Pēc Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem, cilvēku patērētais medikamentu daudzums ar katru gadu pieaug. Līdz ar to palielinās arī notekūdeņos nonākušo farmaceitisko vielu klātbūtne, jo jau pierādīts, ka cilvēka organisms nespēj tās visas pilnībā pārstrādāt. Turklāt zāles notekūdeņos nonāk ne tikai no cilvēku urīna, bet arī pēc daudzu paraduma vecos medikamentus noskalot podā, lai gan patiesībā tie, lai nekaitētu dabai, ir jānodod aptiekās. Neviena no Latvijas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām šobrīd nespēj tikt galā ar farmaceitisko vielu piesārņojumu.
"Protams, laboratorija apstākļi ir laboratorijas apstākļi ar kolbām un 100 gramiem, bet šie apjomi mums nedod tādas iespējas," stāstīja SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.
“Mēs izstrādāsim nākamos soļus, kādas būtu iespējas optimizēt šīs attīrīšanas iekārtas, sniegsim rekomendācijas Vides ministrijai," piebilda Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Šodien zinātnieki Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ievietoja divas ierīces, lai pēc to savāktajiem paraugiem analizētu zāļu daudzumu notekūdeņos pirms un pēc to attīrīšanas.
Ūdens paraugi jau paņemti arī vairāku citu pilsētu attīrīšanas iekārtās, kā arī upēs un Baltijas jūrā, kur ieplūst attīrītie notekūdeņi. Tādu pašu darbu savā valstī tagad gan vasarā, gan ziemā veic arī zinātnieku Lietuvas kolēģi.
"Koncentrējamies uz tām vielām, kuras vairāk patērē Latvijā un Lietuvā. Analizējam tās, kas būtu videi kaitīgākas. Ūdenī, kurā peldamies, ir farmaceitiski aktīvas vielas. Neizbēgt nekur," atzina Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece.
Projekta "Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai" izmaksas ir nepilni 674 000 eiro, un gandrīz visu summu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Zinātnieki notekūdeņus analizēs līdz nākamā gada beigām, un paralēli plāno arī informatīvas kampaņas sabiedrības izglītošanai par zāļu patēriņu un veco medikamentu utilizāciju.