Jautājums Latvijā aktualizējies pēc tam, kad Londonā augstceltnē "Grenfell Tower" sadega dzīvi un cieta daudzi cilvēki. Iemesls šādai straujai uguns izplatībai ir būvmateriālu nepareiza izmantošana, jo katram būvniecības materiālam ir noteikti parametri, stāstīja Nikitina.
Visbīstamākā ir ēku siltināšanas materiālu nepareiza izvēle. Ēkas siltinot, ir jāievēro normatīvie akti un ugunsdrošības pasākumi, piemēram ugunsdrošības sistēmu ieviešana. Bieži gadās, ka praksē šīs ugunsdrošības sistēmas netiek uzturētas vai atslēgtas pavisam, norādīja Nikitina.
Bīstamību rada arī nelegālās pārbūves dzīvokļos. Visvairāk ugunsgrēku katru gadu izceļas tieši dzīvojamajos sektoros, kas liek aizdomāties, stāstīja VUGD pārstāve.
Būvniecības objektos parasti tiek veiktas pārbaudes un sekots ugunsdrošības noteikumu ievērošanai. Normatīvi Latvijā kopš padomju laikiem ir pietiekami stingri, stāstīja “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) tehniskās pārvaldes ugunsdrošības inženieris Artūrs Laizāns.
Daudzdzīvokļu ēku iemītnieki bieži paši nobloķē evakuācijas ceļus, ko darīt nedrīkst, jo glābējiem grūti piekļūt šīm zonām. Tas pats attiecas uz māju iekšpagalmiem – tie netika būvēti mūsdienu apstākļiem, kad pagalmi ir pilni ar automašīnām un traucē operatīvo transportu piekļūšanai –, arī šis jautājums ir jārisina, telefonsarunā norādīja Saeimas deputāts un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").
RNP informēja, ka daudzdzīvokļu ēkās līdz rudenim tiks veiktas atkārtotas ugunsdrošības un evakuācijas ceļu pārbaudes.
