Dienas ziņas

Krievijā aizliedz ar A. Navaļniju saistītās organizācijas

Dienas ziņas

Reformas ietekmi uz skolu reorganizāciju gaida nākamgad

Saeimas deputātu J. Ādamsonu tur aizdomās par spiegošanu

Saeima piekrīt Ādamsona apcietināšanai un kratīšanai aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima ceturtdien lēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Jāņa Ādamsona ("Saskaņa") dzīvesvietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei. 

"Par" balsoja 69 deputāti, "pret" – pieci, bet balsojumā atturējās četri parlamentārieši. Ieceri neatbalstīja vairāki "Saskaņas" biedri.

Precizējums

Sākotnēji tika ziņots, ka Saeima balsos par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai. Tomēr pēcāk lēmuma projektā, par ko parlamentā lēma, bija teikts, ka tas ir par piekrišanu Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei. 

Aizdomas par spiegošanu Krievijas labā

Saeima lēmumu pieņēma pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma uzklausīšanas, ko parlamentam sniedza komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība). Viņa norādīja, ka komisija izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu. Komisijā deviņi deputāti atbalstīja Ādamsona izdošanu, bet divi politiķi atturējās.

"Mēs iepazināmies ļoti īsā laika sprīdī, jo tā situācija ir tāda, ka te nevaram ar to iepazīties vienu vai divas nedēļas. Tā ir steidzīga lieta, mums minēja blakus apstākļus, ka jebkura kavēšanās varētu būt ļoti nepatīkama," norādīja Kursīte-Pakule.

Lūgums par Ādamsona izdošanu apcietināšanai saistīts ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā, un Valsts drošības dienesta (VDD) dokumentā detalizētas 43 epizodes. 

liecina LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Saeima piekrīt Ādamsona apcietināšanai un kratīšanai aizdomās par spiegošanu Krievijas labā
00:00 / 02:34
Lejuplādēt

Kursīte-Pakule arī Latvijas Radio norādīja, ka ir daudz epizožu un tam varētu būt saistība ar Krieviju: "Tur bija vesela virkne, es pat teiktu – gara virkne epizožu, kurās viņam inkriminē ziņu nodošanu citai valstij. Jā, tā varētu būt Krievijas Federācija."

Būdams bez pielaides darbam ar valsts noslēpumu, Ādamsons nevarēja komisijas sēdēs iepazīties ar militāro draudu analīzi un valsts aizsardzības plānu, taču varēja piedalīties komisijas sēdēs, kurās aizsardzības un iekšlietu nozares amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

LTV informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis
00:00 / 00:32
Lejuplādēt

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) aģentūrai LETA uzsvēra, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas.

"Ādamsona kungam nebija pieejas pie pašiem slepenākajiem dokumentiem, bet tajā pašā laikā arī ierobežotas pieejamības dokumenti, kas nereti Aizsardzības, iekšlietu komisijā ir, ir gana interesanti, lai uz tās bāzes kāds varētu izdarīt analīzi. (..) Šeit ir runa par ilgstošu procesu, un droši vien drošības dienesti un tālākās darbības, ja tās tiks atklātas, arī varēs pateikt, kas tā ir par informāciju," sacīja Kučinskis.

VDD Latvijas Radio apstiprināja, ka īsteno neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Papildu informāciju dienests sola sniegt pēc sākotnējo procesuālo darbību pabeigšanas.

Tikmēr LTV pie politiķa mājas novēroja policijas automašīnu. Zināms, ka Valsts drošības dienesta darbinieki trešdien veic procesuālās darbības Ādamsona dzīvesvietā. Tur atrodas arī pats Ādamsons un viņa advokāts.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu – par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ādamsons kā bijušais PSRS robežsardzes virsnieks jau gadiem ilgi ir saņēmis Krievijas maksāto militāro pensiju. Pēdējos gados tās apmērs bijis 8400 eiro gadā jeb 700 eiro mēnesī, liecina Ādamsona amatpersonas deklarācija.

Krievija viņam militāro pensiju piešķīra jau 90. gadu sākumā; pēc tam Ādamsons no tās uz laiku atteicās, jo dienēja Latvijas Jūras spēkos, Robežsardzē, bijis arī Latvijas iekšlietu ministrs. Taču vēlāk, kad Ādamsons aizgāja no izpildvaras un darbojās kā Saeimas deputāts, viņš atkal sāka saņemt Krievijas maksāto pensiju.

Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona amatpersonas ienākumu deklarācija par 2020.gadu
Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona amatpersonas ienākumu deklarācija par 2020.gadu

Ādamsons šo lēmumu skaidroja ar to, ka jūtas nopelnījis pensiju par savu dienestu PSRS robežsardzē, turklāt viņš norādīja, ka tādas Latvijas amatpersonas kā Vaira Vīķe-Freiberga un Jānis Kažociņš paralēli algai saņēma pensiju no rietumvalstīm, un viņš uzskata, ka vienlīdzīgi jāizturas pret visām valstīm.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Debates Saeimā par Ādamsona izdošanu

Ādamsons sarunā ar LTV noliedza ziņu nodošanu, sakot, ka vienīgā informācijas nodošana ir bijusi intervijas.

Saeimas sēdē Ādamsons uzsvēra, ka viņam nav ziņu, kas tiek inkriminēts. Par šo lietu viņš uzzinājis no žurnālistiem.

"Šis gājiens, manuprāt, ir pietiekami likumsakarīgs. Mafiozās struktūras ir devušas prettriecienu. Katrs var balsot pēc savas izvēles un brīvas gribas.

Grēkus aiz sevis es nejūtu. Lai ko pieņemtu, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākās nojausmas, kas man tiek inkriminēts," sacīja Ādamsons.

Ādamsons norādīja, ka nebija uzaicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju ceturtdienas rītā, kā arī nav iepazinies ar Ģenerālprokuratūras vēstuli.

Ādamsona partijas biedrs Igors Pimenovs ("Saskaņa") sēdē norādīja, ka Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par Ādamsona izdošanu saņēma piecas minūtes pirms sēdes, tādēļ viņam nebija iespēja dokumentus izlasīt. Viņš uzsvēra, ka nevar atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu tik īsā laikā, tāpēc balsojumā atturēsies.

"Saskaņas" valdes locekle Regīna Ločmele atzina: "Man šī ziņa par mūsu partijas biedru bija negaidīta. Ja Drošības dienestam būs pierādījumi, tad Jānim Ādamsonam priekšā būs likuma bardzība, bet es tam neticu un nobalsoju pret."

Saeimas deputāts Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja atbalstīt izdošanu, gan norādot, ka "Ādamsonam mājās būs perfekta kārtība un nekas netiks atrasts".

Parlamentāriete Karina Sprūde ("Likums un kārtība") informēja, ka vienmēr saistībā ar deputātu izdošanu balsos "pret", ja vien lieta nebūs saistīta ar cilvēka dzīvību vai bērniem.

Savukārt Ēriks Pucens ("KPV LV" frakcija) norādīja, ka balsos par izdošanu, jo deputāti nav tiesneši. 

Ādamsons ir jau piektais šī sasaukuma Saeimas deputāts, kurš tiek izdots kriminālprocesuālu darbību veikšanai.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības sēdes par aizdomām pret Ādamsonu sacīja: “Aizdomas par aizturēto ir ļoti nopietnas. Tiesībsargājošajām iestādēm ir jāstrādā lietas labā.”

Ādamsona biogrāfija

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ādamsons dzimis 1956. gadā. 70. un 80. gados viņš mācījies Kijevas Augstākajā politiskajā jūras karaskolā un PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko virsnieku kursos.

80. gados Ādamsons strauji kāpis pa karjeras kāpnēm. 1979. gadā viņš iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, tajā pašā gadā beidzis Kijevas Augstāko jūras politisko karaskolu ar specialitāti "kara - politiskais stūrmanis jūras kara flotē". No 1979. gada oktobra līdz 1981. gada augustam viņš bijis Sahalīnas apgabala Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.

No 1981. gada augusta līdz 1984. gada janvārim Ādamsons Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, bijis Jūras kara flotes daļas politdaļas priekšnieka palīgs komjaunatnes darbā, bet no 1984. gada janvāra līdz 1986. gada oktobrim – Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.

Ādamsons 1986. gada jūlijā beidza desmit mēnešu PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko virsnieku kursus un ieguva 2. ranga pretzemūdeņu kuģa kapteiņa pakāpi. Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, no 1986. gada oktobra līdz 1987. gada maijam viņš bija Jūras kara flotes kuģa komandiera vecākais palīgs, bet no 1987. gada maija līdz 1990. gada oktobrim – Jūras kara flotes 3. ranga kuģa komandieris.

1989. gadā Ādamsons izstājies no PSKP, bet Latvijā atgriezies 1992. gada jūnijā. Līdz tam, no 1990. gada oktobra līdz 1991. gada septembrim Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, Ādamsons bijis Jūras kara flotes daļas štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā, bet no 1991. gada septembra līdz 1992. gada maijam Nahodkā, Piejūras apgabalā, – Jūras kara flotes 2. apmācību centra komandiera vietnieks.

Atgriežoties Latvijā, Ādamsons uzrakstīja iesniegumu aizsardzības ministram iesaukt viņu uz brīvprātības principa Aizsardzības spēkos dienestam par Jūras karaspēku vecāko virsnieku. 1992. gadā Ādamsons tika iecelts par Jūras spēku pārvaldes vecākā virsnieka vietas izpildītāju, vēlāk – par Jūras spēku pārvaldes vecāko virsnieku.

Divu gadu laikā, līdz 1994. gadam, Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris.

Kopš 90. gadiem Ādamsons ieņēmis dažādus politiskus amatus. Kā dažādu politisku spēku pārstāvis viņš bijis iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts. Piemēram, 1999. gadā Ādamsons atbrīvots no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amata, jo nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik prokuratūra, veicot pārbaudi Ādamsona lietā saistībā ar viņa iespējamo sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), atzina, ka Ādamsons bijis VDK štata darbinieks. Viņam tika liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču viņš to apstrīdēja tiesā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt Ādamsonam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.

Savukārt saistībā ar tā dēvēto pedofilijas skandālu Ādamsonam 2002. gadā celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski ir izplatījis toreizējo premjeru Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.

2004. gadā tiesa atzinusi Ādamsonu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piemērojot viņam naudas sodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti