ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija atbalsta Latvijas pozīciju par ES Covid-19 sertifikāta ieviešanu.
- Sertifikātu izmantos visā ES, tas apliecinās vakcināciju pret Covid-19.
- VM iebilst pret antivielu ātrā testa iekļaušanu sertifikātā kā izslimošanas pierādījumu.
- VM: Antivielu tests var būt neprecīzs, būtu jānosaka arī uztriepes tests.
- Arī pēc sertifikāta ieviešanas Latvija vēlas brīvi noteikt ieceļošanas ierobežojumus.
- EP deputātus no Latvijas uztrauc steiga, ar kuru grib ieviest sertifikātu.
- Latvijas pozīcija vēl jāapstiprina Saeimā.
Saeimas atbildīgās komisijas deputāti atbalstīja nacionālo pozīciju Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo zaļo sertifikātu. Paredzams, ka šis sertifikāts būtu izmantojams un pārbaudāms visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un apliecinātu, ka cilvēks ir vakcinējies pret Covid-19.
Veselības ministrijas gatavotajā nostājā pausts atbalsts sertifikāta izstrādei un norādīts uz atsevišķām iebildēm, piemēram, “par antivielu testu iekļaušanu kā pierādījumu par izslimošanu”.
“Ņemot vērā, ka pozitīva ātrā antigēna testa gadījumā būtu jāveic arī PCR tests [uztriepes tests uz Covid-19], līdz ar to PCR tests kalpotu kā apstiprinājums pozitīvam rezultātam, nevis ātrais antigēnu tests, jo ātrais antigēnu tests var būt arī viltus pozitīvs,” skaidroja ministrijas Eiropas lietu starptautiskās sadarbības departamenta vadītāja Līga Timša.
Priekšlikumā arī aicināts sertifikātu ieviest pēc iespējas ātrāk un tā ieviešanai pēc lēmuma pieņemšanas noteikt sešu nedēļu pārejas periodu.
Atsevišķus deputātus neapmierināja pozīcijā paustais, ka sertifikāti jāievieš pēc iespējas ātrāk, jo pirms tam jānodrošina iespēja vakcinēties visiem, kuri to vēlas.
Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols arī rosināja noteikt, ka pirms sertifikāta ieviešanas būtu vakcinējami vismaz 70% Eiropas Savienības iedzīvotāju, tomēr priekšlikums atbalstu neguva.
Toties atbalstu guva Kola priekšlikums nostājas labojumos, kas arī pēc zaļā sertifikāta ieviešanas Latvijai ļautu brīvi noteikt ieceļošanas ierobežojumus.
“Latvija uzsver nepieciešamību dalībvalstīm saglabāt iespēju arī pēc zaļā sertifikāta ieviešanas darbībā nacionālā līmenī noteikt papildu prasības par ieceļotāju ierobežojumiem, par pamatu ņemot konkrētu valstu saslimstības rādītājus, to nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju,” skaidroja Rihards Kols.
Tomēr Saeimas deputātu viedokļi par nostāju kopumā nav vienbalsīgi. Pret šādu zaļo sertifikātu ieviešanu, jo tas šķirojot cilvēkus, iebilda Saeimas opozīciju pārstāvošā deputāte Jūlija Stepaņenko.
Arī Eiropas Parlamenta deputāti šajā jautājumā saskata dažādus riskus. Piemēram, Nacionālās apvienības deputāts Roberts Zīle uzsvēra, ka Eiropas Parlamentā šis jautājums ir izteikti ģeogrāfisks. Proti, uz šī sertifikāta ieviešanu iespējami ātri uzstāj valstis, kurām svarīgi atjaunot tūrismu.
“Es neesmu pret šī sertifikāta ideju kā tādu. Es esmu ļoti bažīgs par šo paātrināto kārtību. Faktiski dalībvalstīm būs ļoti grūti ieviest šo pašizolācijas prasību, jo pretējā gadījumā tūrisma sezonā Eiropas Savienībā nelidos tajās valstīs, kuras ir ieinteresētas. Vidusjūras valstis pamatā. Man īstenībā rada bažas, ka Eiropas Komisijā šo virza pilsonisko tiesību komisārs un arī Eiropas Parlamentā atbildīgā komiteja šajā paātrinātajā kārtībā ir pilsoņu tiesību komiteja, nevis veselības,” norādīja Zīle.
Arī “Jauno Vienotību” pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere bažījās par paātrināto procedūru jautājuma izskatīšanā, jo nepieciešamas plašākas diskusijas. Kaut vai par to, kā uzraudzīt, vai cilvēks vakcinējies ar Eiropas Savienībā atzītu vakcīnu.
“Kuras vakcīnas galu galā atzīt, jo minētā “Sputņik” vakcīna, ko tagad daudzi piemin, un kurai Krievija tagad paziņojusi, ka dod imunitāti uz mūžu… Tur gan ir citi faktori, kāpēc tāds paziņojums. Eiropas Zāļu aģentūra šādu atzinumu nav sniegusi. Kā mēs tagad “izravēsim” tos cilvēkus, kas būs vakcinējušies ar šādu vakcīnu. Kaut vai, piemēram, Ungārijā. Arī tie visi ir jautājumi. Nenoliegsim, ka tas ir Vidusjūras valstu spiediens. Ka puse mūsu iedzīvotāju tagad aizdosies uz Grieķiju, Spāniju, Itāliju un tur gan viņi ir spējīgi inficēt vietējo iedzīvotāju daudzumu, gan arī atvest šo vīrusu atpakaļ,” klāstīja Vaidere.
Komisijas trešdien pieņemtais lēmums vien apstiprina Latvijas nostāju, bet nenozīmē jau kādus konkrētus
pasākumus.
KONTEKSTS:
ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons paziņojis, ka vienotu tā dēvēto Covid-19 sertifikātu Eiropas Savienībā varētu ieviest līdz jūnija vidum.
Eiropas Komisija 17. martā ir iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas apliecību, kurā tiktu norādīts, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Iecerei ir arī ne mazums kritiķu.
