Nakts ziņas

Mežaparka lielajai estrādei spāru svētki

Nakts ziņas

Šonakt kratīšanas «Rīgas namu pārvaldniekā»

Latvija grib kļūt par klimata politikas virzītāju

Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju

Klimata histērija – šis vārdu salikums kļuvis par Vācijas pērnā gada nevārdu, akcentējot to, ka daļa sabiedrības mēģina nomelnot klimata aizsardzības centienus. Tikmēr Latvijas valdība uzstādījusi ambiciozu mērķi – kļūt par vienu no klimata politikas virzītājvalstīm Eiropas Savienībā. Trešdien, 15. janvārī, valdības pārstāvji tikās ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai apspriestu mūsu valsts mērķus neitrālākai klimata politikai turpmākajos 10 gados.

Nevis skriet nopakaļ un pārņemt jaunus klimatam draudzīgus tautsaimniecības risinājumus no citām valstīm, bet pašiem būt pirmajās rindās un radīt jaunas klimata tehnoloģijas. Tā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") redz Latvijas vietu jaunajā klimata politikā.

"Agri vai vēlu visa pasaule nonāks pie tā, ka tā ir neizbēgamā nepieciešamība. Ja mēs Eiropā un Latvijā būsim attīstījuši tehnoloģijas, tad mēs ne tikai varēsim nodrošināt eksportu pa visu Eiropu, bet beigās arī pa Ķīnu un Ameriku, un šis jau ir tas, kāpēc ekonomiski svarīgi un ekoloģiski ļoti no svara," teica premjers.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam tiek izstrādāts jau gadu. Tajā iekļauti vairāk nekā 100 dažādu pasākumu, kā mainīt tautsaimniecības un sabiedrības paradumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, padarīt ekonomiku energoefektīvāku.

"Mēs varam būt daļa no jaunās industriālās revolūcijas, no tā, kas mainīsies jaunās klimata ekonomikas tapšanas.

Mēs varam būt tā vieta pasaulē, kur top jaunās klimata ekonomikas darbavietas, jaunas izcili apmaksātas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem,"

sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Jomas, kas Latvijā veido lielāko izmešu daudzumu, ir lauksaimniecība un transports. Lauksaimniecības ietekme uz vidi, visticamāk, nesamazināsies, drīzāk pieaugs. Tāpēc te vairāk esot jādomā par neizmantoto platību apmežošanu, lai kompensētu siltumnīcefekta gāzu ietekmi. Savukārt transporta nozarē lielākais slogs ir Latvijas autobraucēju vecās automašīnas. Sociālie partneri ir mazliet kritiski noskaņoti par finanšu slogu, ko valsts un paši autobraucēji izjutīs kļūstot klimatam draudzīgāki.

"Pēkšņi nesāks visi pirkt elektromobiļus, tie ir ļoti dārgi un jautājums, kā to subsidēt vai kā citādi, jo brīnumi nenotiks paši no sevis.

Otrkārt, pati infrastruktūra, vienalga vai tie ir elektromobiļi vai saspiestās gāzes mobiļi, vai hibrīdi, bet tas prasa infrastruktūru. Skaisti, ka tas plānā ir, bet jautājums, kas nāk otrā pusē," atzīmēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone.

Tā noteikti ir jauna iespēja, no kuras nevarēsim un nemaz negribam izvairīties, sacīja LDDK vadītāja. Taču vēl aizvien Latvijā ir jomas, kur, nemaz nerunājot par jauniem klimatam draudzīgiem risinājumiem, nav izsmelti vecie. Piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšana, kas arī iekļauta klimata un enerģētikas plānā, mūsu valstī vēl aizvien klibo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti