Vērgales mehāniskās darbnīcas Liepājas pusē ir viena no tradicionālajām traktortehnikas apskates vietām. Te ar saviem spēkratiem ieradušies zemnieki gan no tuvējām piemājas saimniecībām, gan vietējā kooperatīva.
Pārsvarā tie ir padomju laika ražotie „Belarusi”, kuri, neraugoties uz krietno gadu skaitu, lauku darbos lieti noderot. „Ja ikdienā tehniku pieskata, tad problēmām nevajadzētu būt,” saka lauksaimnieks Aigars Novads. Viņam piekrīt cits zemnieks Jānis Almanis. „Šoziem tika veikts motora kapitālais remonts. Šogad pārbaudīsim, kā iet, kad iejūgsim darbos,” norāda Almanis.
Traktortehnikas apskatē tiek pārbaudītas gaismas, skaņu signāls, stūres un bremžu iekārtas, arī eļļas noplūdes. Kā atzīst inspektori, tad bieži vien vecā tehnika esot rūpīgāk sagatavota apskatei nekā jaunā. Liepājas pusē salīdzinoši ar pārējo Kurzemes reģionu pārbaudāmo tehnikas vienību esot visvairāk. „Tie, kas brauc uz tehnisko apskati, zina jau prasības, viņi ir pienācīgi sagatavojušies, un tehnika atbilst prasībām,” atzīst tehniskās uzraudzības Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Lauris Ozols.
Latvijā gan juridiskām, gan fiziskām personām kopumā reģistrēts vairāk nekā 91 000 traktortehnikas vienību. Aptuveni 60% no tām ik gadu tiek veikta tehniskā apskate. Samaksa par to ir salīdzinoši simboliska, taču sods par dalību ceļu satiksmē bez apskates tikpat bargs kā automašīnām. „Tās saimniecības, kas ir kaut kur dziļi laukos, kuras apstrādā savu dārziņu un uz ceļiem neizbrauc, - viņiem tehniskā apskate nav vajadzīga, un viņi to arī neiet. Tehniskā apskate vajadzīga, lai piedalītos ceļu satiksmē,” komentē Ozols.
Lai gan traktortehnikas apskati var veikt visu gadu, taču intensīvākais periods esot no marta līdz augustam, kad inspektori pēc noteikta grafika dodas uz iepriekš paziņotajām vietām pagastos.
