Kā piemēru viņu minēja Eiropas lauku ģimenes ārstu konferences rīkošanu, kas savulaik notika Rīgā.
Tā kā galvaspilsētas pašvaldība vai kādas valsts institūcijas nepalīdzēja rīkot starptautisko pasākumu, pēc palīdzības bija jāvēršas pie farmācijas kompānijām, kuras neatteica.
Tāpēc, jo sevišķi, lauku ģimenes ārsti bez farmācijas kompāniju sniegtā atbalsta un iespējām piedalīties konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs, „dzīvotu kā Sūnu ciemā”, neslēpa Kozlovska.
Eiropas ģimenes ārstu konference izdevusies tik lieliska, ka tagad ārvalstu partneri rosina Rīgā rīkot pasaules ģimenes ārstu konferenci, viņa piebilda. Vēl gan nav zināms, vai tā patiešām notiks Latvijā.
Tieši konferenču rīkošana ir viens no piemēriem, kas izgaismo kompāniju ietekmi.
Ģimenes ārstu organizācijām nav naudas, lai tās rīkotu, tāpēc ir nepieciešams citu finansiāls atbalsts. Vienlaikus gan Kozlovska atzīst, ka „būt lūdzējam ir ļoti nepatīkami”.
Kozlovska atzīst, ka kompāniju pārstāvji dodas vizītēs pie katra ģimenes ārsta.
No vienas puses, ģimenes ārsti uzzina ko jaunu par dažādiem medikamentiem, un „katra informācija ir noderīga”. No otras puses, to kompāniju, kas nedodas pie ārstiem, ražotos medikamentus, viņa personīgi lielajā zāļu sortimentā vispār varētu neatpazīt.
Tādējādi kompāniju vizītēm ir nozīme.
Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja uzsver, ka ne vienmēr ir akceptējusi farmācijas kompāniju sadarbības piedāvājumus. Piemēram, reiz viņai atteikusies piedalīties konferencē, jo bija aizdomas par kādas kompānijas un medikamenta reklamēšanu. Vēlreiz viņa „nē” dalībai kādā konferencē pateikusi, kad tur visi lektori nav bijuši sertificēti ārsti.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio ziņu dienesta veiktajā pētījumā „Farmācijas neredzamā vara” norādīts, ka kompānijas apmaksājušas neviena vien ārsta līdzdalību starptautiskās konferencēs un semināros ārzemēs. Turklāt ne vienmēr ārsti, to vidū arī Saeimas deputāts Hosams Abu Meri, braucienu un atbalstu ir norādījis savā deklarācijā.
