Popularizējot karavīra profesiju un atzīmējot armijas dibināšanas gadadienu, bruņotie spēki šogad aicina iedzīvotājus piedalīties vairākos pasākumos.
5.jūlijā Litenē notiks ceturtie Gulbenes novada svētki „Litenes ritenī”, kuru programmā šogad iekļauta arī sadaļa ”Vēsturiskais fakts “Litene - Latvijas armijas vasaras mītne” - skatījums uz mūsdienu Latvijas bruņotajiem spēkiem”. Bruņotie spēki novada svētku apmeklētājiem piedāvās apskatīt karavīru un zemessargu ieročus, militāro tehniku, kā arī vērot dažādus paraugdemonstrējumus.
5. un 6.jūlijā Rīgā, Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, notiks vērienīgs, starptautisks militārās mūzikas festivāls, kas pulcēs militāros orķestrus no Nīderlandes, Vācijas, ASV, Gruzijas, Norvēģijas un Latvijas.
Savukārt aizsardzības nozare jau piekto gadu aicina ikvienu valsts iedzīvotāju 10.jūlijā piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā „Pasveicini karavīru!”, iepriecinot radinieku, draugu, kaimiņu vai citu pazīstamu cilvēku, kurš ir karavīrs, zemessargs vai jaunsargs, ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi no paša rīta, kas padara jaukāku turpmāko dienu, prieku sagādājoša īsziņa, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc tavas izvēles. Šajā atcerēsimies arī par karavīriem un zemessargiem, kuri ir atvaļinājušies no dienesta.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešu karaspēka. 1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki.
1919. gada 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā. Pirms tam Latvijas armijas kā vienotas struktūras nebija.
Būtisks moments ir tas, ka armija Latvijā veidojās kara apstākļos. Pirmie karavīri sāka pieteikties pāris nedēļu pirms valsts proklamēšanas. Rīgā darbojās Latvju Kareivju nacionālā savienība, kurā reģistrēja virsniekus un apakšvirsniekus, kuri būtu gatavi stāties jaunās valsts bruņotajos spēkos.
Veidojās divi armijas kodoli – viens bija pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, vēlāk pulkveža Jāņa Baloža brigāde, kas veidojās Kurzemē; otrs – Igaunijā un Ziemeļlatvijā, uz kurieni 1919.gada sākumā tika komandēts kapteinis, vēlāk jau pulkvedis Jorģis Zemitāns ar uzdevumu vienoties ar Igaunijas valdību par latviešu bruņoto vienību formēšanu Igaunijā, jo tur bija samērā daudz latviešu bēgļu. Tāpat bija jāpieņem izšķirošais lēmums, kurš būs jaunās armijas virspavēlnieks. Tā kā pulkvedis Zemitāns un pulkvedis Balodis savstarpēji konfliktēja, bija skaidrs, ka nevienu no viņiem par armijas virspavēlnieku izvēlēties nevar, jo tas varēja izraisīt papildu konfliktsituācijas, kas jaunajai valstij nebija vajadzīgas. Tika panākts kompromiss, un par armijas virspavēlnieku tika iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
Gulbenes novada svētkos Litenē varēs ielūkoties arī armijas ikdienā. Rīgā, Siguldā, Jelgavā un Ogrē jūlijā norisināsies Starptautiskais militārās mūzikas festivāls.
Akcijas „Pasveicini karavīru!” video.
