Piketētāji uz ietves no iedegtām svecēm bija izveidojuši Latvijas kontūru, tajā izvietojot zemi no dažādiem Latvijas pagastiem. Katram maisiņam klāt zīmīte ar vietas nosaukumu un bēdīgo statistiku, ka lauksaimniekiem jau zuduši 300 000 hektāru, un, ja steidzami nerīkosies, zemes pazudināšana var turpināties. Arī plakāti ir itin skarbi: „Nepārdod zemi investoram un dvēseli sātanam”, vai “Maize neaug kokos, mums vajag zemi, kur to izaudzēt”.
Arī vārdos lauksaimnieki ļāva dusmām vaļu. „Ja tā turpināsies zemes izpirkšana, tad mēs paliksim bez lauksaimniecības zemes, kur audzēt pārtiku. Šī paaudze kaut kā iztiks, bet ko darīs mūsu bērni un bērnubērni?” saka Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Viņai piekrīt Bauskas lauksaimnieku apvienības vadītājs Agris Veide. „Mums daudzas saimniecības nav sakārtojušās. Ja atbrīvo zemes tirgu bez jebkādiem nosacījumiem, mēs neesam spējīgi finansiāli konkurēt ar tiem ārzemniekiem, kas nāk,” norāda Veide.
Otrdien valdības akceptētie grozījumi lauksaimniecības zemes iegādē paredz, ka personām obligāti jāsāk apsaimniekošana trīs gadu laikā kopš zemes iegādes. Zemes pircējam jābūt reģistrētam Latvijā kā nodokļu maksātājam. „Ja es varu nopirkt Francijā zemi, tad var pirkt arī pie mums, bet tā nav. Francijā man jāmāk savu biznesa plānu aizstāvēt franču valodā. Kāpēc ne Latvijā ar tādiem pašiem noteikumiem? Tā ir vienlīdzīga konkurence!” saka Tukuma novada zemnieks Gunvaldis Sproģis.
Lai arī Ministru kabinets otrdien grozījumus zemes iegādes kritērijos ir pieņēmis, tiem vēl vajadzēs Saeimas akceptu. Tomēr paredzams, ka zemniekiem vēl būs jāstājas pretī lauksaimniecības zemju uzpircējiem. Kāda šomēnes dibināta organizācija jau paspējusi nosūtīt vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam un komisāriem, brīdinot, ka līdz ar šādu grozījumu pieņemšanu Latvijai draud starptautiska mēroga tiesvedības.
