Tā dēvēto ''legālo'' jeb atļauto narkotiku problēma pēdējo mēnešu laikā izpelnījusies lielu sabiedrības uzmanību, kā arī veicinājusi likuma grozījumus. Pilsētā uz reklāmu stendiem redzami akcijas ''Stop drugs'' plakāti, kurā attēlots slimnīcā smagā stāvoklī nonācis jaunietis, kurš lietojis psihotropos augu maisījumus. Savukārt iedzīvotāji šajās dienās jau trešo reizi dodas patruļās, lai melnbaltos plakātus izvietotu arī uz šo narkotiku tirdzniecības bodītēm. Domubiedri aktīvi pulcējas visos sociālajos tīklos.
Iedzīvotāju reidi pie narkotiku "točkām" - melnais darbs
Viens no patruļu dalībniekiem Raimonds Elbakjans atzīst, ka šie iedzīvotāju reidi ir kas līdzīgs melnajam darbam. Tiekoties ar narkotiku ''točku'' īpašniekiem, viņš netaupa arī kādu stingrāku vārdu un akcijas plakātu uz šīm tirdzniecības vietām ir gatavs uzlīmēt arī tad, ja kāds pretojas. Elbakjans novērojis, ka akcijai ir arī rezultāts - atsevišķas bodītes kļuvušas mazāk aktīvas.
„Es domāju, mums ir svarīgi parādīt problēmu ne tikai vecākiem, bet arī jauniešiem, ka šobrīd, lai kaut ko panāktu, ir jāiet ielās, jāpievērš uzmanība un jārāda sava attieksme pret to. Es ticu arī kādiem nelieliem impulsiem, ka var kaut ko panākt bez sišanas vai laušanas. Bet
es gribētu redzēt milzīgu publisku sabiedrības nosodījumu ne vien legālo narkotiku tirgotājiem, bet arī alkohola tirgotājiem. Vienkārši pēc būtības šos cilvēkus nevajadzētu augstu vērtēt," saka Elbakjans.
Akcijas pārstāvis Raimonds Elbakjans ir arī jauniešu kustības ''Ghetto Games'' veidotājs. Viņš uzskata, ka tieši kādas aizraušanās jauniešus var atturēt no narkotikām, un projekts to veiksmīgi darījis, pulcējot iedzīvotājus Grīziņkalnā dažādos sporta veidos, ļaujot izpausties dziedāšanā un dejās, kā arī mākslā bez kādu apreibinošu vielu klātbūtnes.
Elbakjans - jāpalīdz jauniešiem atrast citu kaislīgu aizraušanos
„Pirmais audzinošais darbs ir maksimāli veicināt un ar saviem impulsiem likt jaunietim atrast kādu savu kaisli šajā dzīvē kā sports, proti, lai jaunietis ar kaut ko tik ļoti aizraujas, ka nebūs nedz laiks, nedz vēlme pievērsties narkotikām. Tie pārsvarā ir nomākti cilvēki, kas mēģina kādas vielas. Es neslēpju, ka jaunībā esmu pīpējis zālīti, un tā bija lekšana līdzi pūlim, kas lika domāt, ka būšu ar to ''krutāks'', un šķita, ka šo dzīvesprieku skaidrā prātā sasniegt nevar. Taču
brīdī, kad pievērsos sportam, man to vairs nevajadzēja, es biju ar to pārņemts un varēju to darīt dienu un nakti," savu pieredzi izklāsta Elbakjans.
Legālās narkotikas Latvijā nav kāda jauna problēma, bet gan zināma jau vairākus gadus. Motociklistu kustības pārstāvis Arnis Blodons ir pārliecināts, ka aicināt cilvēkus spriest linča tiesu pret narkotiku bodītēm no pašvaldības puses neesot efektīvākā forma -, ir jāmaina pašvaldības un valsts kopējā tolerantā attieksme pret šīm iestādēm citos veidos.
Par maz izmanto valstiskos instrumentus tirgotāju ierobežošanai
„Ir veterinārais dienests, sanitārais dienests, ieņēmumu dienests, pašvaldības policija vai īres maksas - tie ir dažādi valsts instrumenti, ar kuriem mēs varam ietekmēt šo tirgotāju spēju pastāvēt kādā vietā un tirgot, ko viņi vēlas. Ir situācijas, kad uzņēmējdarbību aptur, jo tā neatbilst kādiem normatīviem, un šos instrumentus mēs varam pielietot pret narkotiku tirgotājiem, jo es neticu, ka tur viss ir kārtībā.
Ir vajadzīga vienkārši vēlme izmantot legālos līdzekļus, lai legālo narkotiku tirgotājiem sarežģītu dzīvi," spriež Blodons.
Ilgtermiņā problēmai pašā saknē līdzētu sadarbība starp skolu un vecākiem, veicot skaidrojošu darbu kādos interesantākos, radošos veidos norāda Blodons.
Mamma: Bērni visu zina, bet skolas baidās no atklātības
Trīs bērnu mamma Linda no Ikšķiles secina, ka nu jau sabiedrībā norit izmisīga cīņa ar sekām, taču jauno narkotiku lietošanu jauniešu vidū, viņasprāt, mazināt var ar drosmīgu rīcību:
„Būtu jāsāk beigt baidīties un noliegt problēmu – sākot jau ar ģimenēm un ļoti būtiski – ar skolām. Savulaik ar skandālu veica akciju Teikas vidusskolā, meklēja narkotikas pat ar suņiem. Kāda bija sabiedrības reakcija – vai skolas direktoru kāds atbalstīja? Vai pateica – paldies, jā, jūs esat vien no tiem, kurš nebaidās.
Ja mani bērni, kas mācās, var pateikt, kurā vietā pīpē, kuri klases biedri to dara -, tad, mīļie direktori, atļaujiet pārbaudīt tos skolēnus. Nevis, lai sodītu, bet lai parādītu – tu dari nepareizi."
Vecāki arī atzīst, ka šobrīd atvasēm velta maz laika, un arī brīvā laika pavadīšanas iespējas atrast nav viegli, īpaši puišiem vai sociālā riska grupas bērniem, stāsta Vecāku foruma pārstāve, psiholoģe Kristīne Dūdiņa:
„Domāju, situācija nav tik laba kā gribētos izglītības procesā, jo esam ļoti orientēti uz rezultātu. Piemēram, bērniem ir iespēja apgūt mūzikas instrumentus vai apmeklēt sporta nodarbības, bet bieži būtiskākais ir rezultāts un bērns sevi neatrod, bet gan tiek traumēts no tā. Ārpusskolas aktivitātes varētu būt vairāk uz bērnu centrētas. Daudzās skolās kādas ārpusklašu nodarbības tiek nodrošinātas, bet, iespējams, būtu vairāk jāaptaujā paši bērni - kādas aktivitātes viņi vēlas."
Ārste: Narkoloģijas centrā jaunieši nonāk smagā stāvoklī
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā jau dažus mēnešus izmanto inovatīvu cilvēka bioloģisko paraugu skrīninga iekārtu. Iespēja jaunu psihotropo vielu klātbūtni konstatēt cilvēka organismā ļaušot arī efektīvāk cīnīties ar to tirdzniecību, jo līdz ar jaunajiem grozījumiem likumā aizdomīgos maisījumus turpmāk ir iespējams iekļaut pagaidu nelegālo vielu sarakstos.
„Faktiski nav tādas nedēļas, kad stacionārā nebūtu jaunās vielas salietojušies jaunieši, diezgan smagos stāvokļos ar psihotiskiem, psihiskiem, somatoveģetatīviem traucējumiem. Parasti viņus atved ar ātro palīdzību vai policiju, viņi ir dezorientēti, nesaprot, kur atrodas, kas notiek.
Šo vielu iedarbība ir ļoti ātra un spēcīga. Neskatoties uz sekām, ir diezgan daudz jauniešu, kas atkārtoti nokļūst stacionārā," problēmu jauniešu vidū iezīmē centra narkoloģe Astrīda Stirna.
Šogad kopumā policija ar partneriem veikusi ap 400 pārbaužu un atsavinājusi vairāk kā 11 tūkstošus iepakojumu ar augu maisījumiem.
