Pēc daudziem bēniņos pavadītiem gadiem pie ieejas zālē ir atgriezusies vēsturiskā Straumēnu ziedojumu lāde, un kopā ar to -"Straumēnu" īpašumu pārvaldīšana latviešu rokās.
Valsts svētku svinēšanu ierasts sākta ar svētbrīdi, kam sekoja Latvijas Valsts prezidenta runas skatīšanās un Latvijas himnas kopīga nodziedāšana. Svinīgā daļa noslēdzas ar latviešu organizāciju pārstāvju uzrunām, kam sekoja koncerts ar kora dziesmām, jauno izpildītāju un folkloras kopas priekšnesumiem, dejām bērnu un pieaugušo deju kopu izpildījumā.
"Esam katrus valsts svētkus šeit kuplinājuši ar dziesmām. Kādreiz bijām vieni paši, kas sniedzām kādu priekšnesumu, bet tagad ir burvīgi, ka mums ir tik daudz deju kopu, un bērni, un tā tālāk. Mums ļoti patīk piedalīties, tā ir goda lieta," teica "Straumēnu" jauktā kora diriģente Inta Āboliņa.
"Šeit esot trimdā, gribējām, lai Latvija atgūst savu neatkarību, cik ātri vien var. Un tamdēļ, es teiktu, ka šie svētki, 18.novembra valsts svētki, mums ir ļoti, ļoti nopietni, ļoti svinīgi," pauda "Straumēnu" jauktā kora dziedātājs Juris Ezis.
Taču koncertu baudīja ne tikai latvieši. Bija ieradušies arī cittautieši, daudzi no tiem pirmo reizi.
"Man ļoti patika! Dejotāji bija vienreizēji, un laiks, kas ieguldīts, lai to vārētu šādi pasniegt! Bija vienreizēji iepazīties ar latviešu kultūru," atzina pasākuma apmeklētājs Andijs Smits.
"Tas prieks, ar kādu viņi to darīja! Un priekšnesumu dažādība, ko varēja šovakar baudīt! Tas ir patiesi brīnišķīgi! Esmu šeit pirmoreiz, mans dēls draudzējas ar latviešu meiteni," stāstīja apmeklētāja Andžela Janka.
Tāpat kā Latvijā, arī citur ierasts nobeigt koncertu ar kopīgi nodziedātu "Pūt vējiņi".
"Te ir tiešām daudz latviešu, kas visi mīl Latviju. Un viņi grib būt kopā ar savējiem un izbaudīt to vienu dienu gadā, kad var nosvinēt," piebilda pasākuma apmeklētājs Kristaps Janovskis.
Pēc svinīgās daļas varēja sākties groziņvakars ar dejām iemīļotu latviešu dziesmu pavadījumā.
