Kā eirozonas bagātākās valsts vadītāja, Vācijas kanclere Angela Merkele pašlaik ir, iespējams, ietekmīgākā Eiropas Savienības politiķe. Un, daudzuprāt, tieši no viņas nostājas ļoti daudz kas ir atkarīgs sarunās par šobrīd karstāko problēmu Eiropas kontinentā – drošības krīzi Ukrainā, kā arī tās politiskajām un ekonomiskajām sekām visam 28 valstu blokam. Gaidāms, ka tieši šie jautājumi dominēs arī šodien gaidāmajās Merkeles sarunās ar Latvijas augstākajām amatpersonām.
Līdz šim Angela Merkele par savu nostāju attiecībās ar Krieviju ir gan slavēta, gan pelta. Vācijas kanclere aktīvi iesaistījusies mēģinājumos noregulēt radušos krīzi un regulāri uzturējusi telefoniskus kontaktus gan ar Krievijas, gan Ukrainas prezidentiem. Pagājušajā piektdienā viņa pieprasīja Krieviju apturēt ieroču un kaujinieku plūsmu Ukrainas teritorijā, paralēli gan uzsverot, ka konstruktīvu attiecības ar Maskavu ir Vācijas nacionālajās interesēs.
Merkeles kritiķi norāda, ka tā ir pārāk samiernieciska nostāja, it īpaši ja tā tiek salīdzināta ar Polijas un Baltijas valstu pozīciju. Tajā pašā laikā arī tiek atzīmēts, ka viņas attieksme pret Maskavu tomēr ir krietni aukstāka, salīdzinot ar priekšgājējiem. Turklāt kanclere skaidri norādījusi – ja Krievija izšķirsies par atklātu militāro invāziju Ukrainā, tam būs ļoti nopietnas sekas. Viņas vadītie kristīgie demokrāti tikmēr brīdinājuši par Krievijas mēģinājumiem sašķelt Eiropas Savienības valstis.
Pašlaik gan Angelai Merkelei ārpolitika jāsabalansē ar ekonomiskajiem jautājumiem, gan ņemot vērā ievērojamo atkarību no Krievijas gāzes, gan arī Krievijas vērsto atbildes sankciju ietekmi uz Eiropas Savienības ekonomiku. Vācijas ekonomikas izaugsme ir gausa, taču pagaidām izdevies izvairīties no lejupslīdes gan Vācijā, gan eirozonā kopumā.
Tautas mandāts cīņai ar šīm problēmām Angelai Merkelei ir stiprs – viņas vadītie spēki pārliecinoši uzvarēja pagājušajā gadā notikušajās vēlēšanās un pašlaik viņas vadītā valdība bauda vēsturiski lielu sabiedrības uzticību. Nesen veiktā aptaujā 74% iedzīvotāju pauda apmierinātību ar Mekreles vadītās valdības darbu.
Merkeles vizītes mērķos Latvijā ietilpst daudz jautājumu. "Eiropas dienas kārtība tik piesātināta kā šodien ir reti kad bijusi.
Merkele ar mūsu valdības pārstāvjiem runās tieši par šīs dienas problemātiku, kas ietver Ukrainu, ekonomisko sankciju jautājumus. Par tuvās rītdienas jautājumiem, kas ietver, neapšaubāmi, arī lēmumu pieņemšanas procesa sadaļās Eiropas Savienībā jeb amatos vēl zināmas vakances, uz kurām pretendē arī mūsu bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Arī nedaudz tālāka nākotne, kas principā ir tepat, tepat - Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Mums jāsāk pierast pie intensīvākas augsto amatpersonu aprites, mēs esam daļa Eiropas Savienības. Diezgan tuvu ir arī prezidentūras laiks, un arī Eiropas Savienības kopējās sankcijas pret Krieviju zināmā mērā ietekmē arī Latviju," skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis.
