Brīvības cīņās Latvijas tauta izcīnīja savu valsti, un 1922. gadā kopsēdē tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme. Tās mērķis ir garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri laikiem. Ar šo mērķi tika sākta Satversmes veidošana.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs uzsvēra, ka Satversme jau tolaik bijusi moderna un tāda ir arī tagad.
"Neaizmirsīsim, ka Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kur sievietēm bija vēlēšanu tiesības. (..) Protams, Satversme ir piedzīvojusi dažas izmaiņas, bet, es domāju, ka ar šo Satversmi mēs droši varam dzīvot arī nākamos simts gadus un vēl pēc tam," sprieda Teikmanis.
Tomēr šīs ir nevis svinības, bet pārdomas par to, kā pirms 100 gadiem pieņemtie dokumenti ietekmē šodienu.
Pagājuši arī 100 gadi kopš pirmā Saeimas sasaukuma. Prezidenta kancelejas rīkotajās diskusijās viens no tematiem ir par to, vai noteiktā prasība, ka Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, ir pietiekami augsta.
"Vai 21 gada vecuma cenzs ir pietiekams, lai mēs dotu savu uzticību pārstāvēt Latvijas tautas intereses Saeimas deputātiem?" vaicāja Teikmanis.
Piektdien, 11. februārī, Rīgas pilī notiks diskusija par valodas referendumu, kas notika pirms desmit gadiem, un to, kādas mācības tas atstājis. Uz nākamajā otrdienā, 15. februārī, plānoto diskusiju aicināti jaunieši no visas Latvijas, lai runātu par Satversmē noteiktajām tiesībām.
"Vai mana vārda brīvība var sapāroties ar tavu tiesību uz cilvēka cieņu? Kas man ir jāievēro, lietojot vārda brīvību? Šādas un līdzīgas tēmas, par ko ir jādiskutē arī šodien, jo šo Satversmes pantu izpausmes ir daudz un dažādas," skaidroja Teikmanis.
Diskusijas, runas un konferences plānotas visu gadu. Vienā no tām jau nākamnedēļ piedalīsies arī Vācijas prezidents Valters Šteinmeiers.
