Centrālās vēlēšanu komisijas (CV)K vadītājs Arnis Cimdars Latvijas Radio pastāstīja, ka visi 952 iecirkņi gatavi darbam, aizplombētas urnas.
Vēl līdz pulksten 12:00 var pieteikt balsojumu mājās, ja vēlētājs pats nevar ierasties uz iecirkni. Ja balsojums pieteikts līdz 12:00, tas obligāti jānodrošina, ja tas pieteikts pēc 12:00, tad to nodrošinās, ja paspēs ierasties pie vēlētāja.
Cimdars aicināja vēlētājus neatlikt balsošanu uz pēdējo brīdi un aicināja piedalīties vēlēšanās, izvēlēties, kas pārstāvēs Latviju Eiropā.
Rīta agrumā iecirkņos nav daudz vēlētāju. Rīgā, Teikas iecirknī pašvaldības izpilddirekcijā pirmajā stundā nobalsoja vien aptuveni 20 vēlētāju, pierakstīti 1600 iedzīvotāji, ziņo Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote.
Rīgā, Teikas iecirknīi sastaptie vēlētāji Latvijas Radio atzina, ka pilda pilsoņa pienākumu, bet kopumā viņu noskaņojums bija diezgan pesimistisks, ziņo Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote. Balsotāji atzina, ka viņiem nav nekādu gaidu, cerību, prasību nākamajam Eiroparlamentam.
Vēlēšanās jāpiedalās visiem, kas vēlas, lai Eiropas Savienībā notikumu attīstītos prognozējamāk gan ekonomiski, gan finansiāli, aicināja LU politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra. Jāiet balsot, ja uzskatāt, ka esam Eiropas sastāvdaļa un ja ir politiķis, ko atbalstīt.
Ja nav politiķa, ko atbalstīt, nekas nepārliecinās cilvēku piedalīties vēlēšanās," atzina Skudra.
Iecirknī Valmieras centrā rīta stundās vēlētāju ir mazāk nekā parasti citās vēlēšanās, ziņo Latvijas Radio korespondente Gunta Matisone. Parasti šajā iecirkni jau no rīta veidojas rindas, bet šoreiz nobalsojis vien 41 cilvēks.
Daži vēlētāji apsēžas un ilgi domā, citi izdara savu izvēli ātri. Jaunieši atzīst, ka EP vēlēšanās balso par Eiropas Savienības sniegtajām iespējām, bet gados vecāki vēlētāji uzskata, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, viņu balsojums ir par Latvijas drošību.
Sestdien notiekošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirmajā stundā līdz pulksten 8:00 nobalsoja 10 994 pilsoņi jeb 0,75%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote stāstīja, ka iecirknī Teikā, kur reģistrēti 1600 vēlētāji, pirmās vēlēšanu stundas pagāja mierīgi un klusi, kopumā pirmajā stundā nobalsoja vairāk nekā 20 cilvēki. Iecirkņa komisijas vadītāja uzskata, ka vēlētāju aktivitāte būs aptuveni 40%.
Vēlētāji Latvijas Radio atzina, ka viņiem pietrūkst informācijas par EP līdz šim paveikto, trūkst saiknes ar to un nav skaidrs, ko tas ietekmēja, kādus lēmumus pieņēma. Dalību vēlēšanās viņi visbiežāk raksturoja kā pilsoņu pienākumu, vairāki aptaujātie balsojuši, ņemot vērā notikumus Ukrainā.
Portāla „Baltic Ireland” redaktore Inguna Mieze Latvijas Radio pastāstīja, ka ārzemēs dzīvojošie pilsoņi par Latvijas pārstāvjiem varēja balsot tikai pa pastu, un, iespējams, tādēļ Īrijā vēlētāju atsaucība bija niecīga – nobalsoja vien 16 pilsoņi.
Iespējams, nepiedalīšanās vēlēšanās ir arī attieksme pret Latvijas politiķiem, pieļāva Mieze, Viņa arī sprieda, ka daudzi Īrijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi izvēlējās balsot par Īrijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, jo Īrijā reizē ar EP vēlēšanām notiek arī pašvaldību vēlēšanas, un cilvēku dzīvi visvairāk ietekmē tieši vietvaras.
Valsts prezidents Andris Bērziņš sestdien jau agri no rīta nobalsojis Eiropas Parlamenta vēlēšanās iecirknī Amatas novadā, Drabešu pagastā. Viņš atzina, ka izdarīt izvēli bija vienkārši, bet to neatklāja, un aicināja visus piedalīties vēlēšanās.
LTV žurnāliste Aija Kinca no Rīgas Teikas vidusskolas, kur ierīkoti divi iecirkņi, ziņoja, ka no rīta bijis mazāk apmeklētāju, bet pulksten 10:00 jau atnāca vairāk cilvēku. Vēlētāji stāstīja, ka izdarīt izvēli bija viegli, un reklāmas viņus neietekmēja. Agri no rīta daudzi nāk balsot tāpēc, ka pēc tam dodas uz laukiem vai citiem pasākumiem.
Daugavpilī ir maza vēlētāju aktivitāte, LTV pastāstīja Latgales Reģionālās televīzijas korespondente Karīna Nikitina. Daugavpils centra iecirknī rīta stundās ieradušies vien 97 cilvēki, balsošana notiek bez starpgadījumiem. Taču Latgalē iedzīvotāji aktīvi izmantoja iespēju nobalsot iepriekš.
Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa pārliecinājās, ka daudzi iedzīvotāji nemaz nav informēti, ka sestdien notiek EP vēlēšanas. Ja arī ir dzirdējuši, tad to, ar ko īsti nodarbojas Eiroparlaments un cik deputāti Latvijai jāievēl, nezina. 
Rīgā, Ķengaragā cilvēki sūdzējās, ka nevar atrast savu iecirkni. Arnis Cimdars (CVK priekšsēdētājs) skaidroja, ka šoreiz vēlēšanu iecirknis var neatrasties tajā pašā vietā, kur iepriekšējās vēlēšanās. Cimdars sacīja, ka iecirkņa atrašanas vieta var mainīties, ja ir apvienoti vairāki iecirkņi, ja mainīta kāda transporta plūsma, taču visiem vēlētājiem bija izsūtīti paziņojumi par iecirkņa adresi.
Cimdars atzina, ka arī vēlēšanās, kā jau jebkurā lielā pasākumā, kurā iesaistīti tūkstošiem iedzīvotāju, „vienmēr ir dzirksteles”, bet kas tad tas būtu par pasākumu, ja nekas tāds nenotiktu.
Pie vēlēšanu iecirkņa, kas ierīkots Aizputes Kultūras namā, ir pozitīvs un pacilājošs noskaņojums, bet vēlētāju aktivitāte līdz plkst.8 bija zema, stāstīja Latvijas Radio korespondente Inga Ozola.
Pēc pulksten 8 gan iecirknī ieradās vairāk vēlētāju, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki. Vietējā vēlēšanu komisija paredz, ka būs salīdzinoši zema aktivitāte.
Bet kāda vēlētāja Latvijas Radio atzina, ka balsoja par to, ko mazāk reklamēja.
Rīgā vēlētāji atzīst, ka pietrūkst informācijas par līdzšinējā Eiropas Parlamenta paveikto tāpēc arī izvēli šajās vēlēšanās vairāk iedzīvotāji raksturo kā pilsoņa pienākumu. Iecirknī Teikā Latvijas Radio sastapa arī kādu Amerikas latvieti, kas nupat pārcēlies uz Latviju un šeit vēlēšanās piedalās pirmoreiz. Viņaprāt, iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem.
Vēlēšanu iecirknī Zolitūdes ģimnāzijā aktivitāte rīta stundās bija zema, līdz pulksten desmitiem bija nobalsojuši ap 30 vēlētāju. Iecirkņa pārstāvji atzina, ka jaunieši vēlēšanās piedalās kūtri un pārsvarā manāmi vecāka gadagājuma cilvēki, ziņo Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote.
Kopumā iedzīvotāji par vēlēšanu gaitu ir zinoši un jautājumus iecirkņu darbiniekiem tikpat kā neuzdod, taču brīžiem iecirkņos iemaldās kādai citai vietai piereģistrēti vēlētāji. Vēlēt var tikai savā iecirknī pēc saraksta.
Sestdien notiekošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz pulksten 12:00 nobalsoja 17,3% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.
Drošības policija (DP) atzīst, ka saņemta informācija par vienu gadījumu, kur, iespējams, notikusi balsu pirkšana. Plašākas ziņas DP nesniedz.
Cilvēki atzīst, ka laiks ir karsts un ļoti piemērots tam, lai dienu pavadītu ārpus telpām un mājām. Tiesa, LTV uzrunātie cilvēki saka, ka jau ir balsojuši vai arī sola to vēl izdarīt. Jau nobalsojušie norāda, ka izvēli nav bijis izdarīt grūti, jo jau iepriekš viss bijis izlemts.
Premjerministre Laimdota Straujuma mudināja cilvēkus piedalīties vēlēšanās, jo pretējā gadījumā viņu intereses EP var pārstāvēt politiķi, kurus viņi tur nevēlētos redzēt. Rīgas mērs Nils Ušakovs savukārt atzina, ka vēlētāju aktivitāte varētu būt mazāka nekā citreiz, tomēr ir pārliecināts par savas partijas panākumiem.
Prognozes liecina, ka Daugavpilī pie vēlēšanu urnām dosies vien 25% balsstiesīgo iedzīvotāju, Latvijas Radio stāsta korespondente Silvija Smagare. Daugavpils ir zināma kā eiroskeptiska pilsēta, par ko liecina gan rezultāti, iestājoties Eiropas Ssaveinībā, gan iepriekšējās EP vēlēšanās.
Arī vēlēšanu iecirkņos liela pieplūduma nav, daudzi ir izbraukuši no pilsētas. Laukos cilvēki ir vēl skeptiskāki, jo uzskata, ka EP viņu dzīvi nespēj ietekmēt.
Līdz plkst. 16 EP vēlēšanās piedalījušies 23,67% Latvijas pilsoņu jeb 348 552 iedzīvotāju. Vienīgais reģions, kur aktīvi bijusi vairāk nekā ceturtā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju ir Rīga. Jau pārējos reģionos vēlētāju aktivitāte ir bijusi mazāka.
Jēkabpilī aktivitāte nav tik liela kā pašvaldību vēlēšanās. Vienīgās pretenzijas ir pret to, ka ne visos iecirkņos var nobalsot vēlētāji ar īpašām vajadzībām. Cilvēki gan sūdzas, ka trūkst informācijas, ko dara EP, kas ir kandidāti. Tiesa, tie vēlētāji, kuri zināja vēlēšanu sarakstus, jau pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni zināja, par ko balsos.
Arī Zemgalē ierastās vēlēšanu kaislības nav jūtamas. Maza iedzīvotāju un partiju interese
Politologs: EP vēlēšanu mazā popularitāte uzdod jautājumu par EP leģitimitāti. Latvijas iedzīvotāju attieksmi rada pārliecība, ka EP vēlēšanu iznākums viņu dzīvi un labklājību neietekmēs
Baltinavas vēlēšanu iecirknī dažas stundas neierodas neviens vēlētājs
