Latvijā ar dažādiem pasākumiem svinēs valsts simtgadi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Svētdien, 18. novembrī, ar svētku koncertiem, dievkalpojumiem, vērienīgu militāro parādi un dažādiem citiem pasākumiem visā Latvijā tiks svinēta valsts simtgade.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu, Rīgā paredzēta plaša svētku programma - svinīgi pasākumi pie Brīvības pieminekļa, tostarp muzikāls notikums „18.11.”, svinīgā Nacionālo bruņoto spēku parāde, koncerts „Daugav’ abas malas”, kopīga Latvijas valsts himnas dziedāšana un gaismas uzvedums „Saules mūžs” 11. novembra krastmalā, kā arī svētku koncerti un izstādes kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos pilsētas centrā un apkaimēs, informēja Rīgas domē.

Pasākumi tiek rīkoti, lai atzīmētu 100. gadadienu kopš Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī. Simtgades svinību pasākumi sākās 2017. gada 4. maijā un turpināsies līdz 2019. gadam. Starp lielākajiem simtgades pasākumiem bija Latgales Simtgades kongress, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kā arī citi pasākumi.

Centrālie svētku pasākumi

Svētku pasākumi galvaspilsētā sāksies ar Latvijas rīta ieskandināšanu Brīvības laukumā un Dzegužkalnā, kam sekos ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā. Pēc tā iedzīvotāji gaidīti pie Brīvības pieminekļa, kur varēs vērot goda sardzi „Brīvības sardzē”.

Pusdienlaikā no plkst. 12.45 pie pieminekļa būs ziedu nolikšanas ceremonija, bet plkst. 18.45 sāksies svinīgs muzikāls notikums „18.11.” – multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais „stāstnieks” ir Brīvības piemineklis.

Plkst. 20.00 valsts dzimšanas dienā visus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētku dienā ikviens gaidīts Daugavmalā, kur laukumā pie Rīgas Pasažieru ostas varēs apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi, bet 11. novembra krastmalā vērot Nacionālo bruņoto spēku parādi.

Plkst. 20.10 krastmalā sāksies koncerts „Daugav’ abas malas” ar pūtēju orķestra „Rīga” piedalīšanos un galvaspilsētas vīru koru uzstāšanos.

Plkst. 21.00 jau tradicionāli valsts svētkos iedzīvotāji aicināti vienoties kopīgā Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanā, kam sekos gaismas uzvedums „Saules mūžs” - viens no valsts simtgades kulminācijas pasākumiem.

Tas būs vizuāli muzikāls stāsts sešās daļās par Latvijas valsti no idejas par tās veidošanu līdz šodienai un noslēgsies ar apliecinājumu Latvijas nākotnei, ticību Latvijas tautai un ikkatram iedzīvotājam.

Pēc gaismas uzveduma no plkst. 21.20 krastmalā simtgades labākās dziesmas spēlēs Latvijas radiostaciju dīdžeji.

Izstādes un koncerti kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos

Rīgas Kongresu namā gan svētku dienā, gan arī 19. novembrī klausītāji gaidīti koncertā „Būsim lieli līdzi Saulei!”, kurā muzicēs Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, koris „Sōla” un solisti Annija Putniņa, Daumants Kalniņš un Rihards Mačanovskis.

Rīgas Latviešu biedrības namā būs koncerts „Dievs, svētī Latviju!” ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņu piedalīšanos, bet Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skanēs koncerts „100 gadi kopā”.

Dižkoncertā „100 vīri Latvijai!”, kas notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, apvienosies koru dziedātāji gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

"Arēnā Rīga" notiks multimediāla deju izrāde „Abas malas”, kuru izdejos vairāk nekā 450 baleta, laikmetīgās un tautas deju dejotāji, bet svētku dienas izskaņā Latvijas Nacionālajā teātrī būs koncertuzvedums „Dzimšanas dienas nakts”.
  
Kultūras centrā „Iļģuciems” klausītāji gaidīti koncertā „Ar dziesmu simtgades ceļā”, bet kultūras pilī „Ziemeļblāzma” skanēs koncerts „Simts vēlējumi”.

Latviešu komponistu skaņdarbi būs dzirdami koncertā „Dziesmas Latvijai”, kas notiks kultūras centrā „Mazā ģilde”.

Arī VEF Kultūras pilī koncertā „Gaismas domas” varēs dzirdēt iedzīvotāju iepriekš izvēlētos Latvijas komponistu skaņdarbus, kurus atskaņos pianists Reinis Zariņš.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs komponista Mārtiņa Brauna svīta „Daugava”, bet īsi pēc gaismas uzveduma gan šajā dievnamā, gan Rīgas Domā un citās baznīcās būs dzirdami kamermūzikas koncerti. 

Rīgā svētku dienā būs skatāmas arī vairākas izstādes. Sv. Pētera baznīcā pirms koncertiem būs iespēja apskatīt multimediālu izstādi „Latvijas varonis - no senatnes tagadnē”, savukārt Rīgas Kongresu namā tiks eksponēti Rīgas mākslas skolu audzēkņu darbi.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vēsturnieka vadībā varēs skatīt izstādi „Latvijas gadsimts”, kā arī iesaistīties fotoakcijā, bet laukumā pie tirdzniecības centra „Origo” būs apskatāma izstāde „Rīga 100 gados”.
 
Valsts svētkos iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt arī gaismas festivālu „Staro Rīga 2018”, kas notiks no 16. līdz 19. novembrim, tā tēma šogad ir „Augšām cēlās Gaismas pils”. Ar šo tematisko vēstījumu noslēdzas iepriekšējo gadu festivālos uzsāktā Ausekļa un Jāzepa Vītola darba „Gaismas pils” rosinātā tetraloģijas tematiskā ķēde - „Gaismu sauca”, „Gaisma ausa”, „Uz zvaigznēm”. Festivāla trijās programmās būs skatāmi vairāk nekā 40 gaismas objekti, kā arī gaismas parāde četrās Rīgas apkaimēs.

Vairāki svētku pasākumi Rīgā sākas jau sestdien, 17. novembrī, turpināsies svētku dienā un arī pirmdien, 19. novembrī. Svētku pasākumu detalizēta programma publicēta tīmekļa vietnēs www.kultura.riga.lv, www.lv100.lv/18novembris, kā arī ir pieejama drukātā veidā afišās un bukletos pašvaldības kultūras iestādēs un Rīgas Tūrisma un informācijas centros.

Tāpat "LSM Bērnistaba" apkopojusi pasākumus ģimenēm ar bērniem.

Svētku notikumi arī reģionos un ārvalstīs

 

 

Pašā simtgades dienā Bauskas Svētā Gara baznīcā noritēs svētbrīdis Latvijai, un vakarā pašvaldība iedzīvotājus aicina uz kopīgu sadziedāšanās koncertu Bauskas Rātslaukumā, kur ikvienam izdalīšot arī patriotisko dziesmu grāmatas. Tāpat Bauskā iecerēta arī kopīga saullēkta sagaidīšana.

Kuldīgas kultūras centrā svētku dienā pasniegs goda balvas, noritēs mūzikas skolas audzēkņu koncerts Kuldīgas baznīcā. Arī kurzemnieki, vakaram satumstot, veidos gaismas ceļu Kuldīgas galvenajās ielās.

Valsts simtgades vakarā, 18. novembrī, jau tradicionāli iedzīvotājus visā Latvijā aicina vienoties kopīgā himnas dziedāšanā pulksten deviņos vakarā.

Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai veltīti sarīkojumi latviešu kopienās notiek vismaz 37 valstīs un 75 pilsētās, kopā sanākot vairāk nekā 100 svētku svinībās ārpus Latvijas. Ar 18. novembra pasākumiem ārpus Latvijas var iepazīties “Latvieši.com”  mājaslapā.

Došanās uz svētku pasākumiem un drošība 

Svētku apmeklētājiem iesaka atstāt auto mājās un pārvietoties, izmantojot sabiedrisko transportu, kas svētku dienā būs bez maksas.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna Ozola par sabiedrisko transportu
00:00 / 00:36
Lejuplādēt
Īpašā režīmā svētku dienās strādās operatīvie dienesti. Valsts policijas paspārnē darbosies operacionālais vadības centrs, kas uzraudzīs kopējo situāciju.

 

Aptuveni septiņas papildu brigādes dežūrai gaidāmajās brīvdienās nodrošinās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs par drošību
00:00 / 00:52
Lejuplādēt
Ziņas par satiksmes ierobežojumiem var iegūt Rīgas domes un pašvaldības Satiksmes departamenta mājaslapā.

Par drošību svētku laikā visā Latvijā rūpēsies vairāki simti policistu, lai svētku būtu droši. Policisti strādās pēc īpaši izstrādāta plāna, Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Policija iesaka pasākumu apmeklētājiem rūpēties par personisko drošību, līdzcilvēkiem, ziņot likumsargiem par aizdomīgām situācijām.

Artis Velšs: Par drošību svētku laikā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

Pirms 100 gadiem - 1918. gada 18.novembra vakarā - Rīgas pilsētas II teātra ēkā notika Tautas padomes svinīgā sēde, kuru vadīja padomes priekšsēdētāja Jāņa Čakstes vietnieks Gustavs Zemgals.  Viņš paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pēc himnas „Dievs, svētī Latviju!” nodziedāšanas sekoja Kārļa Ulmaņa ziņojums par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem.

Tajā pašā vakarā Tautas padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā Tautas padome pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiska valsts, kuras Satversmi tuvākajā laikā noteiks Satversmes sapulce. Tautas padome kā augstāko izpildvaru Latvijā nodibināja Latvijas Pagaidu valdību.

Valsts simtgades svinībām piešķīra aptuveni 60 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti