Pēc notikumiem Krimā un Austrumukrainā Latvijas politiķi pieņēma likumu, kas paredz līdz 2020.gadam palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, ka tas ir liels solis uz priekšu.
2.Zemessardzes novada komandieris Aivars Valeniks ir gandarīts par šo politiķu lēmumu un to, ka „armijai tiek piešķirti lielāki līdzekļi, lai armijā sasniegtu vajadzīgās spējas”.
„Protams, ka tas tiek darīts tikai tad, kad būtiski mainās situācija pasaulē. Mans uzskats, ka šiem līdzekļiem ir jābūt visu laiku, lai valsts spētu nodrošināt krīzes situācijā savu drošību,” uzsver Valeniks.
Pulkvežleitnants Aivars Valeniks uz gaidāmajiem finanšu ieguldījumiem raugās cerīgi. Individuāls ekipējums, jauni 800 prettanku ieroči, 50 viegli bruņotas un 50 kravas automašīnas bija ilgu gadu lolots sapnis.
„Armija sastāv no trīs sastāvdaļām. Personas, kas ir visdārgākais un visnepieciešamākais resurss, otrais ir materiālie līdzekļi, nodrošinājums, ekipējums, ieroči, un trešā ir apmācība, kā saprotiet, personas ir mūsu pilsoņi, līdzekļi ir atkarīgi no finansējuma, bet lielākais un visilgstošākais process ir apmācība,” norādīja Valeniks.
Līdz 2018.gadam ir paredzēts visā valsts teritorijā izvietot 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializēto vada līmeņa apakšvienības, kas tikts izvietotas Latgalē.
Raimonds Vējonis norāda, ka „tas, ko mēs redzam Latgalē, būtu nepieciešams veidot specializāciju pretgaisa spējām, atsevišķi vadi varētu būt vērsti uz šo specializēšanu, tāpēc mēs jau šajā gadā pērkam „Carl Gustav” ieročus, un jau šajā gadā zemessargi būtu attiecīgi apmācīti, un nākamajā gadā iegādāties pretgaisa aizsardzības ieročus”.
Aizsardzības ministrs uzsver, ka katrs kvalitatīvi apmācīts zemessargs un jaunsargs ir vērtīgs Latvijas bruņoto spēku papildinājums.
