Sākot ar šo gadu, katrā novadā tiks izveidota speciālā paaugstinātas kaujas gatavības rota, katrā no rotām dienēs 150 zemessargi. Četru gadu laika šādu rotu skaitu plānots palielināt līdz sešām katrā novadā.
32.kājnieku bataljona komandieris Voldemārs Čigāns stāstīja, ka šādā veidā plānots paaugstināt katrā bataljonā kaujas gatavību, organizējot aktīvo zemessargu kodolu, kas arī būs iekļauts šajās rotās.
Šiem zemessargiem plānotas arī padziļinātas militārās apmācības. „Ja runājam par šīm rotām, tad būs 20 apmācības dienas gadā, bet pārējie zemessargi protams būs nodarbināti mazāko dienu skaitu,” stāstīja Čigāns.
Daudzviet zemessargi jau ir saņēmuši jaunā parauga ekipējumu, tomēr bataljonos joprojām tiek izmantotas novecojušas sešdesmito gadu kravas automašīnas un cita tehnika, piemēram, 45 milimetru prettanku lielgabali, kas ražoti 1937.gadā.
Zemessardzes 32.Kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas virsnieks Oskars Silagailis norādīja, ka, protams, „svarīgs ir ekipējums, bet mans uzskats, ka vissvarīgākais ir tieši konkrēta cilvēka apmācība”.
„Ja būs nepieciešams, viņš dabūs labāku vai sliktāku ekipējumu, bet galvenais viņu apmācīt tieši darboties. Mēs esam kolektīvajā aizsardzībā visi. Ja mēs darīsim kaut ko standartam neatbilstoši, iztrūks viens ķēdes posms. Ja sakaru procedūrā mēs nedarīsim kā visi pārējie, mēs kaujas laukā nevarēsim veikt datu apmaiņu par pretinieku,” skaidroja Silagailis.
Virsleitnants Silagailis uzsver, ka zemessargi ir sagatavoti, lai pildītu savas militārās funkcijas, par ko liecina viņu dalība starptautiskajās misijās Afganistānā vai Dienvidslāvijā.
„Galvenais mērķis mācībām ir situāciju pietuvināt realitātei, lai viņam nebūtu nekādu pārsteigumu. Reālajā kaujas laukā, kad būs ievainotie, asinis, sprāgs... Mēs nezinām, kā katrs cilvēks uz to var noreaģēt, un, varbūt, papildus vēl daudzas lietas nāks klāt un, jā mēs nebūsim pietuvinājuši to reālai situācijai, tad tas iznākums var būt ļoti neprognozējams,” klāstīja Silagailis.
Ik gadu Latvijas Zemessardzē iestājas no 500 līdz 700 zemessargiem gada, pērn bija 500 jaunpienācēji, bet šī pusgada laikā Zemessardzē iestājušies jau 400. Bieži vien zemessargi turpina dienēt bruņotajos spēkos. Starp zemessargiem aptuveni 60% ir vecumā līdz 35 gadiem, un tikai 15% zemessargu ir vairāk par 45 gadiem.
