Šie ierobežojumi un vēl citi temati apspriesti medību seminārā Ventspils novada Popē, kur pagājušās nedēļas nogalē pulcējās liels skaits Kurzemes novadu mednieku.
Viena no problēmtēmām jau vairākus gadus ir Eiropas Putnu direktīva, kas paredz dažādus ierobežojumus, lai saglabātu sugu populācijas. Latvijas medniekiem bija jāpieņem rubeņu, medņu medību ierobežojums, bet pavasara medību aizliegums slokām joprojām medniekus sāpina.
"Man medību sākums asociējas ar pavasari, ar sloku medībām. Mēs saucam ''šnepju medības'', tas bija kolosālākais medību veids Latvijā, ko diemžēl Eiropas Savienības prasības aizliedza," stāsta mednieks Agris Āboliņš.
Ventspils puses mednieki ir vieni no tiem, kam zemnieku žēlošanās par noēstiem laukiem ir jāuzklausa bieži - Kurzeme ir pirmā līnija gājputniem, vieta, kur putniem nosēsties, atpūsties un uzņemt barību. Zemnieki līdz šim bija bezspēcīgi, jo gājputni tiek aizsargāti.
''Diezgan ilgu laiku - septiņus astoņus gadus - valsts, aizbildinoties ar budžeta līdzekļu trūkumu, izlikās šo problēmu neredzam. Kompensācijas nebija, jo lielāko daļu postījumu nodara nemedījamās sugas: dzērves, gulbji, kurus mednieki medīt nedrīkst," teica Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Pozitīvs lēmums ir valsts atbalsts par migrējošo putnu postījumiem, tāpēc Kurzemes zemnieki jau šobrīd var doties uz Dabas aizsardzības pārvaldi, lai uzzinātu par iespējām saņemt kompensāciju par migrējošo putnu radītajiem zaudējumiem laukos.
Tomēr Latvijas medību likuma maiņas nekad nav uztvertas viennozīmīgi, tas ir bijis strīdu iemesls vienmēr. ''Mēs esam ģeogrāfiski tādā vietā, kur putniem ir jāatpūšas un jāuzņem barība. Jūra mums blakus - vai nu viņi uzņem barību pirms jūras vai pēc," piebilda Āboliņš.
Medības Latvijā joprojām ir tikai 1% iedzīvotāju interešu lokā. Piemēram, elitāras viesmedības tepat kaimiņiem igauņiem no katra ārzemnieka ienes vismaz 2 000 eiro nedēļā, tomēr Latvijas tūrisma piedāvajumā šādu iespēju ir maz.
Meži aizņem 60% no Ventspils novada teritorijas.
