Panorāma

Par “Citadeli” vēlas maksāt mazāku summu

Panorāma

Ārpolitikas eksperti pulcējas drošības un ārpolitikas forumā

Pārtrauc Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbu

Latvijas – Krievijas vēsturnieku sadarbība apturēta; turpina aplēst okupācijas zaudējumus

Krievijas agresija Ukrainā atstāj pēdas arī Latvijas zinātniskajā lauciņā. Latvijas un Krievijas sāpīgāko vēstures lappušu analizēšana kopīgā abu valstu vēsturnieku komisijā vismaz uz laiku tiek pārtraukta. Tikmēr cita – PSRS okupācijas seku aprēķināšanas komisija atkal ķeras pie darba un plāno agrāk vai vēlāk no Krievijas piedzīt miljardiem eiro lielu kompensāciju.  

Par Latvijas – Krievijas kopējo vēsturnieku komisiju 2010.gadā vienojās tā laika abu valstu prezidenti. Komisijas mērķis - radīt konstruktīvu diskusiju par Latvijas un Krievijas kopīgo vēsturi, pirmais pētījumu posms - par valstu attiecībām no 1918. līdz 1939.gadam.

Nepilnos četros gados ar krievu vēsturnieku sadarbību Krievijas publiskajos arhīvos, arī Krievijas ārlietu resora arhīvā savākta dokumentu bāze grāmatas radīšanai. Piemēram, padomju pilnvaroto ziņojumi no Rīgas uz Maskavu devuši interesantus atklājumus.

Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas pārstāvis Valters Ščerbinskis stāsta, ka  „Kārlis Ulmanis ir viens no nedaudzajiem politiķiem, ko padomju pārstāvji pa īstam respektē, tā vismaz parādās ziņojumos”.

„Otrs cilvēks, kuram neuzticas un kuru pilnībā uzskata par pretpadomisku, ir – paradoksālā kārtā – Vilhelms Munters, ko ļoti daudzi cilvēki Latvijā joprojām uzskata par padomju aģentu,” atklāj Ščerbinskis.

Tagad Latvijas un Krievijas vēsturniekiem būtu bijis kopīgi jāķeras pie grāmatā iekļaujamo dokumentu atlases, taču starptautiskā politiskā situācija Latvijas puses vēsturniekus novedusi pie slēdziena, ka šobrīd sadarbību turpināt nav iespējams un komisijas darbs jāaptur.

To publiski apliecinājis arī komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda. Iespējams, pavisam drīz komisija darbu pārtrauks arī juridiski.

Tikmēr pēc ilgāka pārtraukuma pie darba atkal ķērusies Ministru kabineta PSRS okupācijas radīto zaudējumu apzināšanas komisija.

„Mēs veicam pētījumus par PSRS okupācijas režīma nodarītajiem zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas videi nodarītajiem zaudējumiem. Apzinām nodarītos zaudējumus demogrāfijas jomā, jo, ja nebūtu PSRS okupācijas, tad arī mūsu iedzīvotāju – pamatnācijas - skaits būtu pāri diviem miljoniem latviešu,” stāsta Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja, komisijas pārstāve Ruta Pazdere.

Lai arī zaudējumu apzināšana vēl ir procesā, naudas izteiksmē tie pārsniegs 300 miljardus eiro, lēš vēsturniece. Šī summa būtībā tiks piestādīta kā rēķins Krievijai. Komisijas pārstāvji to neuzskata par bezjēdzīgu soli.

„Ja to kompensē otra totalitārās valsts mantiniece, kāda ir Vācija, tad mēs neredzam nekādu atšķirību šajā gadījumā. Kāpēc lai to nedarītu arī Krievija, kas pati tagad ir uzsvērusi, ka ir PSRS mantiniece,” spriež Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis, komisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore.

Kopš pašiem komisijas pirmsākumiem tā izlietojusi 520 000 eiro. Taču krīzes gados komisijas darbu pārtrauca. Šogad komisija atkal tikusi pie 34 tūkstošiem eiro un darbs turpinās. Līdz galējam aprēķinam un precīzai no Krievijas pieprasāmajai summai varētu nonākt pēc pieciem gadiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti