Latgalē dažām mazajām skolām reitings tuvu elitārajām Rīgas izglītības iestādēm. Direktoru komentārs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šonedēļ Draudzīgā aicinājuma fonds godinājis Latvijas labākās vidusskolas, kuru skolēni uzrādījuši augstākos rezultātos centralizētajos eksāmenos. Šogad Latvijas skolu reitingā piedalās vairāk nekā 50 mācību iestādes. Augstus rādītājus parādīja arī Latgales lauku skolas. Latvijas Radio Latgales studijā tikās ar reitingā iekļuvušo Latgales mazo skolu vadītājām - Ciblas vidusskolas direktori Sarmīti Leščinsku un Rudzātu vidusskolas direktori Valentīnu Vaivodi.

Lauku skolas parāda labus rezultātus mācībās
00:00 / 18:13
Lejuplādēt

Nedēļas sakumā Nacionālajā bibliotēkā tika pasniegtas Draudzīgā aicinājuma fonda “Skolu reitinga 2019” balvas. Draudzīgā aicinājuma fonds jau devīto reizi izvērtēja skolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, vērtējot sasniegumus latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās un vēsturē. Šogad konkursam bija nominētas 53 skolas četrās kategorijās - ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, tajā skaitā tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.

Ciblas vidusskola ir ierindojusies 6.vietā lauku vidusskolu grupā, šķiet, Ciblas vidusskola pirmo reizi parādīja tik labus rezultātus? Kā skolā vērtē, kā izdevās skolēniem to sasniegt?

“Es domāju, tas ir mērķtiecīgs pedagogu un skolēnu darbs, lai sasniegtu centralizēto eksāmenu rezultātos tik labu vērtējumu.

Mums jāsaka, skolas stiprā puse ir valodas. Angļu valodā mēs esam 3. vietā, latviešu valodā 10., krievu valodā esam 6., lai gan krievu valoda netiek reitingā ņemta vērā, un, ja stāstām par rezultātiem, tad pagājušā gadā bijām 22. vietā šajā reitingā, gadu iepriekš 38., bet vēl pirms gada bijām 15. vietā. Es gribu teikt, ka augšgalā turamies,” atzīst Ciblas vidusskolas direktore Leščinska.

Savukārt Rudzātu vidusskola tika īpaši izcelta ar to, ka, skatot valsts olimpiāžu rezultātus, sasniegumos vien nedaudz atpaliekat no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, kas, vērtējot starp Latvijas ģimnāzijām, ir absolūti labākā skola. Vai Rudzātiem tas ir tāds negaidīts pārsteigums, tikt pielīdzinātiem ar Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, jo tas apgāž šo pieņēmumu par lauku skolām kā sliktākām, ja tā drīkst teikt?

“Mums pašiem tas nebija liels pārsteigums. Mēs tā kā esam ārpus konkursa, jo tur neņēma vērā šos olimpiāžu rezultātus, bet to, ka mums jau vairākus gadus pēc kārtas rezultāti valsts olimpiādēs un konkursos ir jau gadus sešus.

Mēs lauku vidusskolu grupā turamies augšgalā no pirmās līdz sestajai vietai un pēdējos gadus, man liekas, pat pirmajā vietā visu laiku esam, vienkārši tas netiek vērtēts un netiek reitingā iekļauts.

Un šogad mums tā jau ir par olimpiādēm otrā balva, jo augustā mēs bijām pie prezidenta un mēs saņēmām arī Pūci Ata Kronvalda konkursā tieši par šiem rezultātiem olimpiādēs un valsts konkursos,” stāsta Rudzātu vidusskolas direktore Vaivode.

Esat pārliecināti, ka spējat konkurēt arī ar lielajām pilsētas vidusskolām, ģimnāzijām?

“Droši vien nē, droši vien neesam, jo šis rezultāts top tā, ka iegūto vietu skaits tiek dalīts ar skolēnu skaitu izglītības iestādē; šis gads mums bija ļoti veiksmīgs gads, mums bija vairākas vietas valsts olimpiādēs un līdz ar to, pēc tās formulas rēķinot, tas sasniegums mums bija pietuvināts ģimnāzijai, bet droši vien ģimnāzijai šīs iespējas ir daudz lielākas, un tā vienkārši var būt šī gada tendence bija.”

Kā vispār raugāties uz šādu veidu, kā vērtēt skolu sasniegumus? Viedokļi atšķiras - vieni uzskata, jā, tas ir viens no objektīvākajiem veidiem, jo centralizētos eksāmenus raksta visā Latvijā, tie ir vienādi, ir arī pretējs viedoklis, ka tie ir tikai centralizētie eksāmeni, tas ir viens priekšmets, un tas nav visas skolas sasniegums, bet konkrētā skolotāja. Ko jūs domājat par šo veidu, kā vērtēt?

“Manuprāt, tā ir ļoti laba iespēja, ka ir šāds Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitings. Tas tomēr dod stimulu arī nākotnē strādāt, mācīties. Nu jā, konkrētā skolotāja devums droši vien ir vislielākais, bet es domāju, ka tas tomēr ir komandas darbs. Jo skolēns taču no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir mācījies, un visu priekšmetu skolotāji ir devuši ieguldījumu kompetenču attīstībā. Es domāju, ka tas ir komandas darbs,” uzsver Ciblas vidusskolas direktore.

“Es piekrītu kolēģei un gribu vēl tikai teikt, ka, lūk, centralizēto eksāmenu rezultāti ir viens no kritērijiem, ko ministrija izvirza kā kvalitātes rādītāju, ka pēc procentiem dažādos līmeņos mums jābūt, un līdz ar to varbūt reitings arī stimulē strādāt, redzēt sevi, kurā vietā mēs atrodamies,” piebilst Rudzātu vidusskolas direktore.

Ja skatās šos reitingus, gadu no gada lielajām skolām reitinga saraksts nemainās. Savukārt lauku skolās katru gadu ir ļoti lielas izmaiņas. Kā jums šķiet, kādēļ tā, kas to nosaka?

“To nosaka tas, ka mēs, lauku skolas, strādājam ar tiem izglītojamiem, kas mums ir iestājušies šajā skolā, kas mācās vidusskolā.

Tas nozīmē - gan talantīgi bērni, gan mazāk talantīgi, dažādi bērni, un savukārt šajās lielajās skolās, teiksim, ģimnāzijā, tur ir liels atlases konkurss, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vidusskolā, kur katru gadu uzņem 25 izglītojamos. Viņi jau arī ir atlasīti, viņi tieši uz šo iet, jo tagad arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai ir ļoti, ļoti liels konkurents RTU vidusskola. Bet mēs strādājam ar to materiālu, kas mums ir, tie ir visi bērni, kas nāk uz skolu.”

“Es arī piekritu, mēs uzņemam visus sekmīgos vidusskolā. Un tad ir ļoti motivēti skolēni, ir ļoti motivēti, bet ir ne tik ļoti motivēti. Strādājam ar visiem; lai sasniegtu galarezultātu, lai sniegtu prasmes un iemaņas, ir reizēm jāiegulda milzīgs darbs, ko mēs arī darām.”

Ir tā, ka vienu gadu ir stiprāka klase, otru gadu nav tik stipra klase?

“Noteikti, citreiz pat krasi atšķiras.”

Kā jums šķiet, vai skolēnu sasniegumus ietekmē vide, kur skolēns dzīvo, ka tie ir lauki, varbūt mazāk iespēju doties uz muzejiem, kādām kultūras iestādēm?

“Jā, noteikti ietekmē, bet pašreiz, ja mēs runājam tieši par kultūru, ļoti pozitīvi ir vērtējams Kultūras ministrijas projekts ''Latvijas skolas soma'', kura ietvaros katram skolēnam ir iespēja apmeklēt kādu kultūras pasākumu, izrādi, muzeju un dažādas citas iespējas, kas tiek piedāvātas programmā. Protams, vide ietekmē, ļoti ietekmē.”

Līdz ar to skolotājiem ir grūtāk strādāt laukos?

“Skolotājiem ir jāiegulda lielāks darbs, lai veidotu to pozitīvo mācīšanās motivāciju.”

“Jā, es piekrītu, bet, ja ļoti motivēts ir skolēns un arī atbalstoši vecāki, tad skolēns pats ir ieinteresēts lielākiem sasniegumiem. Un viņi ar vecākiem izbraukā gan dažādus kultūras pasākumus, gan arī bibliotēkas; gan Nacionālo, lai iegūtu kaut kādus materiālus vai izzinātu kaut ko. Varbūt tas dārgāk sanāk, jo [jāapmaksā] ceļš līdz Rīgai vai vēl kādai lielākai pilsētai, bet ir iespējams,” saka Rudzātu vidusskolas direktore.

Es gribu teikt, ka ļoti labus rezultātus var sasniegt mazā lauku skolā un, protams, arī lielā skolā.

Manuprāt, skolas lielums neietekmē, un, ja es tā padomāju, manuprāt, pat individuālo palīdzību, individuālo darbu ir daudzreiz vieglāk veikt mazā skolā, nekā tas ir lielā skolā iespējams. Es dažreiz aizdomājos, cik ļoti var, piemēram, individuālās konsultācijas un individuālo palīdzību sniegt tieši lielā skolā, kur ir trīsdesmit skolēnu klasē. Mēs visus zinām, mēs visus pazīstam,” norāda Ciblas vidusskolas direktore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti