Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste, pediatre Alla Silova nepiekrīt, ka par slimībām un simptomiem vajadzētu meklēt informāciju sociālajos tīklos pie citām mammām, bet dažādu sadzīves jautājumu risināšanā var to izmantot. Lielākā daļa ārstu uztver bažīgi informācijas meklēšanu pie neprofesionāļiem, jo tas nes līdzi riskus. Jebkuram no mums ir pieejams ārsts, noteikti tas ir cilvēks, pie kura vērsties ar jautājumiem.
Jēdziens "pašārstēšanās" pastāv ilgi, skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Medicīnas nepieejamība dažādu iemeslu dēļ pastāv arī šodien. Pašārstēšanās ir būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa. Pacientam jābūt pietiekami izglītotam. Pašpalīdzība, pašārstēšanās, pašpietiekamība, veselības aprūpe, tas nozīmē, ka
varam paši sev palīdzēt, bet tas jāpatur saprāta robežās. Tomēr ilgtermiņā gan nevajadzētu uzņemties atbildību ārstēt pašiem bērnus vai gados vecākus cilvēkus, uzsvēra ārsts.
Kad ģimenē ienāk bērns, ar mediķiem izrunā, kādiem medikamentiem jābūt aptieciņā, kādi ir simptomi, kad jāvēršas pēc palīdzības pie mediķa. Tā ir veselības pratība, kad varam orientēties situācijā un izvērtēt, kad nepieciešama palīdzība, skaidroja Silova.
Ģimenes ārsts ir galvenais palīdzības sniedzējs, tomēr noteiktās situācijās var izmantot savas zināšanas vai kādu citu cilvēku zināšanas, kuri var sniegt padomus saslimšanas sākotnējā situācijā. Saprātīga rīcība salimšanas sākumā ir ieguvums.
Atslēgas vārds, lai nodarbotos ar pašārstēšanos, ir zināšanas, uzsver Dzalbs.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis ir pieejams ārpus ģimenes ārstu darba laika, lai konsultētos un saņemtu palīdzību. Pēdējs 10–15 gados, attīstoties tehnoloģijām, esam aizgājuši tālu no tā, ka ārsts ir galvenais informācijas avots. Cilvēki izmanto internetā pieejamo informāciju, šādos gadījumos jābūt kritiskiem, izvērtējot informāciju.
Piektdienas vakari, sestdienas ir laiks, kad satraukušies vecāki piesaka attālinātu konsultāciju tieši analīžu interpretācijai, pauda Silova. Ja akūtas salimšanas gadījumā nodotas analīzes, tad tas bijis sadarbībā ar ārstu, kurš arī tās saņem un izvērtē, ja nepieciešams, sazinās ar vecākiem. Ja ir lielas bažas, daktere iesaka sazināties ar attālināto pediatru. BKUS slimnīcā var vērsties attālināti, piesakot konsultāciju portālā. Klātienē pediatrs rindas kārtībā pieņem no pulksten 8 līdz 22 Gaiļezera novietnē, nosūtījums nav nepieciešams. Arī Torņakalna novietnē ir pieejams pediatrs pēc pieraksta – arī brīvdienās un svētku dienās no 8 līdz 22.
Informāciju par medicīniskiem jautājumiem var meklēt arī Veselapasaule.lv.
Vai ir analīžu minimums, ko vecākiem vajadzētu izprast, runājot par akūtām saslimšanām? Ja mēs atcerētos vismaz to, ko mācījāmies skolā par hemoglobīnu, eritrocītiem, leikocītiem, jau būtu vieglāk runāt ar pacientiem, tāpat par vēlamo cukura līmeni, holesterīnu, akcentē Dzalbs.
Medikamentu pārpalikumus no iepriekšējām slimošanām pacienti mēdz lietot jaunas saslimšanas gadījumos, bet to nevajadzētu darīt, īpaši tas attiecas uz antibiotikām. Antibiotikas atstājam ārstu ziņā, aicina ārsts.
