai vietējai kopienai jāspēj jau novadu reformas likumprojektā rast skaidri paustu likumdevēja gribu un apņēmību ievērot un aizsargāt identitātes un piederības aspektu.
“Mana prioritāte ir rosināt,
lai likumdošanas ceļā noteiktu latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai,
kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā,” uzsvēra Levits.
Tāpat viņš aicina paredzēt, ka Ministru kabinets “līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai”.
Vēstulē Valsts prezidents arī atgādina, ka novadu reformas likuma trešais lasījums ir iespēja tādam likumprojekta slīpējumam, kas mazinātu administratīvi teritoriālās reformas kritiku, rastu jēdzīgus kompromisus un radītu stabilus priekšnoteikumus sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Levits ir aicinājis nodrošināt, ka vieni un tie paši likuma principi tiek attiecināti un pielietoti visu jautājumu izlemšanā viena likuma ietvaros un šajā, teju katram Latvijas iedzīvotājam būtiskajā, likumā netiek pieļautas neloģiskas nekonsekvences.
Valsts prezidents Egils Levits ir īpaši uzsvēris, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un viņš atbalsta tās īstenošanu.
KONTEKSTS:
Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar “Covid-19” izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi. Latvijā saistībā ar reformu notika plaši protesti. Par reformu vēl jābalso trešajā, galīgajā lasījumā.
