Pusdiena

Pusdiena 17.10.2016

Pusdiena

Pusdiena 18.10.2016

Latvijai piešķirtie Eiropas fondu miljoni inovāciju attīstībai tiekot tērēti nelietderīgi

Latvijas zinātnieki: Eiropas miljoni inovācijai tiek izniekoti nevajadzīgos starpposmos

Latvijai piešķirtie Eiropas Savienības (ES) fondu miljoni inovāciju attīstībai tiekot tērēti nelietderīgi. Virkne izdevumu esot izniekoti administrēšanā un starpniecībā starp Izglītības ministriju un Ekonomikas ministriju, kas nodarbojas ar zinātnieku sasniegumu realizēšanu uzņēmējdarbībā, norāda paši zinātnieki un universitāšu pasniedzēji.

Tāpēc zinātnieki plāno noslēgt Inovāciju manifestu, cerot pievērst uzmanību, viņuprāt, samilzušajai problēmai. Ceļš no idejas līdz tās realizēšanai ražošanā esot pārlieku sarežģīts, garš un birokrātisks.

Inovāciju manifestu pirmdien, 17.oktobrī, pēcpusdienā paraksta gan Latvijas zinātnieki, gan augstskolu stratēģiskie vadītāji, cerot pievērst premjera uzmanību vairākām problēmām.  

“Manifesta ideja ir dzimusi Zinātņu akadēmijas un lielāko universitāšu vadītāju galvās, jo to ir radījusi praksē pārbaudītā situācija, ka Latvijas valstī līdzekļi netiek mērķtiecīgi izmantoti zinātnes pārnesei un inovatīvu sasniegumu pārnesei ražošanā vai vismaz virzīšanai tuvāk uzņēmējdarbībai,” stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis.

Viņš norāda, ka zinātnieku un augstskolās integrēto zinātnisko institūtu pārstāvji redz – politiskās runās dzirdamais par inovāciju attīstīšanu esot tikai retorika. ES struktūrfondu līdzekļi tiekot izlietoti starpniecībā, administrēšanā.

“Un, patiesību sakot, radot nevajadzīgus starpposmus, kuri nekādā veidā neveicina zinātnieku un uzņēmēju savienojamību,” piebilst Spārītis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis
     

    “Šie līdzekļi tiek izlietoti starpniecībā, administrēšanā un, patiesību sakot, radot nevajadzīgus starpposmus, kuri nekādā gadījumā neveicina zinātnieku un uzņēmēju savienojamību,” saka Spārītis. 

    Tāpat domā Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes Stratēģiskās padomes priekšsēdētājs. Zinātnieki pieprasa lielāku patstāvību ideju realizēšanā un pašlaik ir atkarīgi no ministriju ierēdņu un uzņēmēju labvēlības projektu īstenošanā.

    “Tas jautājums ir tāds, kas nosaka, ko mēs īsti pētīsim un kādu mēs īsti gribam redzēt to gala produktu? Šeit, manuprāt, noteikti ir jāpalielina zinātnieku loma, jo dažreiz saka tā, nu, ziniet, rūpnieki paši labi zina, kas ir jāražo, un valsts labi zina, kas ir jāpēta, un kāda būs attīstība,” pauž Ērglis.

    “Es līdz galam vienmēr tam nepiekrītu. Tas ne vienmēr ir, manuprāt, gan ne ierēdņiem, gan pašiem ražotājiem izprotams,” saka Ērglis.

    Atbildīgajās ministrijās zinātnieku neapmierinātību ar esošo situāciju sauc par mūžsenu. Idejas tiek vērtētas galvenokārt pēc to iespējamības kļūt veiksmīgām visupirms Latvijas tirgū.

    Ekonomikas ministrijas pārstāvis Raimonds Aleksejenko stāsta, primāri neatbalstot tās idejas, kas tendētas uz citvalstu tirgiem un tālāk tikšot vien pārdotas, piemēram, vāciešiem vai skandināviem. Tāpēc jo īpaša loma atbalsta noteikšanā ir vietējiem, Latvijas uzņēmējiem, kas nereti raisa konfliktus starp abām pusēm, kam būtu jāsadarbojas.  

    “Zinātnieki runā vienā valodā, uzņēmēji otrā. Galvenais uzdevums un mērķis ir savest viņus abus kopā. Tas nav viegls process. Zinātnieki grib pētīt to, ko viņi grib pētīt, tā ir viņu daba. Savukārt uzņēmējiem ir ļoti vienkārši, viņi varētu arī neko nepētīt,” norāda Aleksejenko.

    “Viņiem vajag jaunus produktus, ko varētu tirgot tirgū. Tāpēc viņus, pie viena galda nosēdinot, vienmēr ir strīdi, kurš ko darīs un kāpēc vienam ir vairāk naudas, otram mazāk,” saka EM pārstāvis.  

    Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, šāda situācija izveidojusies arī tamdēļ, ka Eiropas fondu administrēšana ir birokrātisks un dārgs process, bet valsts finansējums zinātnei šogad esot vien astoņi miljoni eiro. Tas neesot adekvāts, un tāpēc pievērst premjera uzmanību nudien esot nepieciešams. Ja palielinās valsts finansējumu līdz pirms krīzes līmenim, arvien vairāk projektu varētu tikt atbalstīti.

    Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka naudu birokrātijai nevajagot atvēlēt, taču ES fondiem līdzi nāk prasības, kuras nedrīkst nepildīt.

    Mazāk nekā 10% no ES fondu finansējuma nonākot administratīvajām prasībām, atzina ministrijas pārstāvis.

    Savukārt Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš „Pēcpusdienā” sacīja, ka posms, kurā students kļūst par zinātnieku ir radikāli jāmaina. Jau mācīšanās laikā viņam jābūt spēcīgai sasaistei ar komerciju, industrijām un uzņēmējiem.

    Tāpat viņš ieteica, ka daļu no no nodokļiem, ko uzņēmēji iegūst no nodokļu atlaidēm, varētu investēt zinātniskos pētījumos.

    „Ja uzņēmēji sāks maksāt par zinātni, tad sadarbība arī varētu sākties,” atzina rektors.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti