Latvijā tuvākajos gados nesamazinās augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Latvijā līdz 2023.gadam nav paredzēts kvantitatīvi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, paredz Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai, ko otrdien skatīs valdība.

Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka Latvija jaunā rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai projektu izstrādāja 2016.gadā, taču tas bija jāpapildina atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) norādēm. Iepriekšminētā iemesla dēļ rīcības plāna tālāka virzība apstiprināšanai tika turpināta 2019.gadā. Jaunais Latvijas rīcības plāns aptver 2019.-2023.gada plānošanas periodu.

Rīcības plānā galvenais izvirzītais valsts mērķis ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka Latvijā izplatītais augu aizsardzības līdzekļu apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no mazākajiem Eiropā - 0,92 kilogrami uz hektāru, tādēļ rīcības plāns, kas aptver 2019.-2023.gadu, neparedz kvantitatīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā.

Vienlaikus Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpinās pārbaudīt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas. ZM norāda, ka pēdējos gados daudzas saimniecības iegādājušās jaunas, videi un cilvēku veselībai drošākas augu aizsardzības lietošanas iekārtas. No visām Latvijā uzskaitītajām augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām apmēram 40% ir jaunas iekārtas, kas iegādātas pēdējo piecu gadu laikā.  

Tāpat pēdējos gados audzis apmācīto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru skaits, kā arī izstrādāta jauna apmācību programma, pēc kuras apguves konsultanti ir profesionāli zinošāki un to sniegto konsultāciju kvalitāte ir būtiski paaugstinājusies, tādējādi arī konsultāciju saņēmēju zināšanas uzlabojas.

ZM norāda, ka pēdējos gados ar nolūku samazināt riska faktorus, kas saistīti ar nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu neprofesionāļu vidū, ir noteiktas striktas drošības prasības 3. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijai, tāpēc ir būtiski samazinājusies šādu līdzekļu pieejamība plašākai sabiedrībai. 

Būtisks uzdevums minētā mērķa sasniegšanai ir integrētās augu aizsardzības ieviešana, kuras pamats ir alternatīvo augu aizsardzības metožu izstrāde, popularizēšana un ieviešana. Tas savukārt mazinājis lauksaimnieku atkarību no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Rīcības plāns paredz, ka Valsts augu aizsardzības dienestam jāturpina organizēt profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība, jāuzrauga augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū. Pēdējos gados būtiska uzmanība ir pievērsta nelegālo augu aizsardzības līdzekļu kontrolēm, jo ir audzis nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatības risks, atgādina ZM.

Tāpat VAAD arī turpmāk jāinformē sabiedrība un jāveicina tās izpratne par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD jau ir izveidojusi darba grupu sabiedrības informēšanas programmas izstrādei, kā arī sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un dārzkopības izdevumiem, kuros regulāri tiek publicēti raksti par augu aizsardzību, tostarp par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, atgādina ZM. 

VAAD arī pastāvīgi gatavo atbildes uz tīmekļvietnē uzdotajiem jautājumiem, sniedz komentārus nacionālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, atbild uz uzticības tālruņa zvaniem, kā arī Latvijā īstenots projekts par augu aizsardzības līdzekļu drošu un ilgtspējīgu lietošanu, kura laikā tika organizēti 22 izglītojoši semināri par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu. 

Tāpat VAAD arī turpmāk ir jānodrošina augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma, kā arī jāveic pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai. ZM atgādina, lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, augu aizsardzības līdzekļi lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

Tāpat Latvijā notiek dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, kam ir divas daļas - Veselības inspekcijas īstenots auditmonitorings un ūdens piegādātāja īstenots kārtējais monitorings. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) veiktā virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti liecina, ka būtiskāko piesārņojumu rada heptahlora klātbūtne, kas saistīts ar lauksaimniecību padomju laikos. 

Arī turpmāk katru gadu plānots ņemt vidēji 30 ūdens paraugus avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā darbība. Tāpat VAAD jāsamazina ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistītie riska faktori  konkrētās teritorijās. Līdz 2023.gadam katru gadu plānots veikt vidēji 200 pārbaužu, lai kontrolētu augu aizsardzības līdzekļu lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās.

Tāpat VAAD jāveic pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai un jānodrošina indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai. Kopš 2013. gada tiek īstenoti lauksaimnieku izglītošanas un informēšanas pasākumi integrētās augu audzēšanas sekmīgai ieviešanai saimniecībās. 

VAAD kopā ar sadarbības partneriem ir izstrādājis 25 kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas, kā arī izdotas kultūraugu attīstības stadiju rokasgrāmatas un deviņas rokasgrāmatas slimību un kaitēkļu noteikšanai. Sagatavoti trīs ar integrēto augu aizsardzību saistīti videomateriāli un precizēti kultūraugu kaitīguma sliekšņi, kas atvieglo lēmuma pieņemšanu par augu aizsardzības pasākumu īstenošanu.

2014. gadā kā esošās VAAD tīmekļvietnes sastāvdaļa izveidota vietnes informācijas atspoguļošanai par integrēto kultūraugu audzēšanu. VAAD ik gadu vidēji 25 semināros informē par integrētās augu aizsardzības prasībām, aktualitātēm un ieviešanas mehānismiem.

Šobrīd noteiktajās apmācības programmās profesionālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus un augu aizsardzības konsultantus apmāca arī par integrētās augu aizsardzības pamatprincipiem un prasībām, lielu uzmanību vēršot uz agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm. Arī turpmāk plānotas šādas apmācības.

Rīcības plāns sagatavots un tiks izmantots, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par kopienas pamatprincipiem pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai izvirzīto mērķi - panāktu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu.

Paredzēts, ka ZM būs atbildīgā iestādi plāna īstenošanā un plānā noteikto uzdevumu izpildes kontrolē. Rīcības plānā izvirzītie uzdevumi un to izpildei nepieciešamais finansējums noteikti kā VAAD prioritātes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti