Sadaļas Sadaļas

Panorāma

ANO ceļ trauksmi par bada draudiem Etiopijā

Panorāma

Kā šķirot klientus? Valdības noteikumi mulsina ēdinātājus

Līdz šim spiegus ķert traucējuši robi likumos

Latvijā pieķertie spiegi – mazāk nekā kaimiņvalstīs

Šonedēļ aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturētais Saeimas deputāts Jānis Ādāmsons (“Saskaņa”) ir Latvijā ceturtais cilvēks, pār kuru krīt šādas aizdomas kopš 2014. gada. Igaunijā un Lietuvā aizturēti ievērojami vairāk iespējamo spiegu.

Līdz šim Latvijā par spiegošanu apsūdzētās un notiesātās personas vākušas lielākoties publiski pieejamu un viegli iegūstamu informāciju. Kopš 2014. gada Latvijā apsūdzēti četri cilvēki.

2016. gadā aizturēts Aleksandrs Krasnopjorovs, kurš bija dzelzceļa sliežu meistars. Viņš ikdienas gaitās ziņoja par NATO militārajām kravām un grafikos neiekļautiem vilcienu maršrutiem.

2017. gadā aizturētais Jurijs Stilve fotografēja naftas produktu noliktavas. Viņš arī interesējās par armijas aprīkojumu. Piemēram, kādi zābaki un apakšveļa piešķirta Latvijas karavīriem.

2018. gadā tika aizturēts Oļegs Buraks, kuram bija pieeja valsts noslēpumam. Viņš strādāja Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā.

Aizdomās par spiegošanu viņiem pievienojas šonedēļ aizturētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kuram nebija pielaides valsts noslēpumam. Bet deputāts varēja piedalīties Saeimas komisijas sēdēs, kurās iespējams iegūt ierobežotas pieejas informāciju.

Kā norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, izlūkam pieeja valsts noslēpumam nebūt nav obligāta prasība. 

“Skatieties, kā pamatā dažādi analītiķi strādā. Viņi kompilē informāciju no dažādiem avotiem, publiskiem avotiem. Informāciju no dažādiem iekšējiem procesiem, sarunām. Un, protams, ja vien ir iespēja, pieliek klāt informāciju, kas ir arī slepena. Es šeit nedomāju medijus, bet teiksim internetā, dažādās citās vietnēs ir reizēm vērtīgāka par izlūkinformāciju.

Un diezgan labu ainu var radīt no cita veida informācijas, kas dod priekšstatu par valsti, par procesiem, par ievainojamībām,” pastāstīja Sārts.

Veidojot pētnieciskās žurnālistikas rakstu sēriju “Baltijas spiegi” 2018. gadā, “Re:Baltica” secināja, ka spiegus neizdodas notiesāt neatbilstošās likumdošanas dēļ. “Tas viss eskalējās pēc Krimas aneksijas, kad tomēr daudzi valsts dienesti sarosījās un striktāk sāka vērtēt, kas notiek kaimiņvalstīs.

Mums bija novecojusi likumdošana, nevienu īsti nevarēja notiesāt.

Ja kaut kāda pierādījumu bāze bija, tā neatbilda, lai tur būtu tas nozieguma sastāvs. Mums šis Ādamsons ir pirmais skaļāks [gadījums], nopietnāka lieta, kad ir tiešām cilvēks, kuram ir bijusi pieeja kaut kādai jau potenciāli ar valsts noslēpumu saistītai informācijai,” norādīja “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe.

Likumi 2018. gadā tika mainīti, un iepriekš minētie aizdomās turētie tika tiesāti jau pēc likumu labojumiem. Taču kaimiņvalstīs pa šo laiku aizturēts ievērojami vairāk izlūku. Igaunijā – vairāk nekā desmit, Lietuvā – vairāk nekā astoņi.

“Viņiem ļoti efektīvi sadarbojas visi iesaistītie dienesti, viņiem bija kopīga grupa izveidota, kur bija gan robežsardze, gan visi drošības dienesti, kas sadarbojās un apmainījās ar informāciju. Es nedomāju, ka Latvijā nav cilvēku, kas spiegotu Krievijas labā. Jautājums ir, cik viņus ātri var atklāt vai pieķert pie tā, ko viņi dara. Bet es domāju, ka būs vēl šādas lietas,” sacīja Spriņģe.

Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka, saasinoties starptautiskajai situācijai, izlūku jautājums kļūst arvien aktuālāks un varētu mainīties valsts iestāžu pieeja spiegu ķeršanā.

Pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) domām, Ādamsona lieta parāda, cik nozīmīgi ir iepriekšējā Saeimas sasaukumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā: “Aizvadītajā sasaukumā tika pieņemti ļoti svarīgi grozījumi Krimināllikumā saistībā tieši ar spiegošanas nodarījumu pierādīšanu. Mēs redzam, ka šie grozījumi ir atraisījuši rokas dienestiem, arī Valsts drošības dienestam, lai sauktu pie atbildības cilvēkus, par kuriem ir aizdomas par spiegošanu”.

KONTEKSTS:

Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Jānis Ādamsons no “Saskaņas” tiek turēts aizdomās spiegošanā Krievijas labā. Iespējams, Valsts drošības dienestam attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par aptuveni četrdesmit.

Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, piekrita kratīšanai Ādamsona dzīvesvietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai. Valsts drošības dienests operatīvās darbības Ādamsona dzīvesvietā turpināja visu ceturtdienu līdz aptuveni pulksten diviem naktī. Pēc tam Saeimas deputātu aizveda uz izolatoru.

Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma Ādamsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Apcietinājums piemērots vēl kādai personai. Abiem apcietinātajiem ir piemērots aizdomās turēta statuss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt